Pagājušajā nedēļā Valkas rajona padomē notika rajona atbildīgo sporta darbinieku sēde, lai censtos sakārtot rajona sporta dzīvi.
Pagājušajā nedēļā Valkas rajona padomē notika rajona atbildīgo sporta darbinieku sēde, lai censtos sakārtot rajona sporta dzīvi.
“Līdzšinējais Valkas rajona “Sporta laureāta” nolikums ir neglābjami novecojis. Problēma, lai izšķirtos, kam piešķirt apbalvojumus, ir samilzusi. Tādas domstarpības, kādas par sportistu godināšanu notika gadu mijā, turpmāk nav pieļaujamas,” pārliecināts rajona padomes priekšsēdētājs Uldis Birkenšteins. Viņš ierosināja vecajam nolikumam pārvilkt svītru un sākt visu no jauna.
Trūkst precīzas informācijas
Lielas diskusijas izvērtās par to, vai sporta laureātu svinību saiets jārīko atsevišķi jauniešiem un pieaugušajiem. Daļa sporta dzīves organizatoru pieļāva, ka svinības varētu rīkot arī kopā, bet ētisku apsvērumu dēļ atsevišķi nodalāmas saviesīgās daļas. Šādi precedenti ir. Piemēram, tā notiek vērtēšana Valmierā.
Īpašas grūtības labāko izvērtēšanai rada precīzas informācijas trūkums. Nav cilvēku, kuri precīzi uzskaitītu visus sportistu panākumus. Acīmredzot jauniešu rezultāti jāuzskaita Valkas un Smiltenes sporta skolu speciālistiem, bet pieaugušo rezultātus varētu uzskaitīt jaunās Valkas rajona sporta padomes dalībnieki, katrs uzņemoties atbildību par diviem sporta veidiem. Tādējādi savāktā informācija būtu pilnīgāka, turklāt par katru sporta veidu konkrēts atbildīgais. “Diemžēl daudzu sacensību protokolu mums nav, tos nevar sameklēt arī internetā. Cita ceļa nav, kā pašiem būt aktīviem un vērtēšanai iesniegt konkrētā sportista rezultātus,” pārliecināta Valkas domes sporta dzīves organizatore Nadežda Blūma.
Laureātu kandidātus izvirza jebkurš
Valkas sporta skolas direktore Mudīte Gerke uzskata, ka rajona sporta padomē noteikti jābūt sporta klubu un sporta skolu pārstāvjiem, kādam trenerim, sporta skolotājiem, veterānu sporta un pašvaldību pārstāvjiem. Viņa par labāko veidu jauniešu vērtēšanā uzskata punktu metodi — par piedalīšanos un iegūto vietu katrās starptautiskās, valsts un rajona sacensībās sportists saņem noteiktu punktu skaitu. Gada beigās atliek vien šos punktus saskaitīt. Valkas sporta skolā šāda prakse ir un darbojoties nevainojami. M. Gerke rosina apsvērt līdzīgu sistēmu izveidot arī pieaugušajiem.
Visrūpīgāk sporta dzīves organizatoru saietam bija gatavojies Smiltenes sporta dzīves vadītājs Guntars Markss. Viņš izteica vairākus konkrētus priekšlikumus. “Vispirms vēlos sacīt, ka informācijai par sporta laureātu izvirzīšanu jābūt pilnīgi atklātai, turklāt iesniegumus kandidāta pieteikšanai var iesniegt jebkurš. Man un ne tikai man simpātiska šķiet Latvijas Gada balva sportā. Ja mēs Valkas rajonā turpināsim līdzšinējo praksi, es jau tagad varu prognozēt laureātus,” ironizē G. Markss. Viņš ierosināja samazināt apbalvojamo skaitu, bet palielināt to sabiedrības daļu, kurai šis pasākums tiek organizēts.
Ierosina izveidot neatkarīgu žūriju
G. Marksa ierosinājums izveidot neatkarīgu žūriju, kurai nav nekādas personiskas ieinteresētības, izraisīja lielu interesi. Katrā apbalvojamo pozīcijā varētu būt vairāki (3 – 5) nominanti, bet apbalvojams tikai viens, turklāt šā cilvēka vārds līdz pēdējam brīdim turams slepenībā. G. Markss uzskata, ka Valkas rajonā ir gana daudz cilvēku, kuri ir beiguši aktīvā sporta gaitas, bet labi pārzina sporta dzīves fineses. Šāda divpakāpju izvērtēšana mazinātu vērtējuma subjektivitāti. Salīdzināt sasniegumus dažādos sporta veidos ir ļoti grūti, un jebkura cilvēka vērtējums vairāk vai mazāk būs subjektīvs. Kā noteikt, kura komanda labāka — tā, kura uzvarējusi prestižās sacensībās bez konkurences, jo pretinieki nav ieradušies, vai tā, kura stiprā konkurencē izcīnījusi otro vai trešo vietu? Neatkarīga žūrija, nosakot uzvarētāju, šos apstākļus ņemtu vērā. Savukārt apbalvošanas pasākumā jāaicina visi pretendenti uz balvām.
Kā paši nolems, tā būs
G. Markss uzskata, ka liela nozīme būtu pašvaldību vadītāju līdzdalībai sporta laureātu pasākumā. Tas celtu saieta nozīmīgumu. Smiltenes sporta dzīves vadītājs ierosināja izveidot 13 nominācijas: sportiskākā mācību iestāde mazo skolu grupā, sportiskākā mācību iestāde pamatskolu grupā, sportiskākā mācību iestāde vidējo mācību iestāžu grupā, gada sportiskākais skolēns, sporta cerība, gada labākais sportists, gada labākā sportiste, gada sporta veterāns, gada treneris sportā, labākais sporta skolotājs, labākais sporta pasākums, labākā komanda un labākā sporta organizācija.
U. Birkenšteins pieļauj, ka varētu būt dažādi varianti “Sporta laureāta” rīkošanā un tie visi ir jāizvērtē. Kā paši nolems, tā arī būs.
Saieta dalībnieki izteica vēlmi, lai laureāti saņemtu dāvanu karti apmēram 50 latu vērtībā sporta inventāra iegādei. Piemēram, lauku skolās sporta inventāra nekad nevar būt par daudz, jo tas nolietojas krietni ātrāk nekā iespējams iegādāties jaunu. U. Birkenšteins gan šajā gadā neko nesolīja, jo budžets jau pieņemts un nauda šādam mērķim nav paredzēta.
Vēl ievērības cienīgs bija G. Marksa ierosinājums organizēt Valkas rajona sporta darbinieku konferenci. Tajā varētu ievēlēt rajona sporta padomi, un tas būtu demokrātiskākais veids šīs padomes veidošanai. Diskutējamu jautājumu vēl daudz. Nākamais sporta dzīves vadītāju saiets notiks 16. februārī Valkas ģimnāzijā. Tad arī izkristalizēsies pirmie konkrētie turpmāk speramie soļi.
