Apeniešiem ir būtiski saglabāt tradicionālās prasmes

Aizvadītā gada oktobrī izveidota amatnieku studija “Ape”. Pa šo laiku ir apzināti vairāk nekā 40 Apes puses ļaudis, kuri savā brīvajā laikā rada skaitus darbus – kaut ko ada, tamborē, auž, šuj, kā arī aizraujas ar amatniecību.

Amatnieku studijas dalībnieku mērķis ir saglabāt tradicionālās prasmes, latvisko dzīvesziņu un nodot to nākamajām paaudzēm. Amatnieku studijas darba koordinēšanu ir uzņēmusies Līga Maija Seņina. Viņa stāsta, ka interesenti sanāk kopā katra mēneša otrajā otrdienā. “Galvenā ideja – kopā apvienoties, ieraudzīt vienam otru, sadarboties, mācīties vienam no otra, rādīt citiem, ko radām, un dot iespēju iegādāties mūsu amatnieku darbus. Pirmā kopīgā tikšanās mums bija decembrī. Es kā vietējais cilvēks, pazīstu daudzus apeniešus gadu gadiem, tāpēc uzņēmos amatnieku apzināšanu. Priecē, ka mums ir ļoti daudz radošu, prasmīgu visdažādāko amatu pārstāvju,” stāsta L. M. Seņina.

Darbus atrādīs plašākai publikai

Iecerēts, ka jau uz Jurģiem tiks sarīkota amatnieku izstāde, kurā varēs iepazīties ar darbīgo ļaužu veikumu, kā arī iesaistīties meistarklasēs. “Šobrīd pieturamies pie domas, ka šī izstāde vairāk būs saistīta ar pirts tematiku – pirts lietām, atbilstošu atribūtiku. Piemēram, ir mums, kas darina pirts cimdus, vāra ziepes, sien pirts slotiņas, gatavo pirts ķipīšus un ķeblīšus, nodarbojas ar izšūšanu. Pirts dvieļi ar izšuvumiem ir kaut kas īpašs, tāpat kā viss pārējais, ko katrs prot darīt. Tāpēc mēs vēlamies vēl vairāk iepazīstināt ar šiem radošajiem cilvēkiem kā pašus vietējos, tā ikvienu, kurš apmeklēs izstādi,” uzsver L. M. Seņina, kura pati aizraujas ar dažādiem rokdarbiem, ja tam atliek brīvais laiks.

Tikmēr Apes tautas nama vadītāja Ilva Sāre atgādina, ka aušanas prasmes Apē ir ar ļoti senu vēsturi, bet tās apgūt no jauna Apes puses ļaudis sākuši 2009. gadā ar pārrobežu projektu starpniecību. “Šobrīd Apē pastāvīgi auž piecas dāmas, kas maziem solīšiem apgūst arvien jaunas tehnikas, rakstus un materiālus. Ļoti liels prieks, ka esam ieraudzīti un piecu Apes amatnieku darbi ceļos uz lielo dziesmu svētku tautas lietišķās mākslas izstādi “Mēs”, kas būs skatāma no 1. jūlija izstāžu zālē Rīgā,” akcentē I. Sāre un saka paldies TLMS “Smiltene” vadītājai Lienei Strazdiņai par iedrošinājumu atrādīt savu veikumu izstādes darbu atlases žūrijai.

Uz lielo dziesmu svētku lietišķās mākslas izstādi ceļos Annas Dundures, Marutas Veinbergas, Rudītes Skujenieces, Andas Plaumas austie un adītie darbi un Ri­nalda Dundura veidotie koka darbi. 

Top amatu māja

Lai amatnieki varētu sanākt kopā un viņiem būtu sava tikšanās vieta, Apē tiek veidots amatniecības centrs, kas būs paredzēts kā vēstures un amatniecības centrs. Tam atvēlēta ēka Apes pilsētas centrā Skolas ielā 4, kura jāatjauno. Rekonstrukcijas darbi noris jau pāris mēnešu, tiek solīts, ka jau šī gada nogalē objektu pabeigs.

Pēc Apes apvienības pārvaldes vadītājas Lienes Ābolkalnes paustā, idejas īstenošanai tiek piesaistīts mērķdotācijas finansējums no valsts, kā arī daļu līdzfinansējuma nodrošina Smiltenes novada pašvaldība. Ideja, ka šī ēka jāatjauno un ka tā būtu piemērota tieši amatnieku studijai, radās jau pirms dažiem gadiem. Laika gaitā izkristalizējies, ka šajā ēkā būs arī koprades telpas. Tas nozīmē, ka šeit būs iespēja darboties arī citas jomas uzņēmējiem vai speciālistiem.

“Bija iespēja saņemt finansējumu, un to arī izmantojam. Ideja par nepieciešamību atjaunot ēku, lai tur varētu darboties amatnieki, apeniešiem radusies jau pirms pieciem gadiem. Tad arī tika izstrādāts tehniskais projekts. Pirms pieciem gadiem izdevās nomainīt jumtu, bet ar to bija par maz, lai tur varētu iet un darboties. Tāpēc šī ēka pēdējos gados vairāk kalpoja vien kā noliktava. Vēlamies šeit izveidot arī koprades telpas dažādiem mērķiem. Kādam varbūt būtu aktuāli izmantot biroja tehniku vai telpas kādu darbību veikšanai – sanāksmei. Ļoti gribētu, ka šajā ēkā darbotos arī tūrisma informācijas centra darbinieks, kas Apē ļoti pietrūkst, īpaši tūrisma sezonā. Kādu dienu klientus varētu pieņemt arī uzņēmējdarbības speciālists. Kad ēka būs savesta kārtībā, tā noteikti tiks apdzīvota,” pārliecināta L. Ābolkalne.

Vietējie priecājas, ka Apes centrā būs par vienu sakoptu ēku vairāk, un ieceru, kādi pasākumi varētu norisināties, netrūkst. “Kad amatniekiem būs sava tikšanās vieta, tad tur varētu rīkot pasākumu “Satiec savu meistaru”, kurā ikviens iepazītos ar mūsu puses tradīcijām un satiktu savu meistaru. Vēl ir ideja, ka šeit norisinātos arī nodarbības bērniem, kuri varētu nākt uz šejieni un mācīties rokdarbu prasmes, darboties ar koku vai citiem dabas materiāliem. Šī būtu vieta, kur rokdarbnieku un amatnieku darbi būtu redzami vienkopus un ikvienam būtu iespēja tos arī iegādāties,” papildina L. M. Seņina.

Amatniecība – savam priekam

Viens no Apē labi pazīstamiem amatniekiem ir Guntis Zvejnieks, kurš pirms divdesmit gadiem sācis nodarbojas ar pirts slotu siešanu un turpina to darīt gadu no gada. Viņš priecājas, ka Apē būs amatu māja, kurā līdz ar citu meistaru darinājumiem būs redzams arī kaut kas no viņa darbiem. “Viss sākās ar to, ka pats sāku iet pirtī, bija nepieciešamība pēc pirts slotām. Tāpēc arī šobrīd turos pie pārliecības, ka viss, ko amatnieki gatavo mājās, primāri ir saimniecībā nepieciešamas lietas, kas nav paredzētas rūpnieciskai ražošanai,” stāsta G. Zvejnieks, kura pamatdarbs ir pilsētas komunālajā nodaļā, bet pirts slotu siešana – hobijs un sirdslieta.

Tie, kuri iet pirtī un tīko pēc smaržīgām pirts slotām, zina, ka var vērsties pie Gunta, jo viņš parasti sezonas laikā sasien tik daudz slotiņu, ka pietiek kā savām vajadzībām, tā citiem. “Pirti cenšamies kurināt katru nedēļu. Nupat bija atbraukuši ciemos draugi no Bauskas. Gājām pirtī, paņēmu no saldētavas sasaldētas bērza slotiņas. Nopērāmies. Visi vienkārši bija sajūsmā par aromātu, kāds uzvirmoja pirtī, gluži kā mežā vasarā. Tiem, kuri nezina par saldētu slotiņu efektu, tas bija atklājums,” pauž Guntis, kuram šobrīd vēl pieejamas saldētas pirts slotiņas, kā arī gana daudz kaltētu bērzu un liepu slotiņu, mazumā – ozolu slotas, ir arī pavisam svaigas kadiķu pirts slotas.

Vēl bez pirts slotām viņš darbojas ar koku – taisa barotavas un putnu būrīšus, kā arī sien žagaru slotas, kuras kļūst aktuālas līdz ar pirmajiem pavasara uzkopšanas darbiem ikvienā pagalmā. “Slotu siešanai izmantoju zarus, kas palikuši mežos pēc atēnošanas darbiem. Ja uz ielām praktiski sniega vairs nav, tad mežā mūspusē tas vēl turas. Pa sniegu grūti brist, tāpēc žagaru slotu siešanas sezona man sāksies tūdaļ pat – kā mežā nebūs sniega un būs mazāk mitruma,” atklāj G. Zvejnieks.

#SIF_MAF2022

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raksta saturu atbild “Ziemeļlatvija”.