Tā strādāt nedrīkst! Smiltenes novada domes Kultūras pārvaldes vadītājas Pārslas Jansones un arī iesaistīto mākslinieku bargu kritiku izpelnījies sestdien Launkalnes pagastā notikušais pasākums “Braucot latvieti lūkoties”.
Organizatore, Launkalnes tautas nama vadītāja Liene Strazdiņa uzskata, ka piedāvājusi apmeklētājiem izglītojošu pasākumu sirdij un dvēselei. Savukārt P. Jansone uzsver, ka Launkalnes tautas nama vadītājas darbs saistībā ar šo pasākumu tiks izvērtēts pašvaldībā, jo rīkošanā bijuši daudzi mīnusi, piemēram, pilnīgi nesaprotama koncepcija un iesaistīto dalībnieku neinformētība, kad “neviens neko nesaprot”.Līdz galam iztur retaisIepriekš afišās skaisti, ar vērienu pieteiktā Pasaules tūrisma dienai veltītā ekskursija “Braucot latvieti lūkoties” sestdien sapulcēja ļoti maz skatītāju. Vairāk nekā 12 stundu ilgo maratonu pārsvarā zem klajas debess izturēja tikai četri no viņiem. Sākot no pulksten 11 līdz pēdējam pasākumam pulksten 22, ekskursanti varēja apmeklēt sešus objektus: Silvas dendroloģisko parku, “Vecsautiņu” avotus, ražotni “Graanul Invest”, Veļukalnu un zemnieku saimniecības “Ezerlejas” un “Lejas Kleperi”. Vairākās vietās notika koncerti, izzinošas lekcijas, dresētu suņu paraugdemonstrējumi un citas izklaides.“Ziemeļlatvija” novēroja, ka jau tā salīdzinoši mazais ekskursijas dalībnieku skaits sarūk jau pēc pirmā apskates objekta. “Pasākums ieplānots labs un interesants, bet pēdējie pasākumi sākās pārāk vēlu, tāpēc tos neapmeklēju,” stāsta smilteniete Gundega Strazdiņa. Citi uzrunātie cilvēki sūdzējās par drēgno un vējaino laiku vakarpusē.Līdz galam izturēja bijušās launkalnietes Sanita Krievāne un Kristīne Mergina ar savām mazajām meitiņām. S. Krievāne atzīst, ka ekskursija bija interesanta un patika, tomēr izrādījās pārāk izstiepta. Ja ekskursantiem Launkalnē nedzīvo radi vai paziņas, tad starplaikos nebija, kur palikt un sasildīties. Turklāt vakarpusē vienu brīdi nācies steigties projām no pasākuma “Ezerlejās”, kur bērniem ļoti paticis, lai paspētu uz Svecīšu vakaru Smiltenes kapsētā. Mākslinieki – sarūgtinātiTagad novada Kultūras pārvalde izvērtēs, vai šāda pasākuma organizēšanā ieguldītie līdzekļi bija tā vērti. Atlicinājuši savu brīvo laiku, Smiltenes novada tautas mākslas kolektīvi uzstājās paši sev un dažiem skatītājiem.Turklāt Smiltenes Tautas deju ansamblis “Ieviņa” uz noslēguma koncertu “Lejas Kleperos” aizbrauca par velti, jo tikai, ierodoties uz vietas, saņēma L. Strazdiņas mutisku vēsti, ka dejot nevajadzēs, jo ir lijis, un zāle ir slapja. “Tā ir necieņa pret kolektīvu un pirmais tāds gadījums manā praksē. Mēs savu pienākumu izpildījām, taču pasākuma organizētība bija nulle,” sašutusi saka TDA “Ieviņa” vadītāja Evita Kaķīte-Brasa.Rūgtas mieles pēc pasākuma palikušas dzejniecei Marikai Svīķei, kura noslēguma koncertā uzstājās kopā ar mūziķi no Jaunpiebalgas Jāni Žagariņu. Dzejniece secina, ka šī bija mācību stunda visiem, it īpaši organizatorei, un vairs nevēlas piedalīties L. Strazdiņas rīkotajos pasākumos.“Pasākuma ideja nebija peļama, un, lasot afišu, radās iespaids, ka gaidāms ļoti vērienīgs notikums, kas prasa lielu atdevi kā no rīkotājiem, tā no dalībniekiem. Taču šajā gadījumā bija sajūta, – ja jau esi ierakstīts afišā, tad skaitās, ka viss ir sarunāts. Es pietiekami nopietni izturos pret jebkuru koncertu, kurā piedalos, tāpēc man bija svarīgi, lai arī ar šī koncerta programmu savlaicīgi varu iepazīties un tam attiecīgi sagatavoties, taču programmu izlūdzos tikai dienu pirms uzstāšanās. Ar cilvēkiem ir jārunā, viņos jāieklausās, un, ja ar kaut ko netiec galā, – tas ir jāapzinās un jāaicina palīgi,” saka M. Svīķe.Dzejniece uzsver, ka mākslinieki vēlas cilvēcisku attieksmi no organizatoru puses, nevis pēdējā brīdī, kad rīkotājiem ūdens smeļas pusē, – pēkšņu honorāra solīšanu, kas jau atgādina uzpirkšanu. To, cik konkrēti izmaksāja šis pasākums, kas budžetā bija iekļauts kā gada kultūras notikums Launkalnes pagastā, L. Strazdiņa vēl nevar pateikt, jo tikai šonedēļ savilks kopā visus rēķinus. Launkalnes kluba vadītāja nedomā, ka pasākums nav izdevies, un saka paldies visiem, kas piedalījās un bija kopā ar viņu. “Mīnuss bija tas, ka ekskursija nenotika vasarā, taču tad vēl nebiju iepazinusi pagastu un tā cilvēkus (L. Strazdiņa sāka strādāt savā tagadējā amatā no 2010. gada 6. oktobra, – redakcijas piezīme). Taču es cenšos dot cilvēkiem labāko, ko spēju, un lai viņi paši izvērtē, ko no tā vēlas apmeklēt,” saka L. Strazdiņa.Fotogrāfijas no pasākuma var apskatīt interneta portālā www.ziemellatvija.lv.
