Anita Anitīna* * * Aizmiedz, rudentiņ, ābolā Sarkanā, sulīgā, saldā. Es Tevi modināšu, kad likšu Ziemassvētkos uz galda. Paslēpies ozolzīlē un mīti Tajā, līdz atradīšu Tai ziemas rītā, kad kūpošu kafiju Kādam no tās izvārīšu. Nomaskējies par pīlādžogu Un gaidi, kad maska kritīs. Tas būs tai stundā, kad vienkāršā glāzē Pīlādžvīns kairi dzirkstīs. Paliec, rudentiņ, krītošā zvaigznē, Kā ieburta vēlēšanās. Tā piepildīsies vai nē, bet zini – Būsi Tu domās manās.
