Namīpašniekam ir jādomā par to, kur mājas iedzīvotājiem likt lielgabarīta sadzīves atkritumus, un jāpalīdz aizvākt drazu no pagalma, uzskata smilteniete Ineta Zariņa. Viņa dzīvo divstāvu mājā Dārza ielā 30, kur kopā ar civilvīru ir vienīgie īrnieki.
“Ziemeļlatviju” uz šo namu I. Zariņa izsauca aizvadītajā piektdienā, lai izkratītu sirdi par namsaimnieka attieksmi. Sieviete ir trešās grupas invalīde, viņas civilvīrs – otrās grupas invalīds. Sadzīviski jautājumi viņiem sagādā problēmas.Izgāztuvi sola aizvāktViena no tām, – nav, kur glabāt visas savas mantas, jo šaurajā vienistabas dzīvoklī vietas pietiek tikai pāris mēbelēm.Uz redakciju I. Zariņa zvanīja pēc tam, kad Rīgā dzīvojošās namīpašnieces pilnvarotā persona Viesturs Supe uzlauza blakus dzīvokļa durvis, kur agrāk dzīvoja Inetas māte. Pēc mātes nāves I. Zariņa šajā dzīvoklī uzglabāja savu mantību – elektropreces, uz nomaksu paņemto masāžas aparātu un vēl citas, jo citur nebija, kur tās likt.V. Supe skaidro, ka I. Zariņai šis dzīvoklis nepieder un viņam kā namīpašnieka pilnvarotajai personai bija tiesības uzlauzt durvis, ko apliecinājusi arī policija. Aicinājumu pašai izvākt mantas sieviete neesot ņēmusi vērā. Dzīvoklī namsaimnieks veiks remontu, lai pēc tam to izīrētu. I. Zariņai mantu uzglabāšanai viņš ierādījis daļu no tukšajām telpām mājas pirmajā stāvā, kur savulaik atradās veikals. Nepievilcīgo izgāztuvi (būvgružus, vecās mantas, kastes un tamlīdzīgi) mājas pagalmā pie šķūnīša, par ko aizrāda nama iedzīvotāja, V. Supe sola drīzumā likvidēt. Tur ir arī daļa I. Zariņas iedzīves, jo sievietei nav, kur to likt.“Es saprotu, ka vajag lielo konteineru, taču tam vajag arī naudu. Pēc kāda laika sarunāšu ar atkritumu apsaimniekotājiem, lai ved projām uz izgāztuvi,” sola V. Supe.Jebkurā gadījumā I. Zariņas sadzīves apstākļi ir smagi. Šaurais dzīvoklis ar vienu istabu un virtuvi, mājas otrajā stāvā nav piemērotākā vieta, kur dzīvot invalīdiem.Katru dienu uz otro stāvu no šķūnīša jānes malka, taču viņi nevar celt lielu smagumu. Labierīcības atrodas ārā. Pieeja pagrabam pēc savstarpējas nesaprašanās ar V. Supi Inetai ir liegta, un nav, kur uzglabāt kartupeļus un citus dārzeņus ziemai.Taču teorētiski no namīpašnieka abi dzīvokļa iemītnieki neko prasīt nevar, jo jau aptuveni divus gadus nemaksā viņam īri. Īres līgums nav pagarināts. “Tiek radīti apstākļi, lai mums būtu no šejienes jāaiziet. Mājai netiek tīrīti dūmvadi. Kad dzīvoklī kurinām krāsni, iekšā nāk dūmi un jātaisa vaļā logs,” sūrojas I. Zariņa. Mājokli var prasīt domeiŠajā mājā sieviete dzīvo kopš 1971. gada; sākumā – kopā ar māti, kura nu jau mirusi, bet vēlāk – pati savā dzīvoklī. Vienīgais tuvinieks ir meita, kura dzīvo Anglijā, bet kurai pašai klājoties grūti, lai palīdzētu mātei tikt pie cita dzīvokļa.V. Supe noliedz, ka grasās abus invalīdus izlikt no mājas, kas ir viņa meitas īpašums. “Viņi tur var dzīvot,” sola vīrietis. Ja Smiltenes novada iedzīvotājiem ir problēmas ar mājokli, viņi var vērsties Smiltenes novada domē, skaidro novada Sociālā dienesta vadītāja Inta Siliņa. “Jebkurš novada iedzīvotājs var lūgt domi uzņemt viņu rindā uz pašvaldības dzīvojamo platību. Novadā šobrīd vēl ir, ko piedāvāt. Labākie dzīvokļi gan ir izdalīti, bet pagastos iespējams vēl var atrast piemērotu variantu,” stāsta I. Siliņa. Rindā par palīdzību dzīvokļa jautājuma risināšanā pašlaik uzņemti 10 cilvēku. Viņu iesniegumu izskata Smiltenes novada Sociālo un medicīnas jautājumu komiteja atbilstoši pašvaldības saistošajiem noteikumiem par palīdzību dzīvokļa jautājuma risināšanā.I. Zariņa šajā rindā neatrodas. Viņa arī nevēlas pārcelties uz laukiem un cer uz namsaimnieka cilvēcisku attieksmi. “Cilvekam var būt vairākas augstākās izglītības, bet sirds izglītību, kas ir pat svarīgāka, neviena augstskola nevar iedot,” saka sieviete.
