Daudzi Valkas iedzīvotāji ir neapmierināti ar saņemtajiem rēķiniem par siltuma patēriņu janvārī. Domei par to ir savs skaidrojums.
Daudzi Valkas iedzīvotāji ir neapmierināti ar saņemtajiem rēķiniem par siltuma patēriņu janvārī. Domei par to ir savs skaidrojums.
“Lielais aukstums bija pārlieku ilgstoši, lai pārtērēto siltumu varētu kompensēt citādi. Temperatūra bija zemāka par mīnus 25 grādiem. Diemžēl domes valdījumā esošo ēku tehniskais stāvoklis nespēj nodrošināt siltumu šādos ekstrēmos laika apstākļos. Lai gan ir iedzīvotāji, kuri savos dzīvokļos veikuši dažādus uzlabojumus, tomēr situāciju kopumā tas nespēj ietekmēt,” skaidro Valkas domes izpilddirektors Valdis Rogainis.
Domes speciālisti aukstajā laikā apsekoja dažādus dzīvokļus visos dzīvojamos rajonos gan pēc iedzīvotāju, gan pēc savas iniciatīvas. Lai izkļūtu no draudīgās situācijas un lemtu, ko iesākt, tika sasaukta domes ārkārtas sapulce. Domei ir precīza informācija par siltuma patēriņu katrā mājā, kurā darbojas skaitītāji, un arī par kopējo siltuma patēriņu ēkās, kur skaitītāju nav. Bija atsevišķi nami, kur faktiskās siltuma izmaksas bija 1,30 latu par kvadrātmetru. Mazākais patēriņš bija 0,82 lati par kvadrātmetru.
Cik zināms, Latvijā apkures un karstā ūdens sistēma aizsala 36 pašvaldībās, tostarp arī vairākās Vidzemē. “Mūs glāba tas, ka dome bija iepirkusi šķidrā kurināmā rezervi. Tas ļāva ar minimālo siltumu nodrošināt visus. Domes Siltumapgādes, ūdensapgādes un kanalizācijas nodaļas speciālisti visu auksto laiku strādāja pašaizliedzīgi. Esam viņiem pateicīgi, jo ar šo cilvēku pūlēm izdevās izvairīties no lielākām nepatikšanām,” pārliecināts izpilddirektors.
Domes ārkārtas sēdē nebija viegli pieņemt nepopulārus lēmumus, zinot pilsētas iedzīvotāju maksātspēju par pakalpojumiem, tāpēc tika noteikti maksājumu griesti — 89 santīmi par kvadrātmetru.
Dome veselai virknei māju, kuru stāvoklis ir vissliktākais, noteica atlaides par siltumu. Lai šajos namos uzturētu kaut nelielu temperatūru, tika ieguldīti ļoti lieli siltuma resursi. “Ja centra rajonā ar siltuma padevi bija kaut cik normāli, tad citviet bija ievērojamas problēmas. Ļoti sarežģīta situācija bija Stendera ielas katlumājā. Tās siltuma saņēmēji dažos dzīvokļos bija spiesti samierināties ar 10 – 12 grādu temperatūru, tāpēc šajā rajonā netika pacelta maksa par siltumu,” stāsta V. Rogainis. Viņš uzskata, ka no šā gadījuma jāmācās un jāizdara secinājumi — steidzami jāveic siltumtrašu rekonstrukcija un jāsiltina daudzstāvu mājas. Iedzīvotājiem siltums būtu jāsaņem ar mazākiem zudumiem, bet vienlaikus arī jārūpējas par savu namu siltināšanu. Domei ir vairāki varianti, kuras ēkas un kādā veidā siltināt, taču iedzīvotājiem šajā darbā jāpiedalās ar savu līdzfinansējumu. Iespējams, nule pagājušais aukstuma vilnis rosinās jaunas iedzīvotāju iniciatīvas par savu mitekļu siltināšanu. Kaimiņos Valmierā ir izveidots kooperatīvs un nosiltinātas divas mājas. Acīmredzot šis ceļš ejams arī valcēniešiem. Par siltuma problēmām sarunu turpināsim.
