Savā 70. dzimšanas dienā strencēniete Velga Graumane uz mirkli sajūtās kā Holivudas filmā. Nez kas tur atnācis, viņa domāja, ejot atvērt durvis zvanītājam. Aiz durvīm stāvēja vīrietis ar lielu, krāšņu rožu un antūriju pušķi. Esot kurjers no Valmieras ziedu salona.“No kā ziedi?” vaicāja pārsteigtā gaviļniece. Kurjers nezināja. Atbildi atklāja pušķim klāt pieliktā zīmīte. Mammu tik mīļi bija atcerējies Anglijā dzīvojošais dēls Valdis ar ģimeni.Sirsnīgas dāvanas sarūpēja arī meitas Gitas ģimene, it īpaši mazmeitas Elza (6. klase) un Marta (9. klase). “Man omīte reiz teica, ka dārgumus var atrast zem zemes. Es omītei teicu, bet es taču nevaru tevi aprakt zem zemes,” vecmāmiņu dzimšanas dienā ar mīļu smaidu apsveikušas mazmeitas. Velgai septiņus gadu desmitus vizuāli nekādi nevar dot. “Ja jau tik labi izskatos, tad raksti arī, cik man gadu,” sarunā ar “Ziemeļlatviju” pasmaida jubilāre.70 gadu ir vēl viena robežšķirtne cilvēka mūžā, kad atskatīties uz savu dzīvi, pārdomāt, kas bijis labs un kur pieļautas kļūdas. Velga tagad nedaudz izjūt sirdsapziņas pārmetumus pret ģimeni, kurai savulaik viņas vētrainās sabiedriskās dzīves un darba dēļ nodarījusi pāri.“Mani bērni gan tik un tā izauguši jauki, labi. Viņi mani mīl, un es viņus mīlu. Taču varēja būt no manas puses lielāka uzmanība un laiks veltīti ģimenei.”Nedaudz pāršāva pār strīpuBijusī ilggadējā Strenču domes priekšsēdētāja kopš pēdējām pašvaldību vēlēšanām 2009. gadā algotu darbu vairs nestrādā.Uz to, kas savulaik bijis, norāda daudzie Pateicības raksti: gan istabā pie sienas pielikti, gan sakrāti mapēs. Strenču pilsētas Goda pilsone, Atzinības krusta kavaliere par nopelniem Latvijas labā, 1991. gada barikāžu dalībniece, viens no Valkas rajona populārākajiem cilvēkiem. Uzskaitījumu vēl ilgi varētu turpināt.“Tagad skatos un brīnos, par ko tik tie diplomi savulaik man nav doti. Pat par peldēšanu un 60 metru skriešanu, bet visvairāk par dambreti. Vienu brīdi biju rajona čempione,” Velga atceras laiku, kad strādāja Strenču psihoneiroloģiskajā slimnīcā par medmāsu un aktīvi sportoja.Miera stāvoklis viņai vienmēr bijis svešs. Slimnīcā vadījusi valsts kontroles darbu, darbojusies sabiedriskajos kārtības sargos, spēlējusi teātri. Kad Latvijā sākās Atmoda, Velga aktīvi darbojās Tautas frontē un nodibināja vietējo Tautas frontes nodaļu.Tagad viņa spriež, ka ar savu rosīgo darbošanos nedaudz pāršāvusi pār strīpu, jo mazāk laika atlicis ģimenei. “Mana dzīve pagājusi vienā skriešanā. Nemāku strādāt tikai savu konkrēto darbu, man vienmēr vajag kaut ko citu paralēli: organizēt, rakstīt, skriet, iet. Taču ģimene ir vērtība, ko nedrīkst iemainīt pret sabiedriskajām aktivitātēm. Proporciju sadalījumam jābūt līdzsvarā,” viņa tagad iesaka citiem. Velgai paveicies ar savējiem. Rosīgā sabiedriskā dzīve viņu no bērniem un mazbērniem nav atsvešinājusi. Ar dēlu Anglijā Velga sazinās skaipā, pat bijusi ciemos, lai redzētu tagad jau gadu veco mazmeitiņu Annu. Meitas Gitas ģimene dzīvo turpat, Strenčos, un laiks kopā tiek pavadīts bieži.Jādzīvo, neskaitot gadusTagad, mājās dzīvojot, Velga par bezdarbību nesūdzas un pat brīnās: kopš aizgājusi no oficiālā darba pašvaldībā, brīvā laika nav nevienu stundu vairāk. Agrāk sapņojusi, ka pensijā – tad gan – sakops privātmājas apkārtni, iestādīs tur dažnedažādas puķes. Tagad izrādās, ka laika tādiem darbiem nav joprojām. Šo ceturtdien Velga atkal bija Rīgā, lai atvestu novada iedzīvotājiem “Paēdušai Latvijai” sarūpētās pārtikas pakas.Organizācijas “Glābiet bērnus!” Strenču nodaļas vadīšana, darbs biedrībā “Gaujas plostnieki”, pastmarku krāšana, nūjošana, braucieni uz teātri, ceļošana, sēņošana, grāmatu lasīšana, krustvārdu mīklu risināšana, piedalīšanās konkursos. Velgai vaļasprieku ir daudz. 25. novembrī Velga dosies ceļojumā uz Taizemi, līdz tam iztukšojot krājkasīti, kurā glabājas vēl viena viņas hobija taustāms apliecinājums – divu latu monētas. Tās tiek krātas no vienas ekskursijas līdz nākamajai. Gadā varot sakrāt aptuveni 350 latu. Arī pensionāriem esot svarīgi nodarboties ar to, kas tiešām patīk. Ja nepatiks, tad nebūs gandarījuma un dzīvesprieka. Piemēram, Velga grib iemācīties vācu valodu, bet nesanāk, jo viņai esot alerģija pret svešvalodām. Taču pats galvenais – vajagot dzīvot, neskaitot gadus. Nav svarīgi, cik tev ir gadu, bet gan tas, kā tu jūties. Skorpions pirmais nedzeļStrenčos notiekošās labās lietas Velga redz tāpat, arī vairs nestrādājot domē, un par tām priecājas, it īpaši par projektiem, kas tika iesākti viņas vadīto pašvaldības sasaukumu laikā. Tā, piemēram, ir gan pilsētas ūdenssaimniecības tālākā attīstība, izbūvējot ūdensvadu un kanalizāciju, gan kultūras nama renovācija.Vai nav jūtams zināms diskomforts, kad no vietējās varas līdera cilvēks kļūst par parastu iedzīvotāju? Velga atteic, ka īstie draugi paliek arī pēc tam, kad cilvēks vairs nesēž priekšnieka krēslā. “Ir arī tādi cilvēki, kuri jubilejās vienmēr atnāk ar puķi, bet, kad vairs neesi priekšnieks, nav ne tās puķes, ne uzmanības. Taču viņi jau izrāda cieņu pret amatu, nevis cilvēku, un nav uzskatāmi par draugiem,” teic Velga.Pati par sevi viņa pasmejas, ka nekad jau arī nav bijusi zelta gabaliņš, bet gan Čūskas gadā dzimis Skorpions. Ne viens vien uz savas ādas izbaudījis viņas dusmas, taču Velga atzīst, ka prot arī atvainoties, ja sarunu biedrs pierādījis, ka viņai tomēr nav taisnība.“Mans horoskops īstenībā ir labs. Skorpions dzeļ tikai tad, kad viņam kāds iedzeļ pirmajam. Čūska ir gudrības, nevis indes simbols,” smaida Velga.
PAR VELGU GRAUMANI
Dzimusi: 1941. gada 6. novembrī Dzīvesvieta: Strenči (kopš dzimšanas)Izglītība: vidējā speciālāIegūtā kvalifikācija: medicīnas feldšereDarba vietas: Strenču psihoneiroloģiskā slimnīca (1958. – 1995. gads; palātas medicīnas māsa, nodaļas vecākā māsa); Strenču pilsētas dome (1995. – 2005. g., 2007. – 2009. g.; domes priekšsēdētāja)Augstākie apbalvojumi: Atzinības krusta kavaliere, Strenču Goda pilsone Ģimene: meita Gita, dēls Valdis, mazmeitas Elza, Marta, AnnaPašreizējā nodarbošanās: pensionāre; biedrības “Glābiet bērnus!” Strenču nodaļas vadītājaCitiem iesaka: viss, kas notiek, ir uz labu.
