Bērnībā un agrā jaunībā bieži slimoju ar angīnu. To atceros kā murgu. Ik gadu ziemās vairākas reizes mocījos ar neciešamām kakla sāpēm un milzīgu temperatūru. Vienu nakti pat sauca ātro palīdzību, jo sapampušo mandeļu dēļ tikpat kā nevarēju paelpot. Mani aizveda uz slimnīcu, un ārsts ar skalpeli tajās iegrieza, lai izlaistu strutas. Skats nebija no patīkamākajiem, bet sajūtas pēc tam – ļoti atvieglotas. Pēc tam ārsts ieteica mandeles piesaldēt. Procedūra nejauka, bet paciešama. Pavisam bija nepieciešamas trīs piesaldēšanas, un pašam par lielu pārsteigumu problēma ar to tika atrisināta. Tagad vismaz pēdējos desmit gadus nezinu, kas ir kakla sāpes un pietūkušas mandeles.
