Gada nogalē mēdz atskatīties uz paveikto un pārdomāt darāmo jaunajā gadā. Sarunā ar Lauku konsultāciju un izglītības centra Valkas nodaļas biroja lauksaimniecības attīstības speciālisti Valdu Empeli vēlējos uzzināt, kā viņa vērtē aizejošo gadu lauksaimniecībā un ko cer sagaidīt no 2012. gada.
V. Empele šo gadu kopumā vērtē kā pamošanās laiku pēc pārdzīvotās krīzes. Ja iepriekšējā gada sākumā un vēl pirms tam lauksaimnieku vidū nebija īstas aktivitātes jaunu projektu īstenošanā, tad šopavasar situācija mainījās.Cenšas ielēkt pēdējā vilcienāIepriekšējos gados zemnieki ne tikai vairs nerakstīja jaunus projektus, bet daļa saimnieku tālāk plauktā bija nolikuši arī jau izstrādātus nākotnes plānojumus. “Tagad aktivitāte ir atjaunojusies. Pavasarī uz 10. kārtu atbalsta saņemšanai lauksaimniecības modernizācijai, kā arī uz to, kas šonedēļ noslēdzās, ir iesniegti pat vairāk pieteikumu nekā kaimiņu reģionos. Šķiet, zemnieki ir sapratuši, ka jaunais programmēšanas periods, kas sākas 2014. gadā, ir vēl diezgan tālu, bet no pašreiz pieejamiem atbalstiem naudas ir tik, cik ir, – patiesībā tās tikpat kā vairs nav, tādēļ jādara, ko vēl var uzspēt. Dzīve mazliet ir uzlabojusies, un visi vēl cenšas ielēkt pēdējā vilcienā,” šāgada norises tēlaini raksturo speciāliste. Pēc viņas domām, pašlaik lauksaimnieki ir gatavi tālākai saimniecību attīstībai un jācer, ka arī bankas būs vairāk pretimnākošas.Zemniecība kļūst jaunākaPar šāgada labo stāstu mūsu un apkārtējos novados V. Empele sauc tendenci zemniecībai pamazām kļūt jaunākai. “Tā kā tagad jaunajiem zemniekiem līdz 40 gadiem pie atbalsta projektiem bonusā nāk klāt 10 procentu, tad varējām novērot, ka saimniecībās, kur ir iespēja nodot saimniecības grožus bērniem, tas arī tiek darīts. Nav noslēpums, ka līdz šim mūsu lauksaimniecība kopumā bijusi cienījamos gados. Vidējais lauksaimnieka vecums bija pietuvojies pensijas gadiem. Tagad situācija sāk mainīties. Es zinu jau vismaz dažas saimniecības, kuru vadību no vecajiem saimniekiem pārņēmuši bērni un gluži labi saimnieko,” stāsta V. Empele.Viņa piebilst, ka šogad zemnieki laiku atvēlējuši arī jaunas pieredzes gūšanai. “Patiesībā interese par citur izveidoto un sasniegto lauksaimniekiem visu laiku bijusi. To apliecina kaut vai mūspusē kupli apmeklētās Lauku dienas pie Trikātas zemkopja Riharda Circeņa. Šogad Valsts Lauku tīkla rīkoto braucienu ietvaros lauksaimnieki jaunas idejas guvuši arī, apmeklējot saimniecības ārzemēs,” informē V. Empele.Turklāt citu novadu lauksaimniekiem arī ir ko redzēt bijušajā Valkas rajona teritorijā. Šovasar daudzus saimniekus no kaimiņu reģioniem Lauku dienā pārsteidza redzētais Bilskas pagasta zemnieka Kaspara Putrāļa saimniecībā. V. Empele stāsta, ka bieži apmeklēta ir zemnieces Ilvijas Jakovinas saimniecība “Cālīši” Jērcēnu pagastā, kurā var gūt labu pieredzi produkcijas ieguvē un pārstrādē. Interesentu nav trūcis arī Smiltenes pagasta zemnieka Ivara Ādamsona zemnieku sētā. “Katrā ziņā lauksaimnieki ir spējuši pārvarēt krīzi un atsperties tālākai darbībai. Priekšā ir jauns nozares attīstības programmēšanas periods, kas sāksies 2014. gadā un, protams, radīs jaunas iespējas. Tām jābūt gataviem,” apliecina V. Empele.
Aizejošais gads zemnieku vērtējumā
Rihards Circenis, Trikātas pagasta zemnieks:– Kopumā es aizejošo gadu vērtēju kā labu. Esmu ieguvis gan labu graudu ražu, gan guvis pietiekamus ieņēmumus. Tas, ko gada sākumā plānoju un paredzēju, ir piepildījies. Veiksmīgi izdevies ieguldīt investīcijas zemes meliorācijas projektā un to īstenot. Šogad izlīdzinājās krīzes laikā radušies robi izdevumos un atkal var domāt par saimnieciskās darbības attīstību. Pirms diviem gadiem gan strauji pieaugušās minerālmēslu cenas bija sitiens saimniecības budžetā, bet tagad situācija normalizējusies. Nākamā gada ražai ziemājus esmu iesējis par 35 procentiem lielākā platībā, ir nopirkti arī minerālmēsli pavasara lauku darbiem. Atlikuši vien sīkumi, ar kuriem tiksim galā.Tālis Lārmanis, Valkas pagasta zemnieks:– Gads bija diezgan veiksmīgs. Man ir izdevies īstenot palielu projektu un iegādāties jaunu tehniku. Saimniecība ir ieguvusi modernu piekabi skābsiena ruļlu pārvešanai, jaunu pļāvēju – smalcinātāju un citus agregātus. Visu, ko gada sākumā ieplānoju, esmu paveicis. Ir gatavi arī jauni projekti nākamajam gadam, bet par tiem plašāk neizteikšos. Esmu mazliet māņticīgs un negribu pirms laika visas ieceres izstāstīt.Edgars Irklis, Ērģemes pagasta zemnieks:– Tā kā man darba rezultāti ir atkarīgi no laika apstākļiem, tad šo gadu par labu nevaru saukt. Kad zemenes uzziedēja, uznāca aukstums, un bites visus ziedus neapputeksnēja. Ieguvām ievērojami mazāku ražu kā iepriekšējos gados. Tomēr ir arī pozitīvi momenti. Esam sākuši nodarboties ar vīngliemežu audzēšanu. Nākamgad noteicošais faktors veiksmīgai darbībai būs pavasaris. Ceru, ka viss būs labi, jo ar cerību vienmēr jādzīvo.
