Liktenim labpaticies, ka valcēnieti Alitu Valēriju Plūksnu uz sarunu aicinu otro reizi. Pirmo reizi tikāmies pirms vairākiem gadiem, kad Alita mācījās Valkas ģimnāzijā, bet dzīvoja tolaik tikko svaigi izremontētajā skolas internātā. Atceros, jau toreiz man viņa atstāja drosmīgas, atklātas un radošas meitenes iespaidu. Pēc šīs sarunas secinu, ka, gadiem ritot, šīs rakstura iezīmes nekur nav pazudušas. Gluži pretēji – tās ir jaunās sievietes galvenās pozitīvās īpašības. Pašlaik Alita ir viena no retajām mūsu laikraksta portāla www.ziemellatvija.lv lietotājām, kura nebaidās izteikt viedokli, parakstoties ar savu vārdu un uzvārdu, nevis niku, kā to dara vairums interneta portālu lietotāju. Šī iemesla dēļ arī aicināju jauno sievieti uz interviju.Nereaģē uz dzīves sīkumiem“Komentējot ar savu vārdu, esmu pašdisciplinēta. Nemaz nevar atļauties vaļīgus izteicienus un neglaimojošas frāzes ar mērķi aizskart kāda cilvēka pašcieņu,” uzskata portāla lietotāja. Pirmo reizi viņa atklāti atļāvās komentēt portālā ievietotās publikācijas par vairāku tiesas procesu dēļ sabiedrības uzmanību izpelnījušos Valkas policijas iecirkņa inspektoru. Alita atklāti nosodīja šī policista rīcību. Viņa uzskata, ka, strādājot policijā, cilvēkam jābūt godīgam un pašam jāievēro likumi. Ja dzīvē gadās iekulties nepatikšanās, ar godu tās jāatrisina, nevis visiem spēkiem jāmuļķo pārējie un jāmēģina izkulties sveikā. Viņa piebilst, ka neiztirzāja likumsarga personību un privāto dzīvi, bet gan to, ka policista profesija uzliek zināmus pienākumus un prasa ētikas normu ievērošanu. Nenoliedzami, Alita no citiem komentētājiem saņēma arī pārmetumus un nepatīkamus “uzbraucienus”, bet visi tie bija anonīmi. Laikam ritot, jaunā sieviete ir iemācījusies nereaģēt uz šādiem dzīves sīkumiem. Paralēli viņas aktivitātēm laikraksta portālā strauji pieaugusi interese par Alitas profilu draugos. Viņa pieļauj, ka cilvēkiem bijusi interese apskatīties, kāda izskatās šī izlecēja, kura atļaujas atklāti paust savas domas un uzskatus. Alita saņēma arī nepatīkamas vēstules un komentārus bilžu galerijā. Diemžēl lielais vairums interneta lietotāju atļaujas gānīties anonīmi, jo tas ir vieglākais ceļš, kā kādam pateikt kaut ko sliktu un nepatīkamu. Alita iesaka šādiem cilvēkiem apmeklēt, piemēram, www.delfi.lv, kur gānās visi, kam tikai nav slinkums. Diemžēl interneta lietotāju komentēšanas kultūra ir zem katras kritikas. Tā atspoguļo mūsu sabiedrības patieso seju. Diez vai kāds ar savu vārdu rakstītu tik žultainus un naida pilnus tekstus, bet anonīmi jūtas vareni. Īpaša kategorija cilvēkuAlita ievērojusi, ka portālā ir tikai daži komentētāji, kuriem par visiem notikumiem ir viedoklis – pārsvarā tikai negatīvs. Viņa uzskata, ka pasaulē ir īpaša kategorija cilvēku, kuriem nekad nekas nav labi, tāpēc internets ir visīstākā vieta, kur nepieķertam lamāties un izgāzt žulti pār citiem. Neskatoties uz to, jaunā sieviete joprojām tic, ka cilvēki ir labi, tomēr viņai dzīvē nācies sastapties arī ar ne visai labiem. Ilgāku laiku strādājot par pārdevēju, novērojusi, ka jau no agra rīta veikalā ierodas tikko pamodušies pircēji, kuri savas sliktās omas dēļ reizēm pārdevējas noved līdz asarām. Šis laiks īpaši norūdīja Alitas raksturu, un viņa iemācījās nelaist sev klāt sliktas domas un emocijas. Šovasar, palīdzot vīra Ivara ģimenei, tirgū nācies satikties ar dažiem pircējiem, kuri, pat neapskatot preci, jau sāka kritizēt tās izskatu un apspriest it kā dārgās cenas. Alita itin viegli tika galā ar šiem cilvēkiem, ar viņiem nestrīdoties, bet vienkārši neapkalpojot. Alita bieži vien pensionārēm, kurām pietrūka dažu santīmu, uzdāvināja skaistus tomātus. Saņemot pircēju pateicību, Alita pati saņēmusi arī viņu svētību, kas jauno sievieti stiprinot un padarot labāku.Sevi uzskata par neatlaidīguLai gan jautājumu uzdošanu par ticību un reliģisko piederību mēdz uzskatīt par sliktu toni, nenoturos un tomēr pajautāju Alitai, vai viņa tic Dievam. Viņa atbild apstiprinoši, atklājot, ka 12 gadu vecumā iesvētījusies katoļu baznīcā. Toreiz vasaras brīvlaiku pavadījusi pie mammas māsas Ludzā, pati izlēmusi pulksten 4 apmeklēt rīta misi, pēc tam mācījusies pie katoļu garīdznieka, bet vakarā piedalījusies vakara misē. Un tā mēnesi no vietas. Alita pati izlēmusi to paveikt un arī paveikusi. Patlaban viņa baznīcu neapmeklē, jo uzskata, ka ir pārāk maz mācītāju, kuri no sirds kalpo sabiedrībai un kuros ir vērts ieklausīties. Alita sevi raksturo kā neatlaidīgu cilvēku, ja ko nolemj, to arī izdara līdz galam. Vasarā, braukājot pa Igaunijas tirgiem, viņa saprata, ka bez igauņu valodas neiztikt. Pašlaik viņa Latvijas – Igaunijas institūtā mācās šo valodu. Ejot grūti, jo daudz jāmācās tieši gramatika, bet Alita nedomā iesākto pamest. Jaunā sieviete atklāj, ka, piedzimstot meitiņai, viņa kļuvusi daudz pacietīgāka, iecietīgāka un saprotošāka. Līdz tam, ja kaut kas nepatika vai apnika, piemēram, adot zeķi, mierīgi to varēja iemest stūrī. Tagad nekas tāds neesot iedomājams un iesāktais tiekot izdarīts līdz galam.Moralizēt ir visvieglāk Te ir atbilde uz jautājumu tiem, kuri, iespējams, uzskata, ka Alita daudz laika pavada, sēžot pie datora. Viņa nenoliedz, ka rīta cēliens paiet, lasot ziņu portālus un blogojot. Pašlaik viņa to varot atļauties, jo vasara pagājusi vienā elpas vilcienā bezmaz vai ārpasaules informācijas badā. Alita ļoti daudz lasa, apmeklē teātra izrādes, reizēm aizbrauc uz Rīgu. Tagad lielākā dienas daļa paiet adot un šujot meitiņai un sev tērpus Ziemassvētku svinībām. Jau vairākus gadus svētku dāvanas top pašas rokām. Tās parasti iznākot skaistas, un apdāvinātais ar prieku tās arī nēsā. Alita gan nopūšas, ka vēl nav sākusi adīt zeķes, parasti citus gadus ap šādu laiku esot gatavi vairāki pāri. Vēl viena no Alitas aizraušanām ir puķkopība. Mājās visi stūri ziedot un zeļot, bet vasarā balkons atgādinot mazus džungļus, kur tikai trūkstot kāda pērtiķa lēkājam. Decembra vidū sāksies puķu sēšanas darbi. Alitai jau tagad sākot niezēt pirksti. Sarunas nobeigumā pajautāju, vai Alita ir laimīga. Viņa atbild apstiprinoši, piebilstot, ka Dievs viņu mīl, jo viņai ir ģimene, mīlošs tuvs cilvēks, meitiņa, mammīte, kura palīdz un atbalsta, un sapnis – kādreiz atvērt pašai savu zupas virtuvi un palīdzēt tiem, kuriem dzīvē neklājas viegli. Alita ir pārliecināta, ka ikvienam dzīvē var gadīties paklupt, tāpēc svarīgi ir šajā laikā pasniegt palīdzīgu roku, nevis tikai moralizēt. To darīt ir visvieglāk. Alita no savas pieredzes ir mācījusies, ka nevar par cilvēku spriest, vispirms ar viņu neaprunājoties. Sarunas var arī dziedēt un palīdzēt izkļūt no strupceļa. Arī domu spēkam ir liela vara, tāpēc Alita aicina ikvienu šajā adventes laikā domāt tikai gaišas domas, darīt labu sev, ģimenei, kaimiņiem, radiem un citiem cilvēkiem, nevis tikai gausties par grūto dzīvi. Neviens nenoliedz, ka tā ir grūta, bet kurš ir teicis, ka dzīve būs viegla?
ALITA VALĒRIJA PLŪKSNA
• 25 gadus veca• Septiņus gadus dzīvo Valkā• Audzina meitu Keitu• Hobiji – zīmēšana, dzejoļu rakstīšana, istabas augu kopšana, dārzkopība, šūšana, adīšana
