Sestdien kolektīvās medības Saules pusē notika mednieku kluba “Gaustrumi” dalībniekiem. Tas bija īpašs saiets, jo pēc medībām notika gadskārtējā atskaite un pārrunas par aizvadīto gadu. Kādu laiku šī tradīcija bija zudusi. Ir bijis laiks, kad dāmas uz šo pasākumu ieradās vakarkleitās.
Medības sākas ar valodām dažādās vīru grupiņās. Jaunieši un bērni ar kaklā pakārtu kompasu, nevar sagaidīt medību sākumu, izdomā dažādas aktivitātes. Vecie gan nosaka, lai pataupot spēkus dzinēju darbam. Kad visi sapulcējušies, mednieki paraksta dokumentus un visi stājas līnijā instruktāžai. Četri vīri cienījamos gados ir novilkuši līniju, aiz kuras stāv tikai vecmeistari. Viņi paši sevi ir atbrīvojuši no dzinēju pienākumiem. Pēc jubilāru apsveikšanas, instrukcijām un citiem ziņojumiem medības var sākties.Nākamgad svinēs jubilejuNorunāts, ka var medīt aļņu teļus, briežu govis, buļļus un mežacūkas. Iznākumā nomedītas divas mežacūkas. Šoreiz gluži aristokrātiskā manierē mednieki visu gaļu atdeva dzinējiem.Šim mednieku kolektīvam nākamgad būs 20 gadu. To Andra Stabulnieka dzimtas mājā nodibināja 15 dalībnieki, kad daudzi mednieku kolektīvi piedzīvoja lielas pārmaiņas. Par kluba prezidentu ievēlēja Andreju Valdēnu. “Mums ir divas medību platības – Saules mežniecībā un Pārgaujā. Tolaik bija modē dibināt klubu noteiktiem pasākumiem, nozīmīgu cilvēku izklaidei, no kuriem varēja gūt kādu labumu. Bija tāds laiks,” vaļsirdīgi atzīst A. Valdēns.“Gaustrumos” pilntiesīgi medī arī divas dāmas. Jautāts par lielākajām mednieku veiksmēm, A. Valdēns atbild, ka pirms apmēram padsmit gadiem medībās stundas laikā varēja nošaut trīs aļņus. Nekādas dižās trofejas aizvadītajos gados gan neesot gūtas. Ja labā laikā, arī sezonas atklāšanā un noslēgumā medībās piedalās gandrīz visi, tad ziemas aukstumā tikai apmēram trešā daļa.Mednieks, uzņēmējs, bobslejistsKluba “Gaustrumi” valdes priekšsēdētājs ceturto gadu ir Māris Poikāns, taču klubā darbojas kopš 1993. gada. Viņš ir uzņēmējs un nodarbojas ar mežistrādi un autotirdzniecību. “Savienojums jocīgs, taču tā ir iegadījies. Medīju jau 18 gadus, un tas liecina, ka esmu diezgan slims un varbūt pat neārstējams,” smaida Māris. Daudzi viņu pazīst kā Latvijas izlases bobslejistu. Uz medībām vīram jādodas diezgan tālu, jo dzīvo Saulkrastos.Kolektīvā pašlaik ir apmēram 30 biedru un viņi necenšas to paplašināt. Vienīgais izņēmums ir gadījumi, kad kādam no biedriem izaug jaunā maiņa. Tos jauniešus uzņem biedros bez jelkādām ierunām. “Sevi uzskatām par stabilu kolektīvu. Tiesa, nedaudz novecojam, bet kopumā jūtamies labi,” pauž priekšsēdis.Mājās tā neizdodasMedniekiem netrūkst interesantu stāstu. Daži ironizē, ka Laktiņu ģimene te nodibinājusi savu kantori. Pirms nedēļas svētdienā kārtējās medībās dzinējos bija Iveta Laktiņa. “Šajās medībās nošāvām vienu trīsgadīgu kuili. Viņu uzcēla suns, un dzīvnieks nāca man virsū. Sāku bļaut. Kuilis izgāja mastā tieši tur, kar stāvēja dēls Ivo,” stāsta Iveta. Šajās medībās piedalījās arī Ivetas vīrs Andris. Patiešām īsts ģimenes uzņēmums. Iveta atzīst, ka labprāt piedalās medībās, ja ir patīkams laiks. Viņa labprāt gatavo medījumu, taču uzskata, ka nekādas īpašas receptes šai gaļai viņai neesot.Savukārt īpašs ķēriens medījuma gatavošanā ir Amirānam Kipanidzem. Šo medību laikā viņš bija aizbraucis uz savu dzimteni Gruziju. “Pēc medībām parasti gatavo aknas un sirdi, arī sēkliniekus. Amirānam kā jau dienvidniekam uz gatavošanu ir īpašs talants. Mājās nekad tāds ēdiens neizdodas. Varbūt banāli skan, bet dzīvā uguns un mīlestība dara savu,” stāsta Andrejs. Rūpējas par zvēriemMednieki rūpējas par meža dzīvnieku labsajūtu ziemā. Katru gadu tiek izbarots vairāk nekā 20 tonnu graudu, apmēram tikpat daudz kartupeļu, arī bietes, ozolzīles un citi produkti. Daudz pārtikas ir jāpērk. Diemžēl nekādu atlaižu par meža nomu medībām nav. A. Valdēns pats ar zemnieka Riharda Circeņa atbalstu uztur pusotru hektāru lielu piebarošanas lauciņu. Lauku apsēj, bet ražu nenovāc. Ziemā tur zvēri barojas. “Ir mums arī viens gandrīz traks piebarotājs. Var tikai apbrīnot viņa pacietību, izturību un dāsnumu. Viņš iztērē ļoti daudz līdzekļu zvēriņiem. Tas ir Zigfrīds Jurašs,” stāsta A. Valdēns un piebilst, ka tas nav tikai viņa viedoklis. Drīz atkal iestāsies auksts laiks, bet meža zvēri jau zina, kur viņi varēs pamieloties.Vairāk foto – www.ziemellatvija.lv.
