Igaunijā pavisam pēkšņam piedzīvojumam ļāvās neliela orientieristu grupa no Smiltenes un Valmieras. Vēl tagad viņi nebeidz jūsmot par piedzīvoto astoņu stundu garajā rogainingā.
“Pirms kāda laiciņa mani aicināja piedalīties Rīgā notiekošajā rogainingā, bet aizbraucu uz “Suunto Games” sacensībām. Pēc nedēļas Tallinas orientēšanās klubs Igaunijas Nacionālajā parkā rīkoja astoņu stundu garu rogainingu.
Pieteikšanās bija jau noslēgusies un arī dalībnieku skaits sacensībās ierobežots. Mārtiņš Mārcis Leimanis ar savu klasesbiedreni Lindu Āboliņu paguva pieteikties, bet mēs ar florbola federācijas pārstāvi Jāni Daini no Rubenes un vēl divām dāmām Sarmu Sīku un Andu Dainu no Valmieras nepaguvām. Domājām, ka netiksim, bet pēdējā brīdī piezvanīja igauņi un teica, ka varam braukt,” stāsta OK “Azimuts vadītājs Aldis Lapiņš. Tā, ilgi nedomājot, seši cilvēki ar busiņu devās pretim piedzīvojumiem.
A. Lapiņa kompānija uz rogainingu ieradās laicīgi, iepriekšējās dienas vakarā, taču tāpat nokavēja sacensību sākumu, jo apmaldījās. “Par laimi tas mūsu rezultātu neiespaidoja. Mārtiņš kopā ar savu klasesbiedreni startēja jauktajā jauniešu grupā, dāmas vecumā virs piecdesmit, bet mēs virs 55 gadiem. Pirmo reizi dzīvē no astoņām stundām 90 procenti tika noskrieti, kas bija aptuveni piecdesmit kilometri,” teic orientierists.
Rogaininga karti lielākoties klāja balti laukumi. Lai arī tie apzīmē mežu, bija grūti paredzēt, kā tas viss dabā izskatās. “Mūsu rogaininga kartēs viss ir sīkām un precīzāk norādīts. Astoņas stundas skrējām pa nežēlīgiem brikšņiem, daudz bija pērn vētrā kritušo koku, citviet atvases. Pirmo reizi dabā redzējām pieaugušu alni, kurš no mums bija 15 metru attālumā. Mēs nenobijāmies, bet viņš gan. Vēl paspējām izmest līkumu, bet finālā cīņa notika par sekundēm,” notikumu gaitu atstāsta OK “Azimuts” vadītājs.
Viņš kopā ar komandas biedru J. Daini savā vecuma grupā izcīnīja 3. vietu, par minūti un 16 sekundēm zaudējot 2. vietas ieguvējiem. Savukārt M.M. Leimanis un L. Āboliņa guva uzvaru. Orientieristi veiksmīgi atbraukuši mājās, tomēr fiziskais nogurums bija jūtams vēl vairākas dienas. Tomēr sāpošas kājas bija nieks salīdzinājumā ar piedzīvojumu, kuram ļāvās pēdējā brīdī.
