Plakanā pēda ir ļoti izplatīta patoloģija, atzīst bērnu ķirurgs Māris Ozoliņš. Savlaikus nepamanīta, tā vēlāk bērniņam var sagādāt sāpes staigājot, turklāt lielākā daļa X veida kāju rodas tieši plakanās pēdas dēļ. Riska grupā ir bērni, kuriem mantojumā no vecākiem var būt vājš saišu un locītavu aparāts – tas kalpo kā provocējošs faktors.Vajag cietu kapi“Plakanā pēda vispirms jau ir vizuāls defekts, taču svarīgāk – kājas sāk sāpēt. Paredzēts, ka visi muskuļi iznes to slodzi, bet plakanās pēdas gadījumā – tikai daļa. Likumsakarīgs ir sāpju sindroms,” norāda M. Ozoliņš. Profilaksei kalpo gan pēdu masāža, ko var veikt arī zīdaiņa vecāki paši, gan pareizi pirmie apavi, tiklīdz bērns ceļas kājās un sāk stāvēt.M. Ozoliņš aizstāv uzskatu, ka bērna pirmajiem apaviem jābūt ar stingru kapi, ideālā gadījumā – ar ortopēdisko zolīti, kurai ir fizioloģiskie izliekumi. “Liels cilvēks – kad muskuļu un saišu aparāts ir noformēts – apavus var ievalkāt pēc savas kājas. Bērnam ir citādi – ko dosi, to dabūsi. Apavs veido kāju.” Staigāt ar basām kājām ir vērtīgi, ja tas sagādā kairinājumu pēdai – mazi olīši, nopļauta zāle, grants u.c. “Ja bērnu ar basu kāju palaiž pa gludu grīdu, mīkstu tepiķi – pēda neveidosies.” Tas nozīmē, ka piemēroti apavi mazajam cilvēkbērnam, kurš sāk celties kājās un sper pirmos soļus, nepieciešami arī iekštelpās.Kā plastilīnsPēc pieredzes M. Ozoliņš teic, ka tagad ne visi ievēro labo praksi, kad vizīte pie bērnu ķirurga tiek veikta trīs mēnešu, gada un trīs gadu vecumā. Parasti labākajā gadījumā atnes atrādīt trīs mēnešus vecu bērniņu – vai gūžas ir normas robežās, vai puišiem sēklinieki noslīdējuši īstajā vietā un atrodas maisiņos. Nevajadzētu ļauties aizspriedumiem, ka sēklinieki ar laiku paši noslīdēs. Kā salīdzina ķirurgs – tas nav zirnis, kas izripos no kabatas, tiklīdz pieceļas kājās. Katrā vecumā ir savas patoloģijas, kuras šādās profilaktiskās apskatēs arī “izķer”. Noteikti ķirurgam vajadzētu parādīt bērnu pēc gada vecuma – speciālists ar pieredzi tad atpazīs tendenci veidoties plakanai pēdai. “Nevajag satraukties – bērns ir kā plastilīns, var veidot un veidot. Taču, jo agrāk sāk ko darīt, jo vairāk var izdarīt. Tāpēc labāk lieku reizi aiziet pie ķirurga.”Reizēm vecāki brīnās, kāpēc mazs bērns, kuram “vēl taču ir tik mīksti kauli”, gūst lūzumu it kā pēc salīdzinoši neliela kritiena. M. Ozoliņš komentē: praksē ir gadījums, kad bērns, krītot no otrā stāva, gūst tikai vieglus sasitumus, savukārt cits, noripojot no gultas, – smadzeņu satricinājumu. Kaulu struktūra tiešām esot tāda, lai bērns būtu vairāk pasargāts no traumām, taču kustīgums un dzīvesveids desmitreiz biežāk sagādājot iespējas pie tādām tikt.Jāskandina vēl un vēlBērnu traumatisms Latvijā ir stabili augsts, un M. Ozoliņš atzīst, ka ir lietas, par kurām jāatgādina teju vai dienu no dienas un izmantojot katru izdevību. Kā pirmo un izplatītāko viņš nosauc bērnu applaucēšanu – ar karstu tēju, kafiju, ūdeni. Liekas – tik daudz par to runāts, bet atkal un atkal kāda māte dzer rīta kafiju, turot klēpī zīdaini. Kāds cits uzvelk sev virsū galdautu, kur uz galda malas atstāta karsta tēja. Iesēžas karsta ūdens katlā vai bļodā.Svarīgi šādos gadījumos pareizi sniegt pirmo palīdzību, kamēr ātrie vēl ir ceļā. Vispirms jau noteikti nevajag censties raut nost slapjās drēbes, bet gan ar visām likt aukstā ūdenī uz pēc iespējas ilgāku laiku. Raujot nost drēbes, var tikt traumēti audi vēl vairāk, turklāt apdeguma īpatnība ir tā, ka bojājums turpina izplesties, “karstums iet uz priekšu”. Tāpēc svarīgi ir dzesēt uzreiz. Jautāts, vai varbūt labāk pašam braukt ar bērnu uz slimnīcu, nevis gaidīt ātros, M. Ozoliņš atbild – tas nav viennozīmīgi vērtējams. Mediķi bērnam iedotu pretsāpju līdzekļus, operatīvajam transportam satiksmē tomēr ir priekšroka. Trauma nozīmē šoku arī vecākiem – ja šādā stāvoklī sēžas pie stūres, rīcība uz ceļa var būt neadekvāta.Otrajā vietā – akūts apendicīts. Arvien biežāk esot gadījumi, kad bērni mājās tiekot apārstēti, simptomi piedēvēti vēdera gripai un citām kaitēm un slimnīcā viņi nonāk vēlāk, nekā vajadzētu. M. Ozoliņš akūtu apendicītu sauc par ķirurģijas lielāko hameleonu – ar atipisku lokalizāciju. Ja pāris stundu laikā vēdera sāpes nepāriet, nevajag gaidīt diennakti, bet meklēt mediķa konsultāciju – vismaz piezvanīt ātrajiem un aprunāties, ja nav iespējams, ka bērnu apskata mediķis. Tuvojoties aukstam laikam, ķirurgs atgādina, ka nemaz nevajag būt mīnusiem, lai gūtu apsaldējumus. “Dzīvo stundām pa lauku slapjām kājām gumijas zābakos, nereti šauros apavos, kur kājas ir saspiestas, traucēta asinscirkulācija. Rezultātā varbūt tas bērns pats norūdās, bet pirkstus arī var apsaldēt.”
