Grieķijā jau labu laiku notiek streiki un protesta akcijas pret valdības lēmumu ieviest taupības režīmu, ieskaitot algu samazināšanu. Valdība tādu lēmumu pieņēmusi, lai paglābtu valsti no maksātnespējas. Tomēr protesti pieņemas spēkā, jo grieķu tauta negrib samierināties ar to, ka turpmākajos gados vajadzēs savilkt jostas. Pašlaik Grieķijai ir vislielākais ārējais parāds Eiropas Savienībā – apmēram 350 miljardi eiro. Oktobrī Eiropas Savienības līderiem izdevās pierunāt bankas uzņemties daļu zaudējumu un norakstīt pusi no Grieķijas parāda. Vairākas Eiropas Savienības dalībvalstis šo ziņu uzņēma kā sensāciju, arī ar sašutumu. Neapmierinātību neslēpa arī daļa Latvijas politiķu, jo Latvijai arī ir ārējais parāds, tiesa, ievērojami mazāks, bet mums cerību uz atlaidēm Starptautiskais valūtas fonds nedod. Saeimas priekšsēdētājas biedrs Andrejs Klementjevs to sauc par Eiropas Savienības dubultmorāli, kas ļauj dažiem norakstīt parādus, bet citiem ne. Latvija godīgi pildījusi visas Starptautiskā valūtas fonda prasības, bet fondam pat prātā nav kādu daļu parāda summas norakstīt. “Ziemeļlatvija” par šādu Eiropas Savienības līderu lēmumu vēlējās uzzināt mūspuses uzņēmēju un speciālistu viedokli.
Ivars Āboltiņš, zemnieksLieliem blēžiem liela veiksmeGrieķija ir liela valsts, un finanšu krīze tajā var sāpīgi ietekmēt vairākas Eiropas ietekmīgākās bankas, kas iesaistījušās šīs valsts ekonomikā. Šāds lēmums pieņemts, lai glābtu lielās bankas no bankrota. Ja Grieķija piedzīvotu maksātnespēju, tad to izjustu visas eirozonas valstis.Savā ziņā tā ir arī šīs dienvidu valsts veiksme. Savulaik Grieķija slēpa savu patieso budžeta deficītu, lai to uzņemtu eirozonā. Tagad var teikt, ka lieliem blēžiem gadījusies liela veiksme. Ja mēs tā būtu izdarījuši, ar mums neviens nerēķinātos, bet Grieķiju ar miljoniem iedzīvotāju ignorēt nedrīkst. Man gandrīz gribas teikt – jo tālāk uz dienvidiem, jo vairāk blēdību. Ne tikai Grieķijā, bet arī Itālijā un Spānijā ir finanšu problēmas. Tas nozīmē, ka savulaik šajās valstīs nauda ir tērēta uz nebēdu. Latvijā pie krīzes lielā mērā bija vainojama arī mūsu politiķu nekompetence iekšpolitikas jautājumu risināšanā. Mēs gan ar savu nelielo budžetu Eiropai neko īpašu nenozīmējam, tādēļ ir tā, ka citiem dzēš parādus, citiem ne.
Imants Šteins, SIA “Pepi Rer” valdes priekšsēdētājsMums varētu būt lielāks atbalstsEs par šo jautājumu esmu domājis, bet man nav zināma visa informācija, lai izdarītu secinājumus. Mani gan māc šaubas, vai paši grieķi iegūs kādu labumu no daļas parādu norakstīšanas, jo saimnieciskajā attīstībā jau faktiski nekāda jauna nauda netiks iepludināta. Tas, pēc manām domām, grieķiem būs tikai īslaicīgs ieguvums, kurš nedos nekādu atdevi perspektīvā. Protams, liela nozīme ir arī sabiedriskajām aktivitātēm. Izskatījās, ka grieķi negrasās pārtraukt streikus un samierināties ar ierobežojumiem. Arī tautas protesti daļēji varēja ietekmēt lēmuma par pusparāda norakstīšanu pieņemšanu.Mēs atšķirībā no grieķiem piekritām visiem starptautisko aizdevēju noteikumiem un tos pildījām. Mūs finansiāli apcirpa un nospieda uz ceļiem. Tagad Eiropas Savienības līderi varētu nodemonstrēt savu labo gribu un piešķirt mums visus paredzētos maksājumus pilnā apjomā. Nav vajadzīga parādu dzēšana, jo tā maz dod attīstībai, bet, ja grieķiem ir palīdzēts, tad mums tiešām ražošanas sekmēšanai maksājumi varētu būt lielāki. Tas būtu daudz labāk, jo tā tiktu nodrošināta saimnieciskā izaugsme. Tā būtu arī kā pretimnākšana par to, ka mēs ar savu taupību izglābām zviedru pensionārus.
Valda Empele, lauku attīstības speciālisteLatvijai šī spēle ir pārlieku lielaKādēļ Grieķijai parādus dzēš, bet mums to nedara? Domāju, tā ir pārlieku liela spēle, kurā Latvijai savas mazās ietekmes dēļ nav vietas. Latvijas septiņu līdz deviņu miljardu eiro parāds nav simtiem miljardu. Pēc manām domām, pati Grieķija diezin vai šādu lēmumu būtu panākusi, ja tā pieņemšana nebūtu Starptautiskā valūtas fonda interesēs. Turklāt grieķi savas intereses prata aizstāvēt pietiekami agresīvi, lai demonstrētu tiesības uz to, kas viņiem nemaz nepieder. Grieķijas parāda apjoms bija drauds visai eirozonai, tādēļ tāds lēmums arī tika pieņemts. Visa pamatā jau ir intereses un tās arī liek izvēlēties, kam izdevīgi sniegt palīdzību.
