Aija ĀbenaMiers, laime, mīlestībaMēs visi vairāk vai mazāk dzejojamUn šajā pasaulē šad un tad nīkstam.Kā sniega pārsliņas likteni dejojamUn prātojam, vai izdzīvot visu drīkstam.Mūsu delnās liktenis jau ierakstīts,Salikta laime ar nelaimēm kopā.Viducī miers ar nemieru ievīstīts,Mīlestība ar sāpēm iet roku rokā!Iesēsim sēklu ātri dīgstošu,Mieru, laimi, mīlestību!Lai tā nobriest, dodot izcilu ražu,Un iet caur sirdi sirdī ar labestību!Paņemsim domās dvēseli baltu,Paņemsim visu, kas mums svēts!Taisnosim sevi, savu stāju staltu,Lai nebūtu viss šeit pazaudēts!KlusumāCaur vēju pieskārienā maigā,Logā lūkojas visagrākais rīts.Vēl vēlīnākā zvaigzne zaigā,Caur mākoni mirdzot kā mīts.Ar domu uzpūšu tev šo elpu,Ielieku glāstu maigajās rokās.Vērojot vientuļo, rāmo telpu,Mēms klusums ap mani lokās.Cik daudz vārdu klusums tver.Ko lūpas nespēj pat mūžā teikt,Tik daudz darbu jaunu tas ver,Ko rokas nespēj pat gados veikt.
