Jūrkalnē 69 komandu klātbūtnē 5. un 6. novembrī notika Latvijā pirmais jūras čempionāts makšķerēšanā no krasta, kas patiesībā turpmāk tiks dēvēts daudz oficiālāk – Latvijas čempionāts jūras makšķerēšanā. Tā kā šāda veida makšķerēšanas sporta pasākums pie mums notika pirmo reizi, tad ir vērts pastāstīt tuvāk un iepazīstināt ar to arī tevi, lasītāj, jo, kas zina, varbūt nākamajos gados izdomāsi piedalīties arī pats. Tuvākajos piecos gados šo pasākumu organizēs SIA “Salmo” – viena no spēcīgākajām Latvijas makšķerēšanas organizācijām. Cik noprotams, tas vienmēr notiks Jūrkalnes apkaimē. Tas, ka pieteicās 69 komandas, patiesībā nav nekas daudz, ja salīdzinām ar to, ka gribētāju bija divreiz vairāk. Šeit daudz ko nosaka organizatoriskas iespējas, jo, katrā komandā esot pa diviem cilvēkiem, sektora garums ir 40 metru. Tātad tiesnešiem jākontrolē 2,8 kilometri krasta līnijas, un tas nemaz nav tik maz. Uzreiz jāteic, ka organizatoriskā līmenī “Salmo” bija pacentusies godam, bet par visu pēc kārtas. Pirmsstarta vēsmasVispirms, protams, noteikumi. Katrā komandā piedalās divi cilvēki. Atļautais makšķeru skaits, kas drīkst atrasties ūdenī, nedrīkstēja pārsniegt četras vienības. Sacensības notika divās kārtās ar stundas pārtraukumu, kuras laikā tika svērtas zivis. Sākums 5. datumā pulksten 15.30, bet pirms tam notika sektoru izloze, kas, kā jau bija gaidīts, bija viena no lielākajām laimes lozēm, jo tāpat jau pirms mačiem bija skaidrs, ka šim apstāklim būs ļoti liela nozīme, ja ne pati lielākā. Pirmā sacensību kārta bija līdz pulksten 23, tad stunda zivju svēršanai, kuras laikā makšķerēt tika aizliegts. Otrais maču posms sākās no pusnakts un ilga līdz pulksten 11 rītā. Galvenais uzdevums maksimāli ātri mēģināt katrā kārtā katrai komandai saķert 10 kilogramus zivju. Lomā drīkstēja paturēt tikai tās zivis, kam pašreizējā brīdī, pēc Latvijas makšķerēšanas noteikumiem, nebūtu zibenīgi pēc krasta apmeklējuma un atbrīvošanās no makšķerāķa jāatgriežas atpakaļ tur, no kurienes tās izvilktas. Tātad tās varēja būt plekstes, akmensbutes (skaitā uz vienu dalībnieku ne vairāk kā piecas) un mencas (skaitā līdz piecām vienībām vienā kārtā). Protams, varēja gadīties arī kāda vimba, bet tomēr, kā pierādīja arī sacensības, lomos bija tikai un vienīgi butes. Tā kā butēm pēc noteikumiem vēl joprojām (cerams, ka nākamgad gan vairs tā nebūs) pieļaujamais noķerto zivju skaits ir līdz pieciem kilogramiem uz cilvēku, tāpēc arī šie maģiskie 10 kilogrami bija kā kritērijs sacensību priekšlaicīgai pabeigšanai. Kā kompensācija par katru atlikušo stundu līdz katras kārtas noslēgumam par katru stundu pie loma tika pieskaitīti 0,5 kilogrami. Iebrišana ūdenī atļauta tikai līdz celim, tas visus sacensību dalībniekus nostādīja vienādās pozīcijās. Tas, protams, skatījumā no krasta puses. Taču butes domāja nedaudz savādāk.Laimīgā loterijaVienmēr esmu teicis, ka jūrā tāpat kā upē vai ezerā zivs ir jāmeklē. Daudziem tas šķiet dīvaini, bet, lūk, dzīvs pierādījums tam, ko teicu. Pirmajās stundās pēc starta bija veselas sektoru rindas, kuri vilka mazas pusplaukstas plekstes, kamēr turpat blakus kādi 5 – 7 numuri tik smalkas zivis neredzēja vispār. Protams, ka pēdējiem ar pirmajām izvilktajām zivīm 10 kilogramu sapnis sāka piepildīties diezgan ātri. Savukārt citiem nācās plekstes laist atpakaļ, jo vēl viens no noteikumiem bija pieļaujamais minimālais izmērs, kas nedrīkstēja būt mazāks par 13 centimetriem. Pārsvarā butes turējās pie pirmā sēkļa, un izdarīt tālus metienus nebija nekādas vajadzības. Diezgan negaidīts daudziem sacensību dalībniekiem bija atklājums, ka šajās dienās butes vislabprātāk ķērās uz… sliekām, nevis krevetēm, reņģēm, brētliņām, vimbu vai raudu filejām. Šo atziņu bija ieguvuši tie, kas Jūrkalnē pirms mačiem bija atbraukuši patrenēties. Bieži vien ir tā, ka butes labāk ņem dienā, bet naktī cope apsīkst, vai otrādi. Šoreiz kas ļoti negaidīts notika svētdienas rītā, kad aptuveni no pulksten 6 gandrīz pa visu krastmalu iestājās pilnīgs plekstu klusums. Tikai kaut kur pa retam kādam gadījās kāda butīte, bet skats bija varen kuriozs, kad makšķeres smuki saspraustas rindā, bet dalībnieki slaistās pa krastmalu un ik pa brīdim met cerību pilnus skatienus uz kātu spicēm. Tā tas praktiski turpinājās līdz sacensību beigām. Vistraģiskāk gāja komandai, kas atradās samērā tuvu man, jo saķerti bija 9,800 kilogrami zivju un līdz normai pietrūka vien viena vidēja butīte. Lūk, šo zivi viņi gaidīja vairāk kā divas stundas! Varu iedomāties, kas notika šo vīru galvās un kā viņi lūdzās vai lādēja jūru. Kopumā ņemot, plekstu izmērs nebija tas lielākais, tāpēc kilogrami krājās ļoti lēnām. Pirmajā posmā 10 kilogramu normu izpildīja 14 komandas, bet otrajā – 15. Savukārt turpat netālu no Jūrkalnes uz Ventspils pusi kāda man pazīstama kompānija zvanīja un stāstīja, ka tieši rīta cēlienā ir ķērušās daudz un liela izmēra plekstes. Ej nu tiec gudrs ar to jūru, vai ne? Kopvērtējumā par pirmā Latvijas jūras makšķerēšanas čempionāta uzvarētājiem kļuva komanda „Bušu briesmas” ar Arvi Ančevsku un Armandu Mauriņu. Uzvarētājiem balvā – ceļojošais kauss, zelta medaļas un dāvanu karte 200 latu apmērā. Otrajā vietā „MRK” komanda Boriss Sīlis un Guntars Kļava no Saulkrastiem, kā balvu saņemot dāvanu karti 150 latu apmērā un sudraba medaļas. Godalgoto trijnieku noslēdza „Jaunieši” no Saldus Gatis Raņķis un Uldis Čudars. Kā balvas saņemot bronzas medaļas un dāvanu karti 100 latu apmērā. Organizatori bija parūpējušies arī par karstu tēju un maizītēm, ko katrai komandai naktī tiesneši pieveda klāt. Pēc sacensībām visus sagaidīja sātīgas pusdienas, vietējo virēju gādātas, un pat neliels tirdziņš ar dažādiem gardumiem. Manuprāt, pasākums bija izdevies godam un nākamgad jābrauc atkal.
