Trīs gadu garumā viena no Grundzāles pagasta lielākajām rūpēm ir derīgo izrakteņu atradnes “Dzeņi” lieta.
Viss sākās vēl pagasta padomes laikā, kad toreizējais pagastvecis deva zaļo gaismu izrakteņu ieguvei atradņu īpašniecei Vizmai Lejniecei, kura savukārt tās iznomā SIA “Rumbulas autodaļas”. Tolaik atbildīgie uzskatīja, ka izvērtējums par “Dzeņu” iespējamo ietekmi uz vidi nav nepieciešams, bet realitātē ir citādāk.Dolomīta atradnes “Dzeņi” atrodas Vizlas pusē, aptuveni trīs kilometrus no Grundzāles centra. Katru vasaru tajās derīgos izrakteņus iegūst ar spridzināšanas metodi. Pēc iedzīvotāju teiktā, blīkšķis, kas rodas spridzināšanas rezultātā, labi dzirdams pat vairāku kilometru rādiusā. Tuvākā dzīvojamā māja no atradnēm atrodas vien pārdesmit metru attālumā. Tajā dzīvo kāds mežsargs ar diviem četrkājainajiem mājas sargiem. “Pats esmu pieradis, bet suņi pārbijušies no spridzināšanas darbiem. Vairākas reizes akmeņi lidojuši manā īpašumā, tāpēc uz to brīdi cenšos mašīnu iedzīt zem jumta. Tagad jau man piezvana pirms spridzināšanas. Katrā ziņā, nekā laba nav, jo smagās mašīnas, kas regulāri dodas uz karjeriem, rada putekļus. Vasarā par veļas žāvēšanu laukā var aizmirst. Citi tuvējo māju iedzīvotāji saskārušies ar vēl lielākām problēmām, daļai akās šovasar pazuda ūdens. Augustā kaimiņi ar ķerru nāca pie manis pēc ūdens,” saka vīrietis. Viņš piebilst, ka, kopš atradnēs uzsākta dolomīta ieguve, Palsas upē vērojams piesārņojums, par to vairākkārt rakstīja “Ziemeļlatvija”.Ne visi solījumi bijuši tukšiLai uzlabotu situāciju, šovasar Grundzāles pagasta pārvaldes vadītāja ierosināja rīkot iedzīvotāju tikšanos ar SIA “Rumbulas autodaļas” valdes priekšsēdētāju Vladislavu Šlēgelmilhu. Interesi par tikšanos izrādīja arī Smiltenes novada domes pārstāvji. Ar uzņēmēju panākta vienošanās, ka viņš radīs risinājumu, kā smago automašīnu plūsmu novirzīt pa citu autoceļu. Tas arī tika izdarīts. Papildu tam V. Šlēgelmilhs par saviem līdzekļiem iegādājās vairākas ātruma ierobežojuma ceļu satiksmes zīmes. Pagaidām tās nav uzstādītas, jo vispirms darbība jāsaskaņo ar VAS “Latvijas valsts ceļi”. Tāpat arī viņš solīja konkrētu māju iedzīvotājiem padziļināt akas, kurās šovasar samazinājās ūdens tilpums vai pazuda pavisam. Tas daļēji arī izdarīts.Andras Morītes ģimene, kura dzīvo netālu no “Dzeņu” atradnēm, ir pārliecināta, ka ar to problēmas neatrisināsies. Viņa stāsta: “Augustā mums akā vispār nebija ūdens. Domājām, ka varēsim paņemt no upes, bet nu tā vairs nav tik tīra kā agrāk. Visu mēnesi vedām no avotiņa Smiltenes un Palsmanes pusē, jo citas iespējas neredzējām. Kauns bija iet pie kaimiņiem un prasīt, zinot, ka arī viņiem ir līdzīgi. Vienu brīdi metām kaunu pie malas, jo braukāšana rada liekus izdevumus. Jūs domājat, ka ar akas padziļināšanu viss atrisinājās? Ūdens nav tik labas kvalitātes. Rodas sajūta, ka Šlēgelmilhs par mums tik pasmejas. Viņš jau teica, ka Smiltenes novada domei nebūtu izdevīgi iebilst pret viņa uzņēmējdarbību, jo Smiltenē ielu rekonstrukcijas projektos šķembas iepērk no viņa,” teic A. Morīte. Viņa apmeklēja abas iedzīvotāju un uzņēmēja tikšanās, bet otrajā viņa neizturēja V. Šlēgelmilha attieksmi un devās prom.Neizprot iedzīvotāju motīvus“Ziemeļlatvijai” izdevās sazvanīt V. Šlēgelmilhu, lai noskaidrotu, kā viņš vērtē konkrētās uzņēmējdarbības ietekmi uz vidi un iedzīvotāju dzīves kvalitāti. “Grūti izvērtēt situāciju. Divus iepriekšējos gadus nevienam nebija iebildumu par darbību karjerā. Esam ieurbuši akas, izrakuši dīķus, uztaisījām ceļu. Pēkšņi parādījušies vēl citi jautājumu un tiek meklētas nākamās problēmas, kas saistītas ar spridzināšanas darbiem. Citādi nemaz neiegūst dolomītu. Pieļauju, ka tas viss ir saistīts ar konkurenci. Kādam laikam nepatīk, ka es te darbojos, jo arī Alūksnes pusē iegūst derīgos izrakteņus. Piemēram, Smiltenē Rīgas iela ir uzbūvēta no mūsu šķembām, arī otram projektam iepērk. Tas ir krietni lētāk nekā gadījumā, ja konkursā būtu uzvarējusi cita firma,” apgalvo SIA “Rumbulas autodaļas” valdes priekšsēdētājs.Viņš nepiekrīt, ka uzņēmējdarbības rezultātā piesārņota Palsa, par ko Valsts vides dienesta Valmieras reģionālā vides pārvalde viņam uzlika 500 latu lielu naudas sodu. Uzņēmējs apņēmies apstrīdēt lēmumu un norāda: “Upe nav piesārņota, bet tajā manīts pieduļķojums. Kāpēc visus pārmetumus velta man? Zinu, ka nesen tika tīrīta upes augštece, tas arī var būt par iemeslu ūdens kvalitātes un krāsas maiņai,” spriež uzņēmējs. Viņš uzsver, ja iedzīvotājiem ir iebildumi, tad valstij būtu jābūt pirmajai, kurai jāpalīdz. Grundzāles pagasta pārvaldes vadītāja atzīst, ka dažbrīd pārņem sajūta, ka tā ir cīņa ar vējdzirnavām, taču ir gatava turpināt cīnīties par iedzīvotāju labklājību. “Mēs vēlamies, lai iedzīvotājiem atgriežas tā pati labā un skaistā dzīve, kas pirms trīs gadiem, kad nebija jādzīvo nemitīgos putekļos un troksnī, netrūka ūdens. Tam nav nekāds sakars ar konkurenci,” uzsver A. Zvejniece.
