Smiltenes novadā pirmo reizi ir īstenots daudzdzīvokļu mājas siltināšanas projekts. Drosminieki, kuri spēruši šo soli, dzīvo Smiltenē, Daugavas ielā 64.
Iebraucot pilsētā no Valmieras puses, šī trīsstāvu māja ir pamanāma jau no attāluma glītā krāsojuma dēļ. Taču galveno labumu izjūt tās iemītnieki. Pēc siltināšanas dzīvokļos radiatori ir remdeni, bet istabās ir silti.Lai līdz tam nonāktu, bija nepieciešami gandrīz divi gadi, atzīst viens no mājas iedzīvotājiem Uldis Kalniņš.Projektu “Daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas Daugavas ielā 64, Smiltenē energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumi” aizsāka mājas iemītnieki, palīgā aicinot mājas apsaimniekotāju, novada pašvaldības uzņēmumu “Smiltenes NKUP”. Ideju par nama siltināšanu atbalstīja visi 24 dzīvokļi, stāsta U. Kalniņš.Projekta izstrādi iedzīvotāji uzticēja Valmieras firmai “AAA projekti”. Visus vajadzīgos dokumentus, lai pretendētu uz Eiropas Savienības līdzfinansējumu, valsts aģentūrā “Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra” (LIAA) iesniedza uzņēmums “Smiltenes NKUP”. Šogad 28. janvārī starp LIAA un “Smiltenes NKUP” tika parakstīts līgums par projekta īstenošanu. Speciālā aktivitātē par daudzdzīvokļu māju siltumnoturības uzlabošanu smilteniešu projektam piešķirts Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzfinansējums.SIA “Smiltenes NKUP” valdes loceklis Raitis Melderis informē, ka projekta kopējās izmaksas ir 84 tūkstoši latu. No šīs summas 60 procentus konkrētajai mājai finansē Eiropas Savienība, bet 40 procentus – mājas iedzīvotāji.Mājas vienkāršotai renovācijai kredītu bankā ņēma “Smiltenes NKUP”. “Mums, iedzīvotājiem, nauda ir jāatmaksā uzņēmumam “Smiltenes NKUP”. Vieniem šī summa ir klāt kā maksājums pie īres gada laikā, citi norēķinās ātrāk, skaidrā naudā, atbilstoši piestādītajam rēķinam,” skaidro U. Kalniņš.Kalniņu ģimene dzīvo trīsistabu dzīvoklī. Viņu daļa par mājas siltināšanu ir gandrīz 1600 latu. Šajā summā nav iekļauti izdevumi par plastmasas logiem, kas renovācijas procesā obligāti bija jāuzstāda katrā dzīvoklī, jo Kalniņu dzīvoklī tādi jau bija.Mājā paveiktos būvdarbus Smiltenes novada būvvalde pieņēma piektdien, 4. novembrī. Kāds būs materiālais ieguvums no nama siltināšanas iedzīvotāju maciņos, viņi redzēs tikai tad, kad saņems pirmo rēķinu par apkuri un siltuma patēriņu.Renovācijas darbu veicējas, Smiltenes būvfirmas “Evento” valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Fronts domā, ka ieguvums būs nopietns, kaut vai komfortablu dzīves apstākļu ziņā, bet vislabāk mājas iedzīvotāji to redzēs ziemā.“Dzīvojamai mājai ir siltināta fasāde, jumta pārsegums, pagrabtelpas un pamati. Tajos dzīvokļos, kur vēl nebija, ielikti plastmasas logi. Šie visi darbi ir saistīti ar energoefektivitātes paaugstināšanu,” uzsver M. Fronts.Faktiski ir nosiltināta visa māja, kā kurpju kaste ar vilnu visapkārt, pasmaida U. Kalniņš.Nākamā daudzdzīvokļu māja, ko Smiltenē siltinās, ir Pils ielā 7, kur jau noslēgts līgums ar LIIA par projekta īstenošanu, informē R Melderis. Renovēšanas darbus plānots uzsākt pavasarī. Sava nama siltumnoturību vēlas uzlabot arī daudzdzīvokļu mājas Rīgas ielā 3 iedzīvotāji.LIAA speciāliste Ginta Purmale brīdina, ka citām daudzdzīvokļu mājām Latvijā šo procesu nevajadzētu vilkt garumā, jo no savulaik 44 miljonu lielās Eiropas naudas līdzfinansējumam vairs atlikuši tikai aptuveni 18 miljoni.“Pēdējā laikā daudzi cilvēki iesniedz projektus par savu daudzdzīvokļu māju siltumnoturības uzlabošanas pasākumiem. Šobrīd ir labākais laiks, lai sagatavotu dokumentus, jo ir vajadzīga diezgan liela dokumentu pakete projekta īstenošanai. Ja projektu apstiprina, tad pavasarī varēs uzsākt mājas renovāciju,” informē G. Purmale.Viņa skaidro, ka ERAF līdzfinansējums ir 50 procentu, bet, ja mājā ir 10 procenti maznodrošināto iedzīvotāju, – 60 procentu. Jebkurā gadījumā ERAF izmaksas nedrīkst pārsniegt 35 latus uz kvadrātmetru.Projektu iesniedzēji LIAA ir dzīvokļu īpašnieki, vai arī pēc viņu izvēles – namu apsaimniekotājs, iedzīvotāju dibināta biedrība vai kooperatīvs, vai pilnvarota fiziska persona. R. Melderis informē, ka daudzdzīvokļu mājas siltināšanai ir nepieciešama 51 procenta dzīvokļu īpašnieku piekrišana, taču bankas kā kredītdevējas grib 75 procentus. Tāpat arī bankas, lemjot par aizdevumu, skatās konkrētās mājas iedzīvotāju maksātspēju jeb parādus par komunālajiem maksājumiem.
