Sabiedrībā ir aktualizējusies domu apmaiņa par iespējamām izmaiņām skolu mācību gada ilgumā. Jaunais izglītības ministrs Roberts Ķīlis labprāt iesaistās diskusijās un argumentē savu viedokli, vienlaikus uzklausot arī citus. Šķiet, viņš ir pirmais ministrs, kuram interesē arī citu viedoklis. Ceru, ka viņš neapstāsies tikai pie mācīšanās ilguma reformas. Sen pienācis laiks kardināli mainīt visu izglītības sistēmu. Tā ir smagnēja, nevajadzīgi sarežģīta, pārblīvēta un pilna ar zinātnieku piebāztiem tematiem. Skolotāji ir marionešu lomā, kuri vairāk vai mazāk radoši izpilda ministrijas noteiktos izglītības standartus. Nešaubos, ka daudzi bērni, beidzot vidusskolu, tā arī nav iemācījušies mācīties. Viņu galvas ir pārblīvētas ar tikai konkrētas nozares speciālistiem vajadzīgiem skaitļiem un faktiem. Skolēnam ir jāzina, kur un kā maksimāli ātri atrast nepieciešamās lietas, nevis pašiem kļūt par enciklopēdijām. Protams, katram ir jāapgūst nepieciešamais minimums un maksimāli jāattīsta intelekts jeb spriešanas spējas. Zināšanu apguve ciešāk jāsaista ar praktisko dzīvi. Zinu, ka izglītībā un medicīnā visi sevi uzskata gandrīz par ekspertiem un visi prot pamācīt, taču skolēniem slodze aug gadu no gada. Vidusskolā mācības notiek gandrīz astoņas stundas, pēc tam vismaz pāris stundu mākslas, mūzikas vai sporta nodarbībās. Bērns ierodas mājās vakarā, turklāt pārguris. Kad pildīt mājasdarbus? Ko iesākt, lai slodzi samazinātu un izlīdzsvarotu visa gada garumā?
