Pēdējos gados Latvijā aizvien lielāku popularitāti gūst senioru dejas, taču nereti tās sabiedrībā uztver ar mazu ironiju, jo lielākoties kolektīvos dejo tikai sievietes. Senioru aktivitātēm sekoju līdzi jau ceturto gadu, un priekšstats par dāmām ir labs. Patiesībā viņas ir apbrīnas vērtas. Sestdien Smiltenē senioru deju kopa “Pīlādzītis” svinēja savu piekto jubileju, par godu tam notika koncerts. Kopā sanāca ap divsimt dejotāju un dziedātāju, lielākoties sirmā vecumā. Teiksiet, kas gan tur īpašs?! Apbrīnojami ir tas, ka to dara cilvēki pat 85 gadu vecumā. Kundzītes nāk uz mēģinājumiem, mācās jaunas dejas, rūpējas par savu veselību un izskatu, uzdrošinās kāpt uz skatuves, kopā dodas ekskursijās, svin jubilejas un, ja nepieciešams, sniedz palīdzīgu roku grūtā brīdī. Pats galvenais, viņas to dara no sirds. Koncertā varēja sajust to, cik “Pīlādzīša” dalībnieces jūtas saviļņotas un ir lepnas, ka viņas var. Kaut mums, jaunajiem, būtu tāds spēks, izturība un ticība saviem spēkiem. Jau spēka gados daudzi čīkst, ka nevar to un šito. Aizejiet uz kādu no šiem koncertiem, jo tie ir iedvesmojoši! Vienīgi žēl, ka aktīvie seniori nesajūt pašvaldības pārstāvju un kultūras cilvēku atbalstu. Šoreiz nedomāju finansiālo atbalstu. Esmu pārliecināta, ka dejotājām būtu liels prieks un gandarījums, ja kāds no šiem cilvēkiem viņas ar savu klātbūtni pagodinātu koncertos.
