Anita Anitīna* * * Dzīve ir krāsaina. Arī tad, kad šķiet – Tikai melna. Vai pat nekāda – Nav ne eņģeļu, Dieva, ne Velna. Vajag vien brīdi Piestāt un pavērties apkārt, Lai ieraudzīt spētu, Cik daudz košuma Dzīve dāvā. * * * Nesaki – tie ir sīkumi. Dzīve sastāv tieši no tiem. No mirkļiem vienkāršiem, pierastiem, Gan smagiem, gan laimīgiem. Nesaki – tie ir sīkumi. Tieši tie jau visvairāk sāp! Lielas bēdas, kaut smagi, var pārdzīvot, Tieši sīkumiem nepārkāpt. Nesaki – tie ir sīkumi, Svarīgs vien tas, kas liels. Dzīve sastāv… es teicu jau. Man svarīgs ir katrs nieks. * * * Var vainot peļķes, mēness fāzes un slapjas kājas, Ja sirds ir devusies Kaut kur prom Un neprot vairs pārnākt mājās. Var pārmest kaimiņiem, radiem un paziņām, Pat garāmgājējiem svešiem, Ka atlec kaut kādas kripatas, Kamēr citi nes pārpilniem nēšiem. Var nosodīt visus, Kas prātā nāk, Un visu, Ko apkārt redzam, Bet savu sirdi – To, kas ir prom, – Tā īsti vairs nesaredzam.
