Ik pa brīdim plašsaziņas medijos parādās publikācijas ar brīdinājumiem par iespējām saslimt ar “leģionāru slimību” jeb inficēties ar legionellas baktēriju, tāpēc ikvienam jāzina, kā no tās izvairīties. Arī Valkā ir bijuši gadījumi, kad māmiņas uztraucas, par leģionāru slimības esamību, taču mediķi to nav apstiprinājuši.
Kā “Ziemeļlatviju” informē Vidzemes slimnīcas sabiedrisko attiecību speciāliste Benita Brila, šajā slimnīcā pēdējo četru gadu laikā nav nonācis neviens pacients ar šādu diagnozi.Visbiežāk dabas ūdeņosĢimenes ārsts Māris Nātra Valkā apgalvo, ka nav pat sastapies ar aizdomām par šo slimību. “Par kolēģiem gan neko nezinu, taču es ar šādiem gadījumiem neesmu sastapies. Leģionāru slimība ir īpaša pneimonijas forma un Valkā nav daudz iespēju tai attīstīties. Mūsu pilsētā ir labs ūdens, iestādēs lietošanā ir maz kondicionieru, kas ir slimības izplatību veicinošs apstāklis. Paldies Dievam, ka tā un ceru, ka mums arī turpmāk izdosies izvairīties no šādas kaites,” stāsta ģimenes ārsts.Arī pie ģimenes ārstes Līgas Putriņas neesot vērsies neviens pacients ar aizdomām par inficēšanos ar legionellu. Baktērija vairojas stāvošā ūdenī, kura temperatūra ir no plus 20 līdz plus 45 grādiem, ja pietiekamā daudzumā ir barības vielas. Vislielākā inficēšanās bīstamība ir gadījumos, kad legionellu baktērijas savairojas lielā skaitā tām optimālajā temperatūrā no plus 37 līdz plus 42 grādiem. Savukārt, palielinoties ūdens temperatūrai virs plus 50 līdz plus 60 grādiem, baktērija iet bojā.Baktērijai jānokļūst plaušāsDabā legionellas sastopamas pavisam nelielā daudzumā ezeros un upēs visur pasaulē, un nevar izraisīt cilvēku inficēšanos. Baktērijai ir jānokļūst cilvēka plaušās, lai izpaustos slimības pazīmes, ieelpojot ar baktērijām piesārņotas ūdens daļiņas, kas rodas, lietojot dušu, virpuļvannu vai no gaisa ventilācijas un kondicionēšanas sistēmām, kā arī aizrijoties ar ūdeni un tādā veidā tam nokļūstot plaušās.Ja ilgāku laiku nelieto dušas un krānus, tos pirms izmantošanas būtu vismaz nepieciešams notecināt vairākas minūtes tā, lai neveidotos ūdens tvaiks. Prakse rāda, ka slimības uzliesmojumi visbiežāk notiek periodā no pavasara līdz rudenim. Krāna ūdenī baktērijas var izdzīvot mēnešiem ilgi. Īpaši labvēlīgi augšanas apstākļi tām veidojas stāvošā ūdenī, kurā atrodamas dažādas organiskās barības vielas. Riskus var tikai mazinātJa baktērijas ir savairojušās karstā vai aukstā ūdens apgādes sistēmā daudzumā, kas pietiekams infekcijas izraisīšanai, inficēties iespējams dušas laikā, ieelpojot baktērijas kopā ar sīkiem ūdens pilieniņiem, kas rodas ūdenim atsitoties pret virsmām.Kā uzskata infektologi, šo slimību izskaust pavisam nav iespējami, tā bija ir un būs. Tomēr riskus to iegūt var mazināt, izpildot gan individuālos, gan kolektīvās drošības pasākumus. Par individuālajiem jārūpējas katram pašam. Valkas novada domes izpilddirektors Guntis Bašķis “Ziemeļlatvijai” apstiprina, ka novada katlumājās ūdens uzkarsēšanas tehniskie noteikumi tiek ievēroti un arī ūdens padeves sistēmas tiek dezinficētas. Tāpēc arī risks saslimt no centralizēti piegādātā ūdens ir minimāls.
UZZIŅAI
Legionelozes riska objekti ir• dušas un krāni• dziedniecības avoti un virpuļvannas• turku pirtis un saunas• atvēsinātāju tvertnes un tvaiku kondensatori, mitrinātājsistēmas• dekoratīvas strūklakas, īpaši iekštelpās• karsta un auksta ūdens tvertnes, cisternas• caurulēs ar zemu ūdens plūsmu, vai apturētu plūsmu (neapdzīvotās istabās)• dūņās un netīrumos uz cauruļvadu virsmas, krānos un dušas galviņās• ūdens sildītājos un ūdens uzglabāšanas tvertnēs
UZZIŅAI
Slimības sākotnējās pazīmes• Apetītes trūkums• Sāpes muskuļos un galvassāpes• Temperatūra 39 – 40,5 • Sauss klepus• Elpošanas traucējumi• Sirds un nieru darbības traucējumi• Caureja
