Bērnībā Vivita Brolīte dzirdējusi, kā skolotāja slavējusi kādu skolnieci ar sajūsmas pilnu izsaucienu: “Kā tu visu paspēj!” Vivita apņēmusies, ka arī viņa gribētu būt tikpat aktīva un saņemt pedagogu uzslavas. Meitene mācās Valkas ģimnāzijas 12.c klasē un ir pārliecināta, ja cilvēks kaut ko ļoti vēlas, tas arī piepildās. Šonedēļ ģimnāzistei skolotāja veltīja tieši tos pašus vārdus, kādus viņa dzirdēja toreiz bērnībā.Vivita sevi neuzskata par nez kādu pārcilvēku. Viņai tas no dabas dots – būt apzinīgai, zinātkārai, sabiedriski aktīvai un draudzīgai. Vivita kopš aizvadītā gada maija kļuvusi par novadu reportieri laikrakstā “Diena”. Šo nodarbi viņai ieteikusi ģimnāzijas latviešu valodas un literatūras skolotāja Andriga Lozda. Katru nedēļu viņai jāuzraksta aktuāla notikuma apraksts no novada vai skolas dzīves publicēšanai novadu reportieru veidotajā lapā. Valcēniete atceras, ka savu pirmo rakstu “Dienā” ieraudzījusi 31. maijā. Bijusi lepna. Par kādu tēmu rakstīt, Vivita izlemj pati. Neviens viņai nenorāda, ko un kā rakstīt. Nenopietnus ieteikumus no skolasbiedriem reportiere saņem, bet tos uztver kā atzinību par savu darbošanos. Vivitai padodas mācības – vidējā atzīme nenoslīd zem astoņām ballēm, viņa darbojas teātra pulciņā, ir aktīva skolas sabiedriskās dzīves organizatore, brīvajos brīžos ada un ir viena no retajiem mūsdienu jauniešiem, kura aizgūtnēm lasa grāmatas. Klausoties meitenes stāstā, tiešām nākas aizdomāties, kur viņa visām nodarbēm rod laiku. Pašlaik meitene ir aizrāvusies ar Robina S. Šarma darbu “Par Mūku, kurš pārdeva savu Ferrari” un tā paša autora darbu “Kurš raudās pēc savas nāves”. Vivita, atklājot domas par šo darbu, stāsta, ka autors sniedz padomus, kā dzīvot pārdomātāk, kā veidot savu dzīvi priecīgāku un pilnasinīgāku, bagātinot profesionālās, privātās un garīgās dzīves kvalitāti. Meitene seko līdzi šiem ieteikumiem, tāpēc sākusi celties agri no rīta – jau pussešos – un veltīt laiku sev, piemēram, adīt, pārdomāt dienas gaitu, paveikt kādu saimniecības darbu. Vivita Valkā dzīvo viena, tāpēc pašai jārūpējas gan par siltu mājokli, gan ēdienu. Nereti pie viņas pulcējas draugi uz kopīgu tējas dzeršanu un dzīves pārspriešanu. Vivita ir spējusi aizraut viņus ar grāmatu lasīšanu, jo tā esot simtkārt noderīgāka nodarbe par sēdēšanu pie datora. Par to, ka lasīšana saista daudzus jauniešus, Vivita pārliecinājās, pirmo reizi viesojoties laikraksta “Diena” redakcijā un tiekoties ar citiem novadu reportieriem. Šī tikšanās notika skolas rudens brīvlaikā. Vivita pārliecinājās, ka žurnālista profesija nav no tām vieglākajām. Galvenais esot lielā atbildība un prasme sameklēt interesantu materiālu. Tomēr tas nebaida uzņēmīgo valcēnieti, un viņa cer, ka izdosies iestāties budžeta grupā Vidzemes Augstskolā, lai nākotnē strādātu savā izvēlētajā profesijā.
