Akciju sabiedrība “Smiltenes piens” turpina uzņēmuma simtgadei veltīto pasākumu ciklu un kopā sapulcējusi savus klientus, piena ražotājus, lai sniegtu viņiem noderīgu informāciju.
A/s “Smiltenes piens” ir 150 piena piegādātāju. “Iepirktā piena apjoma ziņā esam sestais lielākais uzņēmums Latvijā,” informē akciju sabiedrības izpilddirektore Ilze Bogdanova.Zemnieki novērtē stabilitātiNākamā gada 1. novembrī Smiltenes piensaimnieku ražotnei apritēs 100 gadu. Uzņēmums jau sācis atzīmēt gaidāmo jubileju. Arī seminārs par kvalitatīvu piena ieguvi trešdien Blomes kultūras namā notika simtgades zīmē. Uz to ieradās 50 a/s “Smiltenes piens” sadarbības partneri, piena ražotāji. Pienu šim uzņēmumam pārdod gan Smiltenes novada piena lopkopības uzņēmumi un zemnieku saimniecības, piemēram, tādi lielražotāji kā SIA “Vidzemīte” Brantu pagastā, SIA “Druva” un zemnieku saimniecība “Kalējiņi 1” Bilskas pagastā, gan piena ražotāji citviet Vidzemē. Tālākā vieta, no kuras uz Smilteni atceļo piens, ir SIA “Agro Dzelzava” Madonas novadā.Situācijā, kad Latvijas tirgū saasinās konkurence par piena iepirkumu starp pārstrādes uzņēmumiem, katrs govju ganāmpulka īpašnieks pārstrādātājiem ir teju zelta vērts. Vilinošus priekšlikumus nākas uzklausīt gana bieži, atzīst Bilskas pagasta uzņēmuma “Druva” ražošanas vadītājs Ivans Povhs.“Druva” ar savu izvēli pārdot pienu a/s “Smiltenes piens” ir apmierināta. “Esam ilgstoši klienti. Problēmu nav. Naudiņu mums pārskaita laicīgi,” stāsta I. Povhs. Trešdien gan viņš, gan citi piena ražotāji tika ielūgti apmeklēt a/s “Smiltenes piens” rīkoto semināru un ekskursijā izstaigāt uzņēmuma Blomes pienotavu. “Vēlējāmies informēt piena ražotājus par mūsu sasniegumiem pēdējos gados, par to, ka esam konkurētspējīgs, arī uz eksportu vērsts uzņēmums un drošs sadarbības partneris,” uzsver I. Bogdanova. I. Povhs vērtē semināru kā noderīgu, jo uzzinājis arī iepriekš nedzirdētu, interesantu informāciju par slaukšanas iekārtām, piemēram, par to, ka govs jāizslauc septiņu minūšu laikā, citādi dzīvniekam sāksies stress. “Reāli slaukšanas ilgums gan ir atkarīgs no tā, cik daudz piena katra govs dod,” piebilst bilskēnietis.Citas rūpes – “Trikāta KS”Semināru ar interesi klausījās pensionāre Ilga Eglīte no Veselavas pagasta Priekuļu novadā. Viņa ar “Smiltenes pienu” sadarbojas kopš tā laika, kad uzņēmums iegādājās Raunas pienotavu. “Piena iepirkuma cenas ir pieņemamas, pakaļ pienam viņi brauc precīzi. Ražotnē strādā sava darba patrioti, tāpēc arī viņu produkti ir kvalitatīvi,” par a/s “Smiltenes piens” spriež I. Eglīte. Pensionāres 14 brūnaļu lielais ganāmpulks ir iekārojams kumoss arī citiem piena pārstrādes uzņēmumiem. I. Eglītes lauku mājās savulaik iebraukuši gan rīdzinieki, gan trikātieši, solot savas piena iepirkuma cenas.Šobrīd kooperatīvam “Trikāta KS” gan ir citas rūpes. Konkurences padome (KP) apsūdzējusi zemnieku kooperatīvās sabiedrības “Trikāta KS” un “Dzēse” karteļa veidošanā, turot aizdomās, ka tās, iespējams, noslēgušas vienošanos par cenu, par kādu tirgos pienu pārstrādātājiem. “Nezinām, ko tādu būtu nodarījuši. Mūs traktē kā konkurentus, taču kā mēs tādi varam būt, ja esam nodibinājuši kopīgu uzņēmumu?” brīnās “Trikāta KS” direktors Raimonds Freimanis. Piensaimnieki uzskata, ka KP rīcība var pielikt punktu abu kooperatīvu kopīgā uzņēmuma “Latvijas piens” ražotnei, kas top Jelgavā. Izteikumi presē radot bažas, ka KP nostāja var aizkavēt kooperācijas attīstību Latvijā. Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācija jau nosūtījusi vēstuli vadošajām Eiropas institūcijām, informējot par KP vēršanos pret Latvijas piena kooperatīviem un aicinot izskaidrot kooperācijas būtību Eiropā.
