Šoruden salīdzinājumā ar nesenās krīzes laiku metāllūžņiem ir palielinājusies cena, tādēļ pieaudzis arī metāla zādzību skaits.
Pēdējās dienās īpaši apjomīgas metāla priekšmetu zādzības ir konstatētas Rīgā un tās apkaimē. Zagļi bijuši pat tik nekaunīgi, ka uz Salu tilta estakādes nozaguši metāla margas un mēģinājuši aizvākt ūdenssūkni Juglā.Pazūd aku vāki un ceļa zīmesMetāla zādzības notiek arī bijušā Valkas rajona teritorijā. Ik pa laikam Valkas ielās var redzēt ar dēļiem noklātas kanalizācijas akas, jo biezais čuguna vāks ir nozagts. Valkas novada domes Ūdensapgādes un kanalizācijas nodaļas vadītāja vietniece Brigita Miķelsone stāsta, ka šogad kanalizācijas aku vāki ir nozagti zaļajā zonā Varžupītes krastos, kultūras nama pagalmā, pie ģimnāzijas un Tālavas ielā. Garnadži nav smādējuši arī svarā vieglākas metāla konstrukcijas. Savukārt valcēnietis Maksims ievērojis, ka pie autoceļa Smiltene – Valka netālu no tilta pār Gauju uzceltā atpūtas nojume balstās vairs tikai uz baļķiem un pirmā stiprākā vēja brāzma to sagāzīs. Gandrīz visi metāla sastiprinājumi ir noskrūvēti un nozagti.Valsts policijas Valkas iecirkņa Kārtības policijas priekšnieks Jānis Vehi atzīst, ka zagts tiek viss, ko var pacelt un kas ir no metāla. Topā ir ne tikai aku vāki, bet arī ceļa zīmes. Nozagtos priekšmetus garnadži vai nu salauž, vai pārveido, tādēļ nereti atklāt likumpārkāpējus ir pagrūti.Tomēr daļu garnadžu ir izdevies atklāt. Iecirkņa kriminālpolicijas priekšnieks Armands Āboliņš informē, ka minēto zādzību ķēdē ir vairākas atklātas lietas. A. Āboliņš neuzskata, ka zādzību skaits mūspusē būtu krasi palielinājies, jo metāls tiek zagts visa gada garumā. Vienu nedēļu zādzību ir vairāk, citu – mazāk. Pašlaik policija šos gadījumus izmeklē.Vai tuvojas jauna krīze? Metāllūžņu uzpirkšanas kompānijas “Latmetāls” prokūrists Renārs Sproģis, kurš sadarbojas SIA “Stinger Vidzeme”, kas iepērk metālu mūspusē, nedomā, ka pašreizējais metāllūžņu nodošanas bums ir saistīts ar cenu celšanos. “Ja salīdzina ilgākā periodā, tad cenas ir kļuvušas mazākas. Pirms krīzes 2008. gadā, piemēram, tonna melnā metāla maksāja 250 latu, bet tagad vidējā cena ir 150 latu.Savukārt nesenās krīzes laikā cena nokritās līdz 50 latiem. Tādā aspektā var teikt, ka metāllūžņi kļuvuši dārgāki. Es domāju, ka pašreizējais nodošanas bums ir kārtējās krīzes priekšvēstnesis. Esam bijuši saimniecībās, kuru īpašnieki sagriešanai un pārdošanai nodod agregātus, ar kuriem vēl nesen strādājuši. Vienā tādā sētā sagriezām kalti, kurā vēl šoruden tika žāvēti graudi. Tas liecina, ka saimniekiem galīgi vairs nav naudas, jo lauksaimniecība nav devusi gaidīto peļņu,” secina R. Sproģis.Viņš atzīst, ka gan valstij, gan godīgiem uzņēmējiem, kā arī pašiem metāllūžņu īpašniekiem, kuri grib pārdot metālu, lielu ļaunumu nodara nelegālie lūžņu uzpircēji. “Mēs klientiem liekam parakstīties, ka viņi pārdod lūžņus tikai ar likumīgu izcelsmi. Tādas lietas kā aku vākus mēs nedrīkstam pieņemt un to arī nedarām. Nepieņemam arī priekšmetus, kuri rada aizdomas, ka īpašnieks tos ieguvis likumīgi. Toties nelegālie uzpircēji nereti uzdodas par mūsu firmas pārstāvjiem un, iebraukuši kādā sētā, piemēram, vecu kāpurķēžu traktoru, piedāvā nopirkt par 100 latiem, kaut patiesībā tas maksā vairāk. Ir arī tādi, kuri ieliek sludinājumu, ka iepērk lūžņus, un, apmānot cilvēkus, tos lēti nopērk, bet pēc tam pārdod par īsto cenu, starpību paturot,” saka R. Sproģis.Valkā metāllūžņus var pārdot Varoņu ielā, kur tos pieņem firmas “Stinger Vidzeme” pārstāvji.
