Kusli rit valsts skrīnings, kas iecerēts agrīnai zarnu vēža diagnostikai, – analīzes uz slēptajām asinīm veic vien septiņi procenti iedzīvotāju pēc 50 gadu vecuma. Citi aizbildinās, ka negrib ķēpāties ar analīžu materiāla vākšanu vairāku dienu garumā, citi atbild: “Par to es domāšu rīt.” Liela daļa godīgi pateic – bail. Ja nu kaut ko atrod? Bet tieši tāpēc jau meklē, lai savlaikus atrastu un sekmīgāk ārstētu! Ja negribas pašam “ķēpāties” un gaidīt atbildi, vai zarnās kaut kas asiņo vai ne, var ļauties koloskopijai, un viss būs skaidrs ātrāk un drošāk. Jo aizdomu gadījumā kolonoskopija būs jātaisa tik un tā. Cerēja paspētAndrejs (53 gadi) nonāca slimnīcā ar sāpēm vēderā, kad pāris dienu nesekmīgi bija tualetes apmeklējumi. Ciets vēders – kam negadās. Uztaisīs klizmu un palaidīs mājās, nodomājis. Taču viņam atklāja kolorektālo vēzi ceturtajā stadijā. Operēja, nozīmēja ķīmijterapiju, ko viņš tagad pārcieš labi un cer, ka viss būs kārtībā. Lai arī stadija izklausās nopietni, esot pamats cerēt uz sekmīgu ārstēšanu. Turklāt Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā viņš iesaistījies arī inovatīva medikamenta pētījumā.“No sākuma gan bija vajadzīga psihologa palīdzība, domāju – ko darīt? Testamentu rakstīt vai uzreiz meklēt saulainu vietu mežā? Dažās dienās izlasīju visu, ko vien internetā par zarnu vēzi varēju atrast. Es nesmēķēju, diēta arī salīdzinoši normāla, sportoju, ne ar gripu, pat ne ar iesnām neslimoju. Noguris gan biju, stresa arī pietiek – man ir neliels celtniecības uzņēmums, esmu atbildīgs par strādniekiem, bet likās, ka veselības labā daru visu. Pirms trīs gadiem biju pie ģimenes ārsta – pat ne paaugstināta asinsspiediena problēmas nebija,” stāsta vīrietis. Pie psihologiem vai psihoterapeitiem nav gājis, ārsti arī likušies pārāk noslogoti, bet uz baznīcu gan bijis un ne reizi vien, kamēr guvis mierinājumu. Kopā ar zinātniski pamatotu informāciju tas ļāvis ar jaunu sparu ķerties pie ārstēšanās. “Tas bija šoks ne tikai man, bet visiem apkārt, ģimenei, arī draugiem – tiem taču arī pāri 50. Visi uzreiz aizgāja pārbaudīties, un, par laimi, nekas tāds nevienam citam nebija. Pie reizes dažs arī beidzot pie urologa sadūšojās aiziet.” Iepriekš tāda tēma – vai veiktas vecumam noteiktās obligātās analīzes – sarunās vispār nav bijusi. Kad atklājies vēzis, Andrejs atcerējies, ka ģimenes ārsts pirms trim gadiem par skrīningu ieminējies. Jautāts, kāpēc tad nav veicis analīzes, viņš atbild: “Nodomāju, ka man jau tikai tagad tie 50 sākas, gan jau vēl paspēšu.”Būt uzstājīgākamPēdējā laikā zarnu vēzi konstatē arvien biežāk un arvien jaunākiem pacientiem, secina Liepājas reģionālās slimnīcas ķirurgs un endoskopists Jevgēnijs Veļickis. Kā endoskopists viņš var palūkot cilvēku no abiem galiem – kas notiek kuņģī un ceļā līdz tam, kas notiek taisnajā, resnajās zarnās. Tālāk par aklo zarnu gan nevarot tikt, bet tievajās zarnās audzēji esot reti. Kolonoskopijas esot pieprasīts izmeklējums – Liepājā pieraksts notiekot jau uz decembri. Pacientam ar ģimenes ārsta vai speciālista nosūtījumu tas izmaksā tikai trīs latus, procedūra notiek narkozē, tā ka nepatīkamas emocijas izpaliek. Ārsts gan godīgi pabrīdina, ka iepriekšējā dienā jāizdzer četri litri šķidruma ar specifisku, ne pārāk garšīgu piedevu, lai organismu sagatavotu procedūrai. “Ģimenes ārsti ir informēti par diagnostikas iespējām, bet pacientiem vajag aktīvāk iet un runāt par savu veselību, pašam par to jārūpējas. Daļa cilvēku grib būt skaidrībā un nāk, taču citi nenovērtē, cik tas ir svarīgi. Kā strausi – iebāž galvu smiltīs un domā, ka nekas nav, ja reiz viņš par to nedomā. Bet laiks iet! Vispirms jau gribēšanai jānāk no paša cilvēka,” spriež ķirurgs. Izvairoties no pārbaudēm, cilvēks tik un tā dzīvo stresā, turklāt pēc tam ir lielāki pārdzīvojumi, ja izrādās, ka paša vainas dēļ slimība ir ļoti ielaista. Viņa praksē bijis gadījums, kad tikai sievas pierunāts uz konsultāciju ieradies 41 gadu vecs vīrietis, kuram bijusi asiņošana no taisnās zarnas. Vispirms vainojis sēdošu darbu un iespējamus hemoroīdus, gaidījis, kamēr pāriet, līdz sieva praktiski paņēmusi aiz rokas un atvedusi pie ķirurga. Konstatēts ļaundabīgs audzējs, turklāt tāds, kas audzis vismaz divus, trīs gadus. J. Veļickis vērtē, ka tāds parasti arī ir periods, līdz parādās izteikti simptomi, resnās zarnas vēzis lielākoties nav izteikti agresīvs un ir sekmīgi ārstējams. Kolonoskopija ļauj situāciju izvērtēt “ar aci” un atklāt arī, piemēram, polipus vai kādus pirmsvēža veidojumus. Jānovērtē pazīmesJa asiņo resnā, taisnā zarna, izkārnījumos var redzēt asins dzīsliņas, taču tās var būt arī slēptas. Tāpēc arī ir speciālas analīzes, kas tā arī saucas – uz slēptajām asinīm. Izvērtējot apstākļus, tiek nozīmēta kolonoskopija. Ja asiņo kuņģis vai 12 pirkstu zarna, izkārnījumi nebūs vis asiņaini, bet gan melni. Pat it kā nemanāma asiņošana novājina organismu, tāpēc hronisks nogurums arī ir vērtējams kā viens no simptomiem. Ja nelielu asiņošanu cilvēks skaidro ar hemoroīdiem, arī tos nevajadzētu atstāt bez vērības un ārstēšanas un konsultēties ar mediķi. Turklāt J. Veļickis vērš uzmanību uz faktu, ka hemoroīdi un asiņošana var būt arī “sekundāri” – kā audzēja sekas. “Kā tu zini, ka hemoroīds ir tas, kas asiņo? Varbūt virs viņa aug vēzis, tamdēļ tas spiež uz asinsvadiem, un izveidojas hemoroīdi jau kā sekas.” Ierasti, ka hemoroīdi veidojas sievietēm saistībā ar grūtniecību, taču īpaša uzmanība jāpievērš, ja tie uzrodas 50 gadu vecumā.Uztura paradumi nebūtu vērtējami kā izšķirošie vēža rašanās iemesli, taču tie var to provocēt. “Sintētisks ēdiens var veicināt, piemēram, čūlainu kolītu, iekaisumus, kas savukārt var veidot fonu onkosaslimšanai,” skaidro ķirurgs. Tiem, kuri savā iztēlē jau plāno operāciju un cenšas pēc iespējas dramatizēt sekas, J. Veļickis atgādina, ka ķirurģijā un medicīnā kopumā tehniskais progress rit strauji. Operācija notiek ātri, ne vairs sešas, septiņas stundas, izmantojot jaunas tehnoloģijas un pat īpašus šuvējus. Turklāt ne vienmēr pacientam pēc operācijas ir jāizmanto stomas – speciāli maisiņi pie atveres ķermenī, kur tiek novadīti izkārnījumi. Tas ir atkarīgs gan no vēža lokalizācijas, gan citiem apstākļiem. Turklāt ir gadījumi, kad stoma ir nepieciešama tikai pēc akūtas operācijas – pusgadu vēlāk jau var veikt zarnu rekonstrukciju. Iespēja izvairīties no stomas arī ir vēl viens papildu iemesls negaidīt, līdz audzējs plīst vai nosprosto visu zarnu, bet atrast un pieveikt viņu plānveida kārtā.
UZZIŅAI
Riska grupa:◆ Ģimenes anamnēzē ir gremošanas trakta onkoloģiska saslimšana – vecākiem, asins radiniekiem bijis zarnu, kuņģa, barības vada u.tml. ļaundabīgs audzējs.◆ Vecuma grupa pēc 50 gadiem. Vīriešiem pēc 50 gadu vecuma būtu obligāta arī urologa konsultācija reizi gadā.◆ Bieži aizcietējumi, grūta vēdera izeja mijas ar caureju, kas nav skaidrojamas ar uzturu.◆ Neskaidras izcelsmes sāpes vēderā.
