Izpētījušas, kā Latvijā ēdiens kalpo prātam un ķermenim, vakar no Smiltenes uz mājām Norvēģijā devās 13 jaunietes no Valles lauksaimniecības tehnikuma un viņu skolotāji.
Norvēģus šonedēļ uzņēma sadarbības partnere Latvijā, Smiltenes Centra vidusskola. Bija interesanti, jo ir atšķirības, kā dzīvojam mēs un kā – viņi, atzīst smiltenieši.Skolā baltmaizi nedodSmiltenes Centra vidusskola otro gadu ir iesaistījusies Ziemeļvalstu skolu sadarbības projektā “Nordplus Junior”. Šoreiz 10. un 11. klases skolēni kopā ar Valles lauksaimniecības tehnikuma audzēkņiem pēta nevis ekoloģiju un globālo sasilšanu, kā pērn, bet ir ķērušies klāt projektam “Ēdiens jeb barība prātam un ķermenim”. “Jūs Latvijā vairāk ēdat kūkas un baltmaizi, nekā mēs,” šonedēļ kopā ar Valles tehnikumu audzēknēm viesojoties Smiltenē, spriež norvēģu skolotājs Kajs Bytuglien.Norvēģi baltmaizi uzturā lietojot pārsvarā tikai nedēļas nogalēs. Tomēr viņiem šī maizīte acīmredzot tik un tā garšo, jo norvēģu meitenes Smiltenē pusdienu laikā uz galda saliktās baltmaizes šķēles apēda momentā, ievērojis Dāvis Vācietis no Centra vidusskolas 10. klases.“Es bez baltmaizes nevarētu,” viņš pasmaida un piekrīt, ka garšīgākie našķi ir tieši tie neveselīgākie, piemēram, coca cola, čipsi, frī kartupeļi, bet labprāt ēd arī dārzeņus. Arī Norvēģijas iedzīvotāju problēma ir liekais svars jau skolas vecumā. “Par biežu iet uz Makdonaldu,” spriež K. Bytuglien. Ne velti Valles lauksaimniecības tehnikumā lielu uzmanību pievērš veselīgam uzturam. Skolas kafejnīcā nevar nopirkt šokolādi, saldinātus dzērienus, kūkas un baltmaizi. “Tas nav aizliegts ar likumu, bet tā ir mūsu iniciatīva. Līdzīgi mums rīkojas daudzas skolas,” stāsta pedagogi K. Bytuglien un Inger – Mari 0stby.Tehnikuma audzēknes Anna Sommerstad un Kristin Gudbrandsen piebilst, ka frī kartupeļus skolas ēdnīcā nevar nopirkt. Iecienīts ēdiens esot nūdeles. Bieži galdā tiek liktas zivis.Līdzfinansē fitnesa treniņusValles tehnikums no sava budžeta arī līdzfinansē audzēkņu nodarbības pilsētas fitnesa centrā. Šo iespēju izmantojot daži bērni. Lai gūtu ieskatu latviešu ēdienos, norvēģi viesojās Ķoņu dzirnavās, kur palīdzēja gatavot ūdens kliņģerus, un Blomes pagasta lauku mājās “Donās”, kur cepa maizi. Norvēģu jaunietes savā mācību virtuvē laipni uzņēma Smiltenes Valsts tehnikums – Profesionālā vidusskola. Audzēkņi un skolotāja Zanda Pukste kopā ar ārzemniecēm gatavoja ēdienus piknikam.“Paldies skolas direktoram Andrim Miezītim un skolotājai Zandai Pukstei par atsaucību, jo rezultātā starp skolām izveidojās laba sadarbība,” projekta organizatoru vārdā pateicas Centra vidusskolas skolotāja Gundega Upeniece. Kopā ar savu kolēģi Līgu Krūmiņu-Krīgeri viņa Centra vidusskolā koordinē “Nordplus Junior” aktivitātes.“Ir interesanti uzņemt ārzemniekus, jo varu pilnveidot angļu valodas zināšanas un uzzināt kaut ko jaunu,” secina Dāvis Vācietis. Piemēram, norvēģu meitenes savā zemē nav izlutinātas ar puišu uzmanību un Latvijas jauniešu džentlmeniski žesti viņas pamatīgi pārsteidza, piemēram, pretī padota roka, kāpjot pa kāpnēm, vai smagu somu nešana.Centra vidusskolas audzēkņu un pedagogu delegācija atbildes vizītē uz Norvēģiju dosies nākamā gada pavasarī.
