Vakar Valkas ģimnāzijā dažas stundas notika spāņu valodā. Turklāt pasniedzējs Rauls Martins Amezaga bija īsts spānietis, kurš ģimnāzistus iepazīstināja ar savas valsts kultūru un vēsturi.
Tā mācību iestādē sākās valodu dienas atzīmēšana. Vēlējos uzzināt, kādēļ šādam pasākumam izvēlēta Spānija un vai ģimnāzijai ar šo visai tālo valsti ir kāds sakars? Izrādās, ka ir.Izvēlēšanās nebija nejaušaLatviešu valodas un literatūras skolotāja Andriga Lozda stāsta, ka septembra beigās visā Eiropas Savienībā atzīmē Eiropas valodu dienu un ģimnāzija Spāniju šīs dienas atcerei nav izvēlējusies nejauši. “Mūsu skolai ir izveidojusies laba sadarbība ar vairākiem absolventiem. Viena no viņiem ir 2007. gada absolvente Baiba Bērta, kura šogad pēc Latvijas Kultūras akadēmijas beigšanas ir sākusi strādāt par tulci Spānijas vēstniecībā Latvijā. Vairākas reizes pie mums ir viesojies arī organizācijas “Eiropas kustība Latvijā” pārstāvis Rauls Martins Amezaga, kurš jauniešus informē par Eiropas Savienības tēmām. Nolēmām abus uzaicināt uz skolu, lai viņi pastāstītu skolēniem par Spāniju,” saka A. Lozda.Dažas minūtes pirms nodarbības sākuma pie viesiem atvēlētās klases jau pulcējas ģimnāzisti. Skolēni atzīst, ka gaidāma interesanta stunda, jo sevišķi tādēļ, ka par eksotisko zemi Spāniju stāstīs jaunietis, kurš pats ir dzimis un audzis šajā valstī.Valodu iemīl no seriāliemKamēr zvans uz stundu vēl nav atskanējis, vēlos uzzināt no Baibas, kā viņu izraudzītais dzīves ceļš aizvedis uz Spānijas vēstniecību. B. Bērta stāsta, ka šis ceļš aizsācies no intereses par spāņu valodu. “Man jau skolas gados ļoti patika spāņu valoda tās skanīguma dēļ. Valoda iepatikās, skatoties spāņu seriālus un klausoties šīs tautas dziesmas. Vispirms to sāku apgūt pašmācības ceļā, bet pēc tam turpināju mācīties Latvijas Kultūras akadēmijā. Pagājušajā gadā neilgi pirms mācību gada beigām augstskolā bija izsludināts konkurss uz tulkotāju darbu Spānijas vēstniecībā. Es konkursā uzvarēju un tiku šajā darbā,” stāsta B. Bērta. Ģimnāzijā viņa cer ieinteresēt par šo valsti arī citus jauniešus, jo Spānijas popularizēšana Latvijas sabiedrībā daļēji ietilpst viņas pienākumos.Baiba ievērojusi, ka latviešu un spāņu dzīves stils ir atšķirīgs. Spāniešos jūtot vairāk pozitīvisma. Viņi pret citiem ir atvērtāki, bet raksturā enerģiskāki. “Iespējams, to daļēji var izskaidrot ar klimatu, jo Spānijā ir daudz saules, un tāds laiks pastiprināti rosina pozitīvas emocijas,” apliecina B. Bērta. Viņa piebilst, ka jauniešiem ir ļoti svarīgi apgūt svešvalodas, jo to zināšana paver ceļu uz visu pasauli un citu valstu kultūrām. To tulce stāstīšot arī ģimnāzijas jauniešiem.R. M. Amezaga domā, ka Valkas jaunieši to labi saprot. Rauls pats uz Valku atkārtoti brauc tādēļ, ka šeit, pēc viņa domām, ģimnāzijas skolēni ir aktīvāki nekā citās mācību iestādēs, kuras viņš apmeklējis. “Te par visu jauno ir liela interese, un mani tāda auditorija priecē,” secina R. M. Amezaga.Pēc viņa novērojuma, Latvijā kopumā jauniešos jūtama lielāka interese par zināšanām. Spānijā jaunieši mācības vairāk uztver kā uzspiestu lietu, ir arī nepaklausīgāki. Tādi gan nav visi. Ir arī jaunieši, kuri studē, lai turpinātu darbu Eiropas Savienības valstīs. Tāds ir arī Rauls. Pēc profesijas viņš ir skolotājs un kā brīvprātīgais dalībnieks organizācijā “Eiropas kustība Latvijā” informē mūsu valsts jauniešus par politiskajām norisēm Eiropas Savienībā.
