Sliktāk nebūs, bet labāk, – arī ne, autovadītājus par situāciju Vidzemes reģionā informē valsts autoceļu uzturētāji. Jau zināms darbiem atvēlētais plānotais finansējums 2011./2012. gada ziemas sezonā.
Ceļu ziemas uzturēšana sāksies 1. novembrī. Akciju sabiedrības “Latvijas autoceļu uzturētājs” Smiltenes ceļu rajonam sešiem mēnešiem atvēlētā summa ir 664 770 latu. Iekonservē, lai nesabruktuFinansējums ir aptuveni tāds pats, kā aizvadītajā ziemas sezonā, atzīst Smiltenes ceļu rajona direktors Guntis Beļickis. “Ziemā uzturēsim valsts ceļus atbilstoši visiem noteikumiem, taču, ja būs darbu pārpilde, sekas izjutīsim vasarā,” piebilst G. Beļickis.Aizvadītajā ziemā, kas neskopojās ar sniegu, Smiltenes ceļu rajons pārsniedza ziemas uzturēšanas darbiem atvēlēto finansējumu par 160 tūkstošiem latu. Attiecīgi par tādu pašu summu samazinājās nauda ceļu uzturēšanas darbiem vasaras sezonā: grāvju tīrīšanai, ceļu apauguma novākšanai, seguma atjaunošanai un tamlīdzīgi.Otrdien Smiltenē satikās valsts akciju sabiedrības “Latvijas valsts ceļi” un a/s “Latvijas autoceļu uzturētājs” speciālisti, un pašvaldību pārstāvji, lai pārrunātu situāciju valsts autoceļu uzturēšanā šogad un plānus nākamajam gadam.“Lieli ceļu remonta darbi Latvijā notiek tikai par Eiropas Savienības fondu līdzekļiem. Citādi naudas pietiek ikdienas uzturēšanas darbiem un nedaudz – melno segu virsmas apstrādei, kas faktiski ir iekonservēšana, lai sega tālāk nesabruktu,” intervijā “Ziemeļlatvijai” teic VAS “Latvijas valsts ceļi” Vidzemes reģiona direktors Guntis Apinis.Vidzemē arī nākamgad ES fondu līdzekļi tiks ieguldīti autoceļa Pļaviņas – Ērgļi pārbūvē, bet 2013. gadā plānots rekonstruēt “Ziemeļu stīgas” nākamo posmu Vēveri – Kārķi, informē G. Apinis. Pašlaik notiek būvdarbu projekta izstrāde.Uz pagasta centru vajag asfaltuValkas novadā tas ir aktuālākais ceļš, kas jāsaved kārtībā, atzīst sanāksmē sastaptais Valkas novada domes izpilddirektors Guntis Bašķis. Vēveri – Kārķi ir posms autoceļā Valka – Rūjiena. “Tagad asfalts beidzas Vēveros, un līdz Kārķiem atlikušie astoņi kilometri ir zemes ceļš. Taču būtu ļoti labi, ja uz katru pagasta pārvaldes centru varētu aizbraukt pa asfaltu. Tagad “griež” nost satiksmes autobusu reisus. Ja ir asfaltēts ceļš, cilvēkiem ir vieglāk – mašīnas mazāk bojātos,” spriež G. Bašķis.Smiltenes novadā aktuālākais objekts ir “melnā punkta” jeb Vidzemes šosejas un autoceļa Smiltene – Drusti – Vecpiebalga krustojuma rekonstrukcija, ieskaitot pagriezienu uz Launkalni aptuveni 400 metru garā posmā, saka Smiltenes novada domes izpilddirektors Kārlis Lapiņš.Ceļa Smiltene – Drusti – Vecpiebalga posmā gar Launkalnes kokzāģētavu ir pamatīgi izdrupis asfaltbetona segums. “Ceļš ir briesmīgs, pamatīgās bedrēs, it sevišķi tad, kad uzlīst lietus. Kaut ko jau lietas labā dara, uzber šķembas, bet tas ir īslaicīgi. Pēc kāda laika atkal ir drausmīgas bedres,” secina autovadītājs, launkalnietis Sandis Zēbergs.Smiltenes novada dome vairākkārt par šo ceļa posmu informējusi atbildīgās institūcijas, ieskaitot Satiksmes ministriju, taču pagaidām risinājums vēl nav atrasts naudas trūkuma dēļ. “Žēl. Mēs būtu ļoti priecīgi, ja atrastos līdzekļi. Perspektīvā arī vajadzētu nopietni domāt par Vidzemes šosejas rekonstrukciju, it īpaši posmā no Bērzkroga līdz Līgatnei. Vidzemes šoseja ir daudzu novadu saikne ar galvaspilsētu,” atgādina K. Lapiņš.Strenču novadā ir tāpat kā citviet valstī, – visi ceļi ir vienmērīgi sliktā stāvoklī, pasmaida novada domes speciāliste Gita Siliņa. Grūti izbraucami ir ceļi ar grants segumu, kuriem vajag atjaunot virskārtu un profilu, jo “tagad tos tikai planē, līdz virsmas vairs nav”. “Sliktā stāvoklī ir tranzītiela Strenčos, – Valkas iela, taču nākamgad to rekonstruēsim saviem spēkiem. Ja pēc ziemas uzturēšanas darbiem paliks pāri nauda, vajadzētu atjaunot virsmas segumu Trikātas ielai posmā pie Gaujas tilta,” piebilst G. Siliņa.
