Strenčos pie pilsētas pirts vīri būvē jaunu šķūnīti, kur glabāt malku. Tuvā un tālā apkārtnē iecienītajai pēršanās un mazgāšanās vietai vajag pamatīgu ēku kurināmā novietošanai.
Vecajam šķūnim jumts dažviet jau bija iebrucis, turējās uz malkas grēdām, un pirtniekam bija bīstami iet pēc pagalēm, teic Strenču Komunālās daļas vadītāja Zaiga Rožlapa.Vēl vajag telpu remontuTagad vecais šķūnis ir nojaukts. Tā vietā iebetonēti jaunbūves pamati. Šonedēļ strādnieki ķērušies pie ēkas karkasa. Būvmateriāliem izmantos arī vējgāzēs izstrādātos kokmateriālus.Malka pirts kurināšanai ziemā ir sagādāta pietiekamā daudzumā. Kamēr vēl ceļ jauno šķūni, grēdas ir apsegtas ar plēvi, lai nesalīst.Publisko pirti Strenčos apsaimnieko pašvaldība. Jau daudzus gadus uz šejieni pērties brauc cilvēki no Sedas, tuvējiem pagastiem un pat no Valmieras. Pirtī ir vīriešu puse un sieviešu puse. Šķūņa būvētāji pajoko, ka savulaik sienā starp abām pusēm bijis caurums.Viens no celtniekiem, pašvaldības strādnieks Alvils Dūdiņš par Strenču pirts galveno “rozīnīti” nosauc īsto akmeņu jeb melno pirts krāsni. Gars tiek mests uz akmeņiem. “Krāsns ir liela. To var kārtīgi uzkurināt un pamatīgi nopērties, ne tā, kā mazajās pirtiņās,” saka A. Dūdiņš, kurš arī pieder pie Strenču pirts cienītājiem. Z. Rožlapa piebilst, ka ļoti vajadzētu veikt remontu pirtī, un cer, ka varbūt pašvaldībai uzradīsies lieki līdzekļi šim nolūkam. “Pirts iekštelpas ir nolietojušās, un apmeklētāji līdz ar to nevar pilnībā izbaudīt pēršanās procesu,” saka pašvaldības speciāliste.Cer uz naudu nākamgadStrenču novada dome apzinās, ka pirts telpu remonts ir nepieciešams, un iekļāvusi šos darbus tuvākajos plānos, bet ne šogad, informē pašvaldības vadītājs Jānis Pētersons. “Valstī ir krīze, un to izjūt arī pašvaldības. Jau esam meklējuši risinājumus ārpus budžeta līdzekļiem, bet pagaidām neveiksmīgi,” piebilst J. Pētersons. Strenču pirts ir atvērta katru sestdienu no pulksten 10 līdz 22. Iespēju tur nomazgāties izmanto daudzi vietējie iedzīvotāji – gan vīrieši un sievietes, gan bērni, līdzi ņemot pašu sietas pirts slotas.Strenču pensionāres Dzidra Mihailova un Austra Steimāre ir dzirdējušas labas atsauksmes par savas pilsētas pirti, bet pašas tur ne reizi nav bijušas. “Mums mājās ir duša,” skaidro pensionāres. “Vīrs gan iet uz pirti, viņš nevar bez pēršanās. Viņam patīk, un veselībai arī tas ir labi,” piebilst Dz. Mihailova. Ja publiskā pirtī grib mazgāties smiltenieši, viņiem jādodas uz Launkalnes pagasta Silvu, kur publisko pirti atvērusi firma “Silvans”. Tur var pērties un mazgāties piektdienās (sievietes – no pulksten 14 līdz 20; vīrieši – no pulksten 20 līdz 22) un sestdienās (tikai vīrieši no pulksten 14 līdz 22). Ja pirtī grib mazgāties valcēnieši, viņiem jāmēro ceļš uz ārzemēm, Igaunijas pilsētu Valgu. Valkā publiskās pirts nav, informē novada domes priekšsēdētājs Kārlis Albergs. Savukārt tie valcēnieši, kuru mājokļos nav ne dušas, ne vannas, ne pirts, var nomazgāties Valkas sociālās aprūpes nama dušās. Līdzi obligāti jābūt Sociālā dienesta norīkojumam, turklāt šis pakalpojums pieejams tikai divas reizes mēnesī – sestdienās, piebilst aprūpes nama vadītāja Eleonora Bērziņa. Vidēji mēnesī šādu klientu esot 16.
