Pie strencēniešiem un citu novadu ļaudīm šomēnes ir vērsies Strenču psihoneiroloģiskās slimnīcas muzejs. Tā darbiniece Baiba Leite aicina sniegt noderīgu informāciju gan par slimnīcas darbiniekiem, it īpaši ārstiem, un medicīnu, gan Strenčiem un to apkārtni.
Slimnīcas muzejs arī aicina sabiedrību ziedot tam vēsturiskus materiālus: ar vietējo novadpētniecību saistītus senus priekšmetus, fotogrāfijas un dokumentus, ko pēc kopēšanas vai skenēšanas var atdot atpakaļ.Strenčos nav tikai plostniekiMuzejs slimnīcā pastāv jau vairāk nekā 20 gadus, taču tagad radās iecere slimnīcas vēsturi atspoguļot nopietnāk, teic Strenču psihoneiroloģiskās slimnīcas valdes priekšsēdētājs Vitālijs Rodins. “Paplašinām krājumus. Pieņēmām jaunu darbinieku.”B. Leite pašreiz atjauno muzeja krājumus un plāno pabeigt darbu līdz februārim. Taču, ja kāds ļoti vēlas, tad muzeju var apskatīt jau tagad, iepriekš sazinoties ar B. Leiti.Slimnīcas muzejs atrodas ārstniecības iestādes teritorijā, tā dēvētajā “dakteru mājā”, kur savulaik dzīvojis Strenču psihoneiroloģiskās slimnīcas pirmais direktors Alberts Bērs (1860. – 1919). “Es pati esmu muzeja eksponāts,” pasmaida B. Leite. Daļa ekspozīcijas ir izvietota dzīvoklī, kur viņa bērnībā mitinājās kopā ar mammu, ilggadēju slimnīcas ārsti Mēriju Solomi. Slimnīcas muzejā B. Leite strādā no šā gada 1. decembra un jau izvirzījusi konkrētu mērķi: ar muzeja palīdzību celt gaismā psihoneiroloģisko slimnīcu un tās ārstus, par kuriem informācijas ir maz, un parādīt sabiedrībai slimnīcu kā bagātīgu kultūrvēstures liecību mantotāju. “Strenčus pazīst kā plostnieku pilsētu, taču tad, kad uzbūvēja dzelzceļu, izveidojās slimnīca, un paralēli tam bija Gauja ar plostiem. Kad 1907. gadā Strenčos atklāja iestādi garā vājiem, tā bija Baltijā modernākā šāda veida slimnīca. Faktiski Bērs ir devis ļoti lielu ieguldījumu Strenču izaugsmē, un viņš būtu jāceļ saulītē,” uzskata B. Leite. Par muzeju vietējie pat nezinājaSlimnīcas muzejā apkopotie materiāli sniedz ieskatu iestādes vēsturē, sākot jau no dibināšanas perioda, kad A. Bērs un arhitekts Augusts Reinbergs, kura vadībā slimnīca celta, devās komandējumā uz Vāciju un Austriju, lai iepazītos ar laikmeta tendencēm šajā nozarē. Slimnīcu Strenčos atklāja 1907. gada 10. februārī. Slimnīcai bija centrālapkure, elektrība, ūdensvads, moderns ūdens tornis – skurstenis, darbnīcas un palīgsaimniecības. Iestāde atbilda tā laika Eiropas modernākajām prasībām. B. Leite muzeja krājumu apkopo gan hronoloģiski, gan pa tēmām un papildina ekspozīcijas ar seniem novadpētniecības priekšmetiem. Viņa jau vienojusies ar V. Rodinu par to, ka muzejs sniegs ieskatu arī Strenču vēsturē, jo pilsētā cita muzeja nav. Jau tagad slimnīcā var apskatīt senas fotogrāfijas, kurās iemūžināti notikumi arī Strenčos. “Muzeja fondos ir daudz labu materiālu. Tā ir liela kultūrvēsturiska vērtība, taču Strenčos daudzi pat nezina, ka slimnīcā ir muzejs. Nāciet, skatieties!” aicina B. Leite.Jau iepriekš īsu ieskatu slimnīcas vēsturē var gūt no bukletiem, kas ierobežotā skaitā pieejami Strenču tūrisma informācijas centrā. Strenču vidusskolas lietvede Dace Janīte par muzeju slimnīcā uzzinājusi tikai šogad, kad saistībā ar muzeju tikusi apciemota un intervēta viņas vīra Kaspara vecmāmiņa, bijusī ilggadējā slimnīcas darbiniece Nellija Helga Atslēga. Savukārt skolas audzēkņus slimnīca uzaicinājusi ekskursijā uz muzeju. “Slimnīcas un Strenču pilsētas vēsture ir saistīta daudzās jomās, tāpēc muzejā apskatāmās ekspozīcijas strencēniešus var interesēt,” pieļauj D. Janīte.
Strenču slimnīcas muzeja darba laiks:Pirmdienās, trešdienās, piektdienās pulksten 10 – 14;Otrdienās, ceturtdienās 13 – 17.Vēlams apmeklējumu pieteikt dienu iepriekš pa tālruni 27877410 (Baibai Leitei)Var arī apskatīt slimnīcas parku gida B. Leites pavadībā.
