Aija ĀbenaNenāc…Nenāc, nerunājies ar maniPar sauli, vēju un lietu,Kā bite tu tik sāpīgi dzēli,Sūrst – atstājot sāpošu vietu.Nenāc vairs un nerunājiesPar bezgalību starp mani un tevi,Vai vientulības baiļojies?Apmāni tu pats tikai sevi.Nenāc un nerunājiesPar glāstiem, kaisli un mīlestību.Ar mani atkal tu spēlējies, Rādot savu varu, bet ne patiesību.Nenāc… nerunājies…Pat laimi un sapņu pili,Nekas nav piepildījies,Uz miesas tavi meli deg zili.Nenāc… Nerunā…Par divām priedēm un salūtu,Tie nekad neuzziedēs ēnā,Lai ko tu arī darītu.Nenāc…***ZvaigznesJau vakara zvaigznes spīdēt sāk,Tās manas domas brīnišķi kaisa.Kā gribētu tām pieglausties klāt,Lai siltums man pirkstiņus raisa!Ar pirkstu lēnām tavu vārdu velkuPār mirdzoši spožu zvaigžņu taku,Es gribētu sajust nakts svaigo elpuUn zvaigznēm piebērt tev pilnu aku.Mēs varētu abi pasmelties laimesTik, cik zaigojošu zvaigžņu debesīs,Un zeltainā priekā apbērt gribētu esBrīnumu, ko zvaigžņu lietus atnesīs.
