Smiltenes tehnikuma audzēkņi viesojas “Mikaitās”

Lai kļūtu par speciālistu kādā no lauksaimniecības nozarēm, nevar iztikt bez praktiskām iemaņām. Ne visas saimniecības Latvijā dod iespēju nākt, darboties un iegūt praksi darbā ar dzīvniekiem. Bet viena no saimniecībām, kura sadarbojas ar mācību iestādēm un apmāca jauniešus, ir SIA “Mikaitas” Limbažu novadā. Tur praktiskās nodarbības aizvadījuši arī topošie lopkopības tehniķi no Smiltenes tehnikuma.

Šķirnes aitu audzēšanas uzņēmums SIA “Mikaitas” ir ģimenes uzņēmums, dibināts 2005. gadā. Tas piedāvā gaļu ražojošiem ganāmpulkiem vaislas materiālu, kas dod ātraudzīgus jērus ar teicamām gaļas īpašībām. Saimnieku pārliecība – strādāt pēc bioloģiskās saimniekošanas metodēm.

SIA “Mikaitas” šobrīd ir otra lielākā šķirnes aitu saimniecība Latvijā. Pa visu valsti tikai divās saimniecībās aitu māšu ir vairāk par 800 – šāds skaitlis arī “Mikaitās”. Ganāmpulka kopējais aitu skaits ir krietni lielāks – virs 2000 dzīvniekiem, turklāt šobrīd saimniecībā pilnā sparā rit jēru laiks, tas nozīmē, ka pieaug arī dzīvnieku skaits.

Aitu apkopšana – reizi gadā

Smiltenes tehnikuma audzēkņu vizīti “Mikaitās” ir sarunājusi pasniedzēja Ieva Rutkovska. Lai nokļūtu saimniecībā, ir jādodas uz Limbažu pagasta “Bodītēm”. Ierodoties galamērķī, sagaida saimnieki – Aija Šneidere, Jānis Miķelsons, jaunākā atvasīte Sniedze un pāris četrkājaino draugu. Pavisam saimniecībā tie ir pieci. Par to, ka tie tiešām ir lieliski aitu sargi un uzraugi, pārliecināmies paši. Pēc apsveicināšanās seko izklāsts par saimniecību, iepazīšanās ar biodrošības pasākumiem. Tad apskatām saimniecību. Daļa aitu ir novietnēs, citas – ganībās. Saimnieki izrāda novietnes, kas kalpo arī dzīvnieku grupēšanai. Pavisam “Mikaitās” ir četri lieli angāri, kādā brāķētās aitas, citā aitu mātes ar jēriem vai grūsnās aitu mātes.

Kad ieskats gūts, var ķerties pie praktiska darba – aitu apkopšanas, kas parasti notiek vismaz reizi gadā. Šajā reizē saimnieki interesentiem uztic jaunaitu (līdz gada vecumam) kondīcijas noteikšanu, svēršanu un nagu griešanu. Izstāsta darba instrukciju un iepazīstina ar darbarīkiem un instrumentiem, parāda, kā apieties ar svariem. Ar nagu griešanu sākotnēji nesokas viegli, jo lielākā daļa klātesošo to darīja pirmoreiz. Bet, kad roka piešauta, tad darbiņš uz priekšu rit raitāk. “Man šī ir pirmā pieredze, reāli darbojoties ar aitām, tāpēc esmu pateicīga saimniekiem par šādu iespēju. Tagad es zinu, ka varu to izdarīt, protu aprūpēt aitas. Tas viss ir izdarāms,” atzina Agnese Šmaukstele, kura līdz ar jauniegūtajām iemaņām guvusi apstiprinājumu domai, ko labu laiku jau lolojusi, ka, dzīvojot laukos un veidojot savu saimniecību, aitkopība varētu būt viņai saistošākā nozare.

Ganāmpulka veselība – saimnieku atbildība

Interesanti, ka abi “Mikaitu” saimnieki – Aija un Jānis – pēc izglītības ir veterinārārsti, tāpēc dzīvnieku veselības un labturības jautājumos, jo īpaši aitkopībā, nav nekā tāda, ar ko viņi netiktu galā vai nemācētu rīkoties. Tieši otrādi, citām aitu audzētāju saimniecībām piedāvā aitu veterinārijas privātprakses pakalpojumus – dzīvnieku izmeklēšanu, ārstēšanu, analīžu veikšanu, konsultācijas barošanā un turēšanā, ganāmpulka veselības vizītes, vakcināciju un citus pakalpojumus. Viņi atgādina: “Ganāmpulku veselību var aizsargāt, rūpīgi veicot visus ar lopkopību un apsaimniekošanu saistītos darbus. Lai samazinātu slimību izplatības risku, plānojot ganību apsaimniekošanu un izstrādājot aprūpes plānu, kurš pielāgots attiecīgā ganāmpulka vajadzībām un kurā iekļauta atbilstoša vakcinēšana, kāju kopšana, attārpošana un citas procedūras, ir jāievēro veterinārārsta norādījumi.”

Kā vērtē saimnieki, viņiem vienmēr ir prieks satikt un uzņemt pie sevis saimniecībā ieinteresētus cilvēkus. “Šajā reizē labi varēja just, ka cilvēkus interesē lauksaimniecība, arī aitkopība. Jautājumu bija daudz, centāmies rast atbildes. Priecāsimies, ka, aizbraucot mājās, katrs paņems līdzi kādu sev svarīgu, vērtīgu atziņu, kas iedvesmotu turpmākajam mācību darbam vai uzņēmējdarbības uzsākšanai,” atzina Aija, kura dalījās zināšanās arī par aitu vilnas īpašībām un cirpšanu. Vienīgi šajā reizē laika trūkuma dēļ cirpšanas paraugdemonstrējumi izpalika, atstājot iespēju vēl kādreiz aizbraukt ciemos uz saimniecību un redzēt arī šo procesu.

“Vairāk nekā divdesmit gadus sadarbojamies ar LLU, ko tagad sauc par Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāti. Tur paši ieguvām zināšanas, mācoties veterinārmedicīnu, kā arī sadarbojamies līdz pat šai dienai, – uzņemam studentus, esam prakses saimniecība. Nepieciešamības gadījumā arī piedāvājam izmitināšanas iespējas. Esam atvērti zinātkāriem, mācīties gribošiem praktikantiem,” akcentē saimnieki, kuri ir pārliecināti, ka mūsdienās bez atbilstošām zināšanām nemaz nav iespējama veiksmīga attīstība lauksaimniecības nozarē.

Jāpiemin, ka Aija Šneidere līdzdarbojas arī dažādos pētījumos, kā arī piedalās semināros, vadot lekcijas par nozarē aktuāliem un būtiskiem jautājumiem, tāpēc nav šaubu, ka viņas vārdu daudzi aitkopības entuziasti ir dzirdējuši arī mūspusē.

Pārdomāta šķirnes izvēle

Saimniecībā var iegādāties dažāda vecuma šķirnes jaunaitiņas, vaislas aitas un teķus, dziju, vilnas izstrādājumus, apstrādātas aitādas, aitas apganīšanai, jēra gaļu un dažādus gaļas izstrādājumus. “Mikaitās” sastopamas Latvijas tumšgalves, Tekselas šķirne un Okforddaunas aitu šķirnes, kas ir vairākumā.

Kā stāsta saimniece Aija, viņiem ir Tekselas šķirne (ar baltajām galvām), kas ir Eiropā ļoti populāra gaļas šķirne, kas dod liesus liemeņus un ir mazāk vilnaina. Savukārt Okforddaunas aitām ir daudz tādu īpašību, kuras viņi vēlas redzēt savā ganāmpulkā, – tie ir ātraudzīgi jēri, tie labi izmanto ganību zāli un sienu. Dzīvniekiem ir labas gaļas īpašības un spēcīga ķermeņa uzbūve. Ne mazāk būtiski, ka tiem ir liela aitu un teķu dzīvmasa un vieglas dzemdības, labas mātes īpašības. “Viena no īpašībām, ar ko oksfordi izceļas citu gaļas šķirņu vidū, ir to izturība. Jēri pēc piedzimšanas ir klāti ar lielāku vilnu, tiem ir labs dzimšanas svars un izteikts zīšanas instinkts. Tāpēc tie ir piemēroti kopā ar mātēm tūlīt pēc dzemdībām agrā pavasarī doties ganībās. Jēri ir izturīgāki gan pret aukstumu, gan mitrumu,” papildina aitkope.

Paralēli aitkopībai “Mikaitās” kopš 2015. gada tiek attīstīta gaļas liellopu audzēšana. Pavisam kopā tiek apsaimniekoti vairāk nekā 400 hektāri lauksaimniecības zemes. Tik liela saimniecība nav iedomājama bez papildu darbarokām, tāpēc saimnieki ir priecīgi, ka viņiem ir strādnieki, uz kuriem var paļauties. Viņi ir apmācīti, gudri un prasmīgi arī ekstremālās situācijās, kā tas ar dzīvniekiem reizēm gadās.