Šobrīd Latvijā nav svarīgāka sarunu temata par jaunās valdības veidošanu. Vēl nesen lielā daļā sabiedrības populārais Zatlera rīkojums nr. 2 par vecās Saeimas atlaišanu šobrīd ir ieguvis pavisam citu, negatīvu nokrāsu un faktiski radījis nestabilitāti valsts pārvaldē. Jaunā 11. Saeima ir sākusi darbu, bet topošajā valdības koalīcijā nav vienotības, savstarpējas uzticības un līdz ar to arī pārliecinoša balsu vairākuma. To atklāja jau pirmais balsojums, proti, par Valda Zatlera kandidatūru Saeimas priekšsēdētāja amatam.“Ziemeļlatvija” vaicā: kādu atdevi prognozējat jaunās valdības darbam, ņemot vērā, cik grūti un ar kādiem sarežģījumiem notiek tās veidošana?
Jānis Dinga, biedrības “Daugavas Vanagi Latvijā” Smiltenes nodaļas priekšsēdisStrādās “lielā brāļa” ēnā Būtībā sarežģījumus esam radījuši mēs paši, ejot uz Saeimas ārkārtas vēlēšanām. Vēlējām par mazām, sīkām partijām, izšķaidījām balsis. Daudziem cilvēkiem tobrīd bija svarīgāki kartupeļi vai citi dārza darbi, nevis valsts attīstība. Viņi nenolika malā savus ikdienišķos darbus un neaizgāja uz vēlēšanām. Ja tādu vēlētāju ir gandrīz 50 procenti, tad ko mēs gribam? Iesitām paši sev zem jostas vietas. Būs grūti no tikko ievēlētajiem jaunajiem cilvēkiem dabūt stabilitāti un kārtību. Kad vairākums ir tikai dažas balsis pāri 50, tad viņiem jāstrādā tā, kā nekad, jo lielais brālis (domāta Krievija – redakcijas piezīme) aiz robežas jau skatās katru mūsu kļūdu. Mēs redzējām, kas notika Gruzijā, kad tur sākās nemieri un vajadzēja atbalstīt savus tautiešus. Cik dzirdēju, Putins licis spēcīgi palielināt budžetu militāristiem. Atdeve jaunās valdības jeb nacionālās frakcijas darbam būs sirsnīga, ja viņi varēs savākt vairāk nekā 50 balsu. Tad mēs daudz ko varēsim izdarīt. Taču, ja Saeimas deputātu balsis šūposies un atkal būs deputāti, kuri balsojumos ies kopā ar “Saskaņas centru”, tad nekas labs nav gaidāms. Tomēr ceru, ka jaunā valdība sapratīs, ka valsts intereses ir svarīgākas nekā tas, kāda katram šlipse bijusi vai ko kāds iepriekšējo reizi izrunājies un ne tā pateicis. Ticu Dombrovskim. Kaut arī viņam nav bijis viegli strādāt jau iepriekšējā Saeimā, viņš ir pacēlis mūsu valsti. Nav izsludināts galīgs bankrots, un mēs neesam izpārdoti ārzemēm.Kārlis Albergs, Valkas novada domes priekšsēdētājsVispirms jāiegūst stabilitāte Diemžēl pagaidām vēlēšanas ienesušas tikai tukšumu, runājot par Saeimu un Saeimas deputātiem, kas ir likumdevēji. Valstī nav stabilitātes. Šai valdībai būs grūti vienoties balsojumos, un jautājums, vai tas vispār ir izdarāms? Ja jau deputāti nevar ievēlēt priekšsēdētāju Saeimas prezidijam, kas notiks, lemjot par likumprojektiem? Partijām jātiek vienreiz kārtībā pašām ar sevi, pirmkārt jau Zatlera Reformu partijai (ZRP). Viņi uznāca ar tādu pompu, bet rezultātā apmuļķoja tautu. Neapskaužu Dombrovski, jo viņš ir populistiski pasludināto reformu ķīlnieks, tai skaitā izglītībā, kur ZRP nezina, kāds būs rezultāts. Mīnuss ir arī tas, ka topošajā valdības koalīcijā nav profesionāļu, izņemot “Vienotību”. Taču es uzskatu, ka ir vajadzīgi profesionāli ministri, kuri vismaz strādājuši attiecīgajās sfērās pašvaldībās vai valsts struktūrās.Man kā pašvaldības vadītājam emocijas šobrīd ir diezgan pesimistiskas, jo, šādi te kūleņojot ar valdības veidošanu, kas notiks ar valsts budžetu? Pašvaldībām ir svarīgi budžeta pamatprincipus zināt savlaicīgi, vismaz attiecībā uz konsolidāciju, proti, uz kā rēķina ietaupīs valsts budžetā: uz pašvaldību budžetā ieskaitāmo nodokļu, pensiju, māmiņu “algu” rēķina vai kaut kā cita? Ja “zemnieki” vai “Saskaņas centrs” norāda, – “neaiztieciet pensijas, neaiztieciet pašvaldību budžetu”, tad tas nozīmē, kaut kur izskanējusi informācija no šiem avotiem meklēt rezerves, lai salāpītu valsts budžetu. Ja tā notiks, tas ļoti ietekmēs arī pašvaldību darbu un līdz ar to iedzīvotājus, jo pašvaldības viņiem atrodas vistuvāk.
