Rīt visā Latvijā atzīmēs Lāčplēša dienu, lai godinātu tos latviešu karavīrus, kuri pagājušā gadsimta pirmajā pusē Latvijas brīvības cīņās atdeva dzīvību par brīvu un neatkarīgu Latvijas valsti.
Valkā par šīm cīņām liecina Brāļu kapi, kuros atdusas 1919. gada kaujās kritušie Valmieras kājnieku pulka karavīri.Atmodas laikā pieminekli atjaunoViņu piemiņai 1922. gadā 1. oktobrī Valkas Brāļu kapos atklāja pieminekli “Senlatviešu karavīrs”. To veidoja tēlnieks Emīls Melderis. Tolaik Latvijas provincē tas bija pirmais lielākais mākslinieciski veidotais piemineklis, kas veltīts Pirmā pasaules karā un Brīvības cīņās kritušo piemiņai. Tas ir arī vienīgais monumentālās celtniecības darbs, kas pieskaitāms latviešu mākslas kubisma virzienam.PSRS gados Staļina laikā okupācijas varas iestādes to demontēja un apraka netālu no uzstādīšanas vietas – Varoņu ielas pretējā pusē. 1988. gada oktobrī Latvijas Tautas frontes Valkas rajona “Lauktehnikas” aktīvistu grupa un novadpētniecības muzeja pārstāvji izraka un restaurēja skulptūru. Atjaunotie Brāļu kapi kopā ar restaurēto skulptūru tika atklāti 1990. gada 11. oktobrī.Par to, ka piemineklis Ziemeļvidzemes latviešiem bijis gaidīts un tā uzstādīšanā piedalījās daudzi jo daudzi tuvākas un tālākas apkārtnes iedzīvotāji, “Ziemeļlatvija” uzzināja no gluži negaidītas iespējas iepazīties ar tā laika fotogrāfijām. Tās uz redakciju atnesa valcēnietis Aldis Zandersons, kurš nozīmīgās fotoliecības mājās bija glabājis daudzus gadus. “Fotogrāfijas man uzdāvināja radiniece apmēram pirms 20 gadiem. Viņa savukārt bija tuvākos rados ar fotogrāfu. Viņš radiniecei bija fotogrāfijas atstājis. Pasniedzot tās man, viņa teica – ja ir izdevība, tad kādreiz kādu no tām vari nopublicēt,” stāsta A. Zandersons.Fotoreportāžāatdzīvojas vēstureToreizējais fotogrāfs T. Kuplais 1922. gadā pieminekļa atklāšanas ceremoniju ir iemūžinājis fotoreportāžā ar vairākām fotogrāfijām, sākot no iedzīvotāju gājiena uz Brāļu kapiem un beidzot ar paša pieminekļa atklāšanu. Objektīvā ir tverts katrs mirklis, un tagad mēs visu varam redzēt, kā tas notika – kā cilvēki pamazām pulcējas kapos, gaidot Valsts prezidenta Jāņa Čakstes ierašanos, kā pajūgā pieved vainagus un kā goda sardzē izkārtojas Strenču aizsargu nodaļa. Un tad jau ierodas pats Valsts prezidents, uzrunā klātesošos un atklāj pieminekli. Ap to sanākušos tēlaini var dēvēt par cilvēku jūru, jo svinīgā brīža dalībnieku tiešām ir daudz.Ja salīdzinātu ar varoņu atceres pasākumu apmeklētāju skaitu mūsdienās, diezin vai mēs varētu lepoties ar vairākumu. Publicējam dažas fotogrāfijas, lai tās aplūkotu iespējami vairāk cilvēku un lai mēs visi padomātu, vai esam pietiekami stipri savas zemes patrioti. Atskaites punkts lai ir mūsu iepriekšējās paaudzes
