Varas pārstāvji un to apoloģēti noteikti par manu apgalvojumu būs pikti un pārmetīs panikas celšanu.
Varas pārstāvji un to apoloģēti noteikti par manu apgalvojumu būs pikti un pārmetīs panikas celšanu. Eiropiešiem piemīt liela vēlme mūsu demokrātijas un vārda brīvības sasniegumiem piešķirt universālu raksturu, kas noved pie zināmas izlikšanās.
To var saukt par strausa politiku vai citādi, bet faktu savlaicīga nenovērtēšana mums var dārgi maksāt nākotnē. Pārāk ātri aizmirstam gan 11. septembra teroraktu ASV, gan vilcienu spridzināšanu Madridē vai metro spridzināšanu Londonā. Islāmticīgo radikalizācija notiek jau vairākus gadu desmitus, un pati Rietumu civilizācija pie notiekošā vainojama. Situāciju dramatisku dara globalizācija un ietekmīgu musulmaņu kopienu izveidošanās Eiropā. Cerība, ka viss noregulēsies pats no sevis, ir muļķu mierinājums.
Musulmaņu nokaitināšana
Muhameda mācība, kāda rodama Korānā, ir ļoti humāna reliģija, par to varam izlasīt filozofa Roberta Mūka grāmatās. Radikālisms ir izkropļots islāms, bet tāpēc navajadzētu izlikties to neredzam. Fundamentālisms balstās uz fanātismu. Mums to grūti saprast, kā fanātisma pārņemti ticīgie katru gadu sabradā simtiem dievlūdzēju tikai tāpēc, lai varētu ar akmeņiem apmētāt Šaitanu. Tas liecina, cik maz vajadzīgs, lai savu svētumu aizstāvībai aizrautu tūkstošiem lielus pūļus, citus tūkstošus iesaistot svētajā karā. Atkāpšanās no Korāna notiek ik reizi, kad musulmaņi sāk nogalināt citus musulmaņus.
Par Rietumu vērtību apdraudējumu varam sākt runāt kopš brīža, kad Irānas garīgais līderis ājatolla Homeini izsludināja nāves sodu rakstniekam Salmanam Rušdi par grāmatu “Sātaniskās vārsmas”. Kopš tā brīža nesapratne civilizāciju starpā tikai pieaugusi, visi mēģinājumi rast izlīgumu ir divu kurlo saruna. Mēs nesaprotam viņus, un viņi nesaprot mūs. Šādu situāciju sarežģī bin Ladena izlolotie teroristi, kas ir PSRS Afganistānas kara blakusprodukts.
Eiropiešu dziļas neizpratnes piemērs ir karikatūras par Muhamedu. Eiropas žurnālisti un tiesībsargi var sist pie krūtīm un atsaukties uz demokrātiju, bet musulmaņu pasaule to vienalga nesadzirdēs. Svētuma zaimotāju musulmanis nemaz neuzskata par cilvēku. Austrumniekiem vispār raksturīga savu tradīciju absolutizēšana, viņuprāt, visiem jādzīvo pēc viņu vērtības skalas, bet eiropiešu demokrātiju viņi gatavi izmantot tikai savas taisnības pierādīšanai.
Nav tiesa, ka ar atvainošanos iespējams situāciju labot. Eiropa vēl pieredzēs ļoti smagas dienas, īstais terors vēl priekšā. Dāņi, kuri pieraduši, ka viņu valstī lielākā nelietība ir galvas nozāģēšana Nāriņai, tagad pieredzēs īstus spriedzes brīžus. Aktivizēsies fanātiķu grupas musulmaņu kopienās, un pretestību sāks arī rasistu grupas no pamatnāciju vidus, kas nebūt neapmierināsies ar cūku ausu karināšanu pie mošejām.
Nesapratne ikdienišķā līmenī
Mani aizvien pārsteidz, ar kādu naivumu apveltīti tie eiropieši, kuri dodas darbā uz Irāku vai citām nemierīgām islāma valstīm. Desmitiem nogriež galvas, bet simti turpina braukt aizvien. Pēdējā laika notikumi Palestīnā liecina, ka kristiešiem vispār labāk šo reģionu pamest. Ieskaitot ES, ANO misijas un Sarkano Krustu, un vispār jebkurām labdarības organizācijām pašlaik tur nav ko darīt. Nav jākļūst par naktstauriņiem, kas skrien ugunī. Kad ebreji būs likvidējuši savas izolētās apmetnes palestīniešu teritorijās, lai turpmāk dzīvotu kompaktā monoetniskā valstī, pastāv reālas iespējas izlīgumam starp ebrejiem un arābiem, un tad par musulmaņu vienīgo mērķi var kļūt “krustneši”, kā amerikāņus un eiropiešus sauc islāma piekritēji.
Esmu jau rakstījis, ka par musulmani var kļūt ikviens, bet nav domājams, ka musulmanis varētu pāriet citā ticībā. Un kamēr Eiropā tiks pieļautas viendzimuma laulības, musulmaņi tikmēr mūs vērtēs zemāk par primātiem. Aizliegums ticīgajiem lietot pārtikā cūkgaļu tāpat izraisa tikai nicinājumu pret visiem cūkēdājiem. Dramatiskie notikumi Francijā raisīja tiesībsargu pārmetumus eiropiešiem par musulmaņu geto izveidi priekšpilsētās. Ne jau vara veidoja šos geto, tos izveidoja paši imigranti, kuri īsā laikā piespieda pārcelties uz citurieni visu citu ticību pārstāvjus. Kad padomju sistēmā audzināts krievu migrants kādreiz kaimiņos arābiem atvēra veikalu, kurā tirgoja cūkgaļu, pirmajā nedēļā tika izdauzīti visi logi. Indonēzijā, kur gadsimtiem kaimiņos sadzīvojuši musulmaņi un kristieši, nesen tika sarīkots asiņains sprādzens kristiešu gaļas tirgū. Agrāk tā nenotika, tagad notiek.
Konfliktu sērija būs asiņaina, un jautājums tikai par to, cik īsā vai ilgā laikā izdosies fanātisma kaislības noslāpēt. Lai atjaunotos zaudētā līdzsvara situācija, vajadzīgs, lai islāma pasaule atgrieztos pie Korāna pirmsākumiem.
Islāma bumba un Krievija
Maskavas politiķi pēc inerces turpina spēlēt uz diviem vārtiem, lai slēptā veidā kaitētu ASV interesēm. Irānas garīgie līderi sapņo par savu atombumbu, lai tādējādi sevi pierakstītu lielvaru klubā. Ja Pakistāna radīja savu bumbu, tad to viegli izskaidrot ar vēlmi iebiedēt Indiju. Irāna var baidīt vienīgi Izraēlu, kaut ikvienam skaidrs, ka reāli pielietot šo ieroci nav iespējams, jo jebkurā gadījumā ietu bojā tūkstošiem palestīniešu. Atliek domāt, ka prezidents Ahmedī Nadžads izdomājis uz šādas bumbas sēdēt. Irānas politiķi neuzklausa nevienu “neticīgo”, proti, kristīgajai pasaulei piederīgo. Putina priekšlikumus vienā dienā it kā pieņem, otrā jau noraida. Un doma, ka Irāna piekritīs urānu bagātināt Krievijā, pagaidām irāņus neiejūsmina arī tāpēc, ka spēkstaciju degvielu var nopirkt brīvajā tirgū. Atliek cerēt, ka ar milzu pacietību pasaulei izdosies šo konfliktu atrisināt. Zināmas pārdomas dažiem karstgalvjiem var raisīt prezidenta Buša plāns 20 gadu laikā naftas importu samazināt par 70 procentiem. Ne arābi, ne krievi naftu nevar dzert.
Starp musulmaņu zemēm īpaša situācija ir bijušās PSRS teritorijā, jo padomju vara reliģiju visādi apspieda un mazināja tās ietekmi. Bet ticības loma pieaug gan Vidusāzijā, gan Ziemeļkaukāzā, un mazliet komiska ir Kremļa nopūlēšanās “iebarot” sev uzticamu gvardi, galvenokārt Čečenijā. Promaskaviskais čečenu līderis Ramzans Kadirovs ar saviem pieciem tūkstošiem kaujinieku jau kļuvis tik varens, ka var atļauties runāt gan par robežu pārdali, gan daudzsievības pieļaušanu (sak, karā vīrieši izkauti). “Iebarošanas” nolūkos Putins slepkavam un spīdzinātājam Kadirovam piesprauda Varoņa zvaigzni, bet Dabaszinātņu akadēmija viņam piešķīra akadēmiķa nosaukumu. Kurš kuru pārspēs viltībā?
Krievija savas problēmas ir krājusi gadsimtiem ilgi. Arī Eiropa nav bez vainas koloniālo impēriju laikmetā, bet īstu bumbu ar laika degli radīja 20. gadsimta otrā puse, kad Vecajā Pasaulē mērķteicīgi tika veidotas musulmaņu kopienas. Amerikai cita situācija, jo pati valsts veidojusies kā daudzu etnisko un reliģisko grupu sajaukums. Izveidojusies sabiedrība, un lielo pilsētu nomalēs dzīvo gan ķīniešu, indiešu, afroamerikāņu, gan arābu un meksikāņu kopienas, un neviens tur necenšas savu dzīvesveidu uzspiest citiem. Eiropā viss vēl veidošanās procesā. Tāpēc savstarpējā nesapratne daudz lielāka.
Būsim priecīgi, ka Latvijā musulmaņu kopiena neliela un kopumā toleranta. Bet nav grūti ievērot, ka mūsu valstij naidīgi spēki mēģina izprovocēt konfliktus, piemēram, organizējot huligāniskus uzbrukumus ārzemju studentiem vai pat diplomātiem. Negribu rādīt uz vaininiekiem ar pirkstu, bet padomāsim, kam tas izdevīgi. Tā tomēr nav situācija, kur iespējams atjokoties ar mazlietotu pamperu izdalīšanu.
