Inga Karpova
Šonedēļ Valsts policijas Vidzemes reģiona Ziemeļvidzemes iecirknī Valkā vērsusies kāda persona, kurai izkrāpta nauda. Likumsargi aicina, īpaši vecāka gadagājuma cilvēkus, neuzķerties uz internetkrāpnieku un telefonkrāpnieku solījumiem. Tie visbiežāk beidzas ar iztukšotu kontu vai ar izkrāptu naudu par neesošu preci.
Valsts policijas Vidzemes reģiona Ziemeļvidzemes iecirkņa Prevencijas grupas galvenais inspektors Sergejs Majors brīdina, ka joprojām sociālajos tīklos un zvanot pa tālruni aktīvi uzdarbojas krāpnieki. Viņš novērojis, ka gados jauni cilvēki lielākoties uzķeras uz krāpniekiem sociālajos tīklos. Ar vēlmi lētāk iegādāties sev nepieciešamu mantu, pircējs samaksā naudu uz kontu, kas lielākoties ir Lietuvas vai Vācijas bankas konts, bet iegādātā manta netiek nosūtīta. Mēģinot sociālajos tīklos kontaktēties ar preces pārdevēju, viņa konts ir pazudis, bet norādītie kontakti – nobloķēti.
Savukārt cilvēki pēc 50 gadu vecuma joprojām mēdz uzķerties uz telefonkrāpnieku izmestā āķa – solījumiem nopelnīt lielu naudu un turpmāko dzīvi neuztraukties par naudas trūkumu.
“Uzklausot apkrāptos cilvēkus, pārņem žēlums un arī nedaudz jābrīnās par viņu naivumu. Daudzi paši ir atzinuši, ka sarunas gaitā bijusi nojauta, bet turpinājuši sniegt pieprasīto informāciju. Piemēram, ievadot savas internetbankas identifikācijas datus. Lielākoties šie zvanītāji ir krieviski runājoši un profesionāli apmācīti, lai apvārdotu cilvēkus. Savukārt, ja cilvēks mēģina atrunāties un nepakļaujas zvanītāja prasībām, viņš kļūst agresīvi uzbrūkošs, tā radot uztraukumu un paniku. Tā rezultātā cilvēki sadara lielas muļķības, kas pēc tam ir jānožēlo,” atzīst S. Majors.
Lai gan policija ierosina lietu par krāpšanu, bet diemžēl atrast vainīgos ir gana sarežģīti, laikietilpīgi un prasa lielu darbu. Valsts policijai, veicot pārbaudi par šāda veida gadījumiem, ir pamatotas aizdomas, ka šādu naudas izkrāpšanas shēmu īsteno organizēta personu grupa no ārvalstīm, un noskaidrots, ka tie veikti ne tikai Latvijā, bet arī kaimiņvalstīs.
Iedzīvotājiem jāņem vērā, ka noziedznieki izdomā arvien jaunus veidus, kā nelikumīgi iegūt finanšu līdzekļus. Lai pasargātu sevi, Valsts policija aicina iedzīvotājus nebūt pārlieku uzticīgiem, sargāt savu personīgo informāciju, nevienam ne telefoniski, ne rakstiski neatklāt banku kontu piekļuves datus, nevērt vaļā aizdomīgos e-pastos saņemtas saites un kritiski izvērtēt jebkuru saņemto informāciju. Gadījumos, ja ir notikusi krāpšana, par to iespējams ziņot, vēršoties ar iesniegumu tuvākajā Valsts policijas iecirknī vai iesniedzot iesniegumu elektroniski interneta portālā Latvija.lv. Savukārt riska informāciju par dažādām aizdomīgām darbībām interneta vidē iespējams nosūtīt izskatīšanai policijai mobilajā lietotnē “Mana Drošība”.
DROŠĪBAS PADOMI
Telefonkrāpnieki
Saņemot telefona zvanus no nezināmām personām, kuras sevi iepazīstina kā dažādu uzņēmumu finanšu brokerus vai arī dažādu citu arodu “finanšu speciālistus”, ir jābūt ļoti piesardzīgiem. Saziņas procesā krāpnieki izmantojuši telefona numurus, kas reģistrēti dažādās valstīs – Latvijā, Lietuvā, Igaunijā, Portugālē, Itālijā, Austrijā, Francijā, Beļģijā, Anglijā, Vācijā, Rumānijā, Nīderlandē un citās valstīs. Visai uzstājīgā veidā aicina iedzīvotājus investēt finanšu līdzekļus dažādās brokeru/ ieguldījumu platformās, kuras nav tiesīgas darboties Latvijā. Potenciālajiem ieguldītājiem piekrītot aicinājumam, komunikācija turpmāk notiek, izmantojot tērzēšanas lietojumprogrammu “Skype” vai “WhatsApp”. Jāuzsver, ka sarunvaloda starp ieguldītājiem un “finanšu speciālistiem” notiek krievu valodā, taču nedrīkst izslēgt arī iespēju, ka krāpnieki turpmāk var komunicēt citās valodās. Jāatzīmē, ka līdz šim fiksētajos gadījumos zvanītāji latviski nerunā. Ar šo “finanšu speciālistu” palīdzību, uzticīgie iedzīvotāji izveido norēķina kontus virtuālās interneta platformās un tiek uzsākta investīciju ieguldīšana. Tādā veidā piesaistītās personas, kuras piekritušas iesaistīties apšaubāmajās finanšu operācijās tiešsaistē, sāk veikt dažādas finanšu darbības, kuru rezultātā vairākos maksājumos pārskaita dažādas naudas summas. Turpinot komunikāciju ar augstāk minētajiem “finanšu speciālistiem” – krāpniekiem –, pēc viņu ieteikumiem ieguldītāji turpina veikt dažādas finanšu darbības – pērk un pārdod akcijas, veic citas finanšu aktivitātes, kas kopumā rada iespaidu, ka personas no šīm darbībām iegūst peļņu, taču patiesībā šo naudu zaudē.
Avots: www.vp.gov.lv
Reklāma