Dažādi sabiedrības pārstāvji presē bieži pauduši bažas par pārlieku intensīvu mežu izciršanu, bet vēl lielāku ļaunumu mūsu zaļajai bagātībai var nodarīt meža kaitēkļi, ja pret tiem laikus neizvērš cīņu.
Kukaiņi, kas iznīcina skuju kokus, sagādā problēmas ne tikai Latvijas, bet visa Baltijas reģiona mežkopjiem. Oktobra sākumā Igaunijas salā Sāremā notika triju Baltijas valstu meža patologu seminārs, kurā šīs jomas speciālisti apmainījās pieredzē par optimālākajām metodēm mežu aizsardzībā. Problēmas radīja 2005. gada vētraNo mūspuses seminārā piedalījās Ziemeļvidzemes virsmežniecības inženieris meža aizsardzības jautājumos Vasilijs Kolačs.“Ziemeļlatvija” speciālistu lūdza padalīties iespaidos par redzēto un uzzināto.V. Kolačs pastāstīja, ka šāda tradīcija – rīkot Baltijas mēroga saietus – notiek jau trešo gadu. “Mūsdienās ļoti svarīga ir savstarpējā komunikācija. Tiekoties ar citu valstu meža patologiem, ir iespēja uzzināt, ko viņi dara meža aizsardzībā, un labākās metodes ieviest savā valstī. Pirmais seminārs notika Lietuvā, otrā tikšanās bija pie mums Ventspilī un tagad viesojāmies pie igauņiem Sāremā. Semināra tēma bija “Meža veselības stāvokļa uzraudzība”. Šajos semināros iegūtās zināšanas tālāk nododam mūsu mežziņiem un mežsargiem,” stāsta V. Kolačs.Viņš atzīst, ka problēmas minēto trīs valstu mērogā mēdz atšķirties, kaut arī teritorija salīdzinoši nav pārlieku liela. “Mežiem tas ir raksturīgi, jo atšķirības tā veselības stāvoklī ir redzamas arī Latvijas mērogā. Piemēram, tādi kaitēkļi, kas konstatēti Latvijas dienvidos, nav sastopami ziemeļpusē,” apliecina meža patologs.Par kopīgu vienīgi var uzskatīt visu problēmu sākšanās laiku. “Sākums tām ir 2005. gada janvāris, kad visu Baltijas reģionu šķērsoja tā saucamā janvāra vētra. Mums nebija tādu resursu, lai pilnībā visur likvidētu vētras sekas un izvestu kritušos kokus. Bija vietas, kur tie palika. Postu nodarīja arī pērnā gada augusta vētra.Arī privāto mežu saimnieki nespēja savākt nogāztos kokus. Tie kļuva par labu barību kaitēkļiem un veicināja to vairošanos. Vēl joprojām cīnāmies ar šo vētru sekām,” secina V. Kolačs.Pēc 2005. gada mežos īpaši daudz savairojās egļu astoņzobu mizgrauzis. Savukārt šogad Latvijā ir parādījušies skujgrauži. Viņu kaitējumu uzskatāmi var redzēt Rīgas apkaimē pie Garkalnes, kur mežs izskatās kā noskūts. Speciālists gan uzskata, ka skujgraužu apskādētais mežs atdzīvosies, jo šie kukaiņi ēd tikai pērnās skujas. Pēc gada koki atjaunojas, tomēr tāds mežs zaudē savu pieaugumu par 50 procentiem.Galvenais ienaidnieks – egļu mizgrauzisKā atzina semināra dalībnieki, pašlaik ne tikai Baltijā, bet visā Eiropā vislielākos draudus mežiem sagādā tieši egļu astoņzobu mizgrauzis. “Šī problēma mums ir kopīga. Turklāt Latvijā ir teritorijas, kurās šiem kaitēkļiem ir iespēja savairoties pat bez lielām vētrām. Tāds, piemēram, ir Gaujas nacionālais parks, kura teritorijā nedrīkst veikt saimniecisko darbību. Vecie koki tur nokrīt un paliek. Šis parks ir viens no lielākajiem minēto kaitēkļu perēkļiem. Iznāk, ka mēs it kā šajā vietā aizsargājam dabu, bet tajā pašā laikā veicinām kukaiņu populācijas palielināšanos,” secina V. Kolačs.Pēc dzirdētā seminārā, V. Kolačs atzīst, ka metodes cīņā pret kaitēkļiem visās trijās valstīs ir līdzīgas. Atšķirības ir vien niansēs.“Citur izvēlas ķimikālijas, kuras izsmidzina uz audzēm no lidmašīnas. Mēs no šī varianta cenšamies izvairīties, priekšroku dodot dabiskām metodēm. Tur, kur vairojas kaitēkļi, rodas arī citu kukaiņu populācija, kas tos iznīcina. Vēl ar valsts akciju sabiedrības “Latvijas valsts meži” atbalstu mežos izliekam putnu būrīšus. Daudz kas atkarīgs arī no atvēlētā finansējuma un speciālistu piesaistes. Piemēram, Igaunijā ir seši meža patologi, Lietuvā – astoņi, bet Latvijā no jaunā gada būs tikai divi. Viens atbildēs par mežu stāvokli Kurzemē un Zemgalē, otrs būšu es. Manā pārziņā atradīsies Vidzemes un Latgales meži. Vēl ar mums kopā strādās bioloģijas zinātņu doktors Agnis Šmits. Divi speciālisti – tas ir maz, tādēļ rūpīgi plānojam darbu. Jau tagad zinām, uz kurām teritorijām noteikti vajadzēs braukt un kur vajadzēs veidot īpaši aizsargājamus iecirkņus. Mēs dodamies arī uz vietām, kur kokus nezināmu iemeslu dēļ apsēdusi kāda slimība,” skaidro V. Kolačs.Situācija ievērojami uzlabojusiesBijušā Valkas rajona teritorijā mežu veselības stāvoklis salīdzinājumā ar Latvijas dienvidiem uzskatāms par labu. Arī kopumā mūsu valstī salīdzinājumā ar situāciju pirms četriem gadiem stāvoklis ir ievērojami uzlabojies. Ja 2007. gada mežu kartē kukaiņu okupētās platības ir iezīmētas ar lieliem sarkaniem laukumiem, tad 2010. gada kartē tie kļuvuši par maziem pleķīšiem. Tas liecina, ka meža patologi ir rūpīgi strādājuši mežu aizsardzībā. “Šo problēmu risināšanā noder arī starptautiskos saietos iegūtā pieredze. Tādēļ uzskatu, ka šādi semināri ļoti daudz dod meža speciālistiem. Citu valstu mežkopji kaut ko jaunu uzzina no mums, mēs no viņiem, un iznākumā mežu stāvoklis uzlabojas visā Baltijā,” apliecina V. Kolačs. Izmantojot izdevību, vēlos arī uzzināt meža aizsardzības speciālista domas par iepriekš pieminēto meža izciršanu. Par šo jautājumu ir daudz pretēju viedokļu. “Arī es esmu internetā lasījis dažādus uzskatus. Domāju, ka situācija nav tik traģiska, kā daži to redz. Ar mežu ir tāpat kā ar labību. Ja tas ir sasniedzis pļaujamo laiku, tad koki jāzāģē. Meža likums priežu audzei maksimālo vecumu paredz 101 gadu. Eglēm tas ir 81 gads, kad tās var zāģēt un izveidot kailcirti. Ja šādus kokus necirtīsim, tad tie paši nokritīs, un atkal būs radīta iespēja vairoties kaitēkļiem. Pašlaik Meža dienests tālāk veikt saimniecisko darbību atļauj tikai tiem īpašniekiem, kuri līdztekus mežizstrādei stāda jaunu mežu,” saka V. Kolačs.
