Piektdien Valkas kultūras namā notika laikraksta “Ziemeļlatvija” rīkotās politiskās debates ar 11. Saeimas deputātu kandidātiem.
Politiskās debates rīkojām ar mērķi ļaut cilvēkiem klātienē tikties ar ietekmīgākajiem politiķiem, lai uzzinātu viņu viedokli par Latvijas nākotni un lai ikviens vēlētājs varētu izdarīt iespējami pareizāku izvēli vēlēšanās.Redakcijas uzaicinājumam atsaucās lielākoties visi uzrunātie politiķi, vienīgi “Saskaņas centra” pārstāvji tikmēr “saskaņojās”, līdz pavēstīja, ka nevarēs ierasties, jo viņu deleģētajam Ivanam Klementjevam vajagot būt uz tikšanos ar vēlētājiem Valmierā.Uz debatēm no partijas “Vienotība” ieradās deputātu kandidāti Artis Pabriks, Viesturs Zariņš un Jānis Siliņš, no Zaļo un Zemnieku savienības – Jānis Dūklavs, Jānis Grasis un Rolands Broks, no Zatlera Reformu partijas – Valdis Zatlers un Sarma Freiberga, no nacionālās apvienības “Visu Latvijai!” – “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK – Jānis Dombrava un no Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas – Ivans Pavlovskis. Pārstāvniecība bija visai nopietna, jo starp viesiem bija trīs ministri un bijušais Valsts prezidents. Debates vadīja laikraksta “Ziemeļlatvija” galvenā redaktore Ingūna Johansone. Vispirms kandidāti iepazīstināja ar sevi.J. Grasis Zaļo un Zemnieku savienību (ZZS) nodēvēja par lauku advokātiem, kas iestājas par to, lai ne tikai Rīga, bet visa valsts vienmērīgi attīstītos. “Zemsavieši” esot par stabilitāti un ir pret PVN samazināto likmju atcelšanu, kā to plānojot darīt Zatlera partija. Apvienība nepiekrītot arī Zatlera plānotajai augstākās izglītības reformai, kas paredz, ka par studijām varēs maksāt pēc augstskolas beigšanas, jo tas veicināšot studētgribošo jauniešu aizplūšanu uz Rietumiem. J. Grasis pažēlojās, ka līdz šim apvienība nav ieguvusi ietekmīgāko ekonomikas un finanšu ministru posteņus, tādēļ visas ieceres nav izdevies īstenot.J. Dombrava nosauca trīs lietas, par kuru īstenošanu vēlētāji varot uzticēties nacionālajai apvienībai. Nacionālā apvienība ir vienīgais spēks, kas stingri aizstāvēs latviešu intereses, tādēļ tā neveidos koalīciju ar “Saskaņas centru”. Apvienība arī vienīgā Saeimā neizmanto apkaunojošo pacelto īkšķu, kā arī zaļo un dzelteno kartīšu sistēmu un arī turpmāk balsos pēc sirdsapziņas, nevis pēc norādēm. Trešā lieta – apvienības virsmērķis vienmēr būs taisnīga un latviska Latvija.Savukārt V. Zatlers uzsvēra, ka viņa partija piedāvā kaut ko darīt. Viņš iemeta atpakaļ akmentiņu “zemsaviešu” dārziņā, paziņojot, ka Reformu partija neskandina: “Nodrošināsim stabilitāti un neko nemainīsim!” “Tur, kur ir problēmas, mēs tās gribam risināt,” apliecināja V. Zatlers. Viņa partija esot vienīgā, kas piedāvā būtiskas reformas. Atspēkojot J. Graša pārmetumu par augstāko izglītību, V. Zatlers paskaidroja, ka pašlaik augstākā izglītība ir par maksu un partija to grib pārtraukt. “Cilvēkam jādod iespēja par studijām norēķināties kaut visa mūža garumā pēc augstskolas beigšanas un arī tikai tad, kad viņš sāk saņemt vidējo algu. Ja cilvēks nav paguvis par studijām samaksāt līdz pensijai, valsts viņam to piedos,” solīja V. Zatlers. Runājot par partijas nodomu atcelt samazināto PVN likmi grāmatām un medikamentiem, eksprezidents paskaidroja, ka šobrīd pietrūkst atbalsta rakstniecībai un tulkotājiem, kuri ir atkarīgi no izdevējiem. Savukārt medicīnā atceltais PVN samazinājums ļautu palielināt kompensējamo zāļu apjomu cilvēkiem, kuri ir maznodrošināti un nopietni slimi.A. Pabriks uzsvēra, ka “Vienotība” ir tā partija, no kuras nāk Valdis Dombrovskis, kura vadībā valstī krīze ir pārvarēta, kaut dzīves līmenis vēl nav tāds, kādu mēs to vēlētos. “Vai mēs spēsim mūsu radīto situāciju, kas runā par labu izaugsmei, nostiprināt, tas ir jautājums, uz ko jāatbild vēlētājiem,” sacīja A. Pabriks. Viņš piebilda, ka nacionālajai apvienībai nepieder monopols uz latviešu interešu aizstāvēšanu, par to iestājas arī “Vienotība”, kurā ir daudzi Latvijas patrioti. Beigās Pabriks uzsvēra, ka “Vienotībā” atšķirībā no citām partijām politiķi ir ar lielu pieredzi un citās valstīs, piemēram, Igaunijā, tā ir stipruma pazīme.Pavlovskis uzsvēra, ka arī sociāldemokrātiem ir vairāki uzdevumi un viens no pirmajiem – lauksaimniecības attīstība. Nedrīkst domāt tikai par traktoriem, jo laukos pirmā un galvenā vērtība ir cilvēks. Laukos jābūt skolām, kultūrai un sociālajām garantijām. Pēc viņa vārdiem, izglītības kvalitāte zūd ar katru gadu un šai jomai nav stratēģijas. Ir haoss, kas jālikvidē, turklāt visās jomās jāmācās cienīt citu darba augļus.Pašlaik vara vēl tautas rokāsPasākuma vadītāja I. Johansone deputātu kandidātiem pirms atbilžu sniegšanas uz vēlētāju jautājumiem bija sagatavojusi vairāku jautājumu blokus par svarīgākajām jomām valstī, nodokļu politiku un lūdza katra politiskā spēka pārstāvim izklāstīt savas partijas redzējumu, kā šī jomas sakārtot un attīstīt, bet atsevišķs jautājums bija sagatavots V. Zatleram par to, vai viņš nenožēlo sava slavenā rīkojuma numur 2 izdošanu. Tagad daudzi kļuvuši domīgi, jo redz, ka atkal var tikt ievēlēti iepriekš atlaistie deputāti. V. Zatlers paskaidroja, ka viņa pirmais mērķis bija pamodināt Latvijas politisko eliti. “Mums bija izveidojusies divvaldība. Valdībā toni noteica “Vienotība” ar ZZS, bet Saeimā valdīja ZZS un “Saskaņas centrs”. Nevar būt tā, ka mums ir divas varas. Tādēļ es izdevu rīkojumu un nodibināju savu partiju, lai būtu jauns piedāvājums. Lai Saeimā nebūtu šīs pieredzējušās sejas, kas mūs ir novedušas tur, kur esam. Es vēlos, lai pie varas būtu jauni cilvēki, kuri nepiedalījās 90. gadu privatizācijā, likumu rakstīšanā un neiesaistījās mežonīgajā kapitālismā,” atbildēja V. Zatlers.Vaicāts par, viņaprāt, iespējamo Saeimas vēlēšanu rezultātu, eksprezidents norādīja: “Pašlaik šai zālē jūs visi esat politiķi, gribat to vai negribat. Līdz 17. septembrim vara ir jūsu rokās, pēc tam valdīs jūsu ievēlētie. Tādēļ domājiet!”Pēc tam politiķi sniedza atbildes uz “Ziemeļlatvijas” sagatavotajiem jautājumiem. Vispirms laikraksta galvenā redaktore I. Johansone aicināja kandidātus izteikties, vai viņi saredz savā iepriekšējā darbībā kļūdas un kādēļ vēlētājiem vēlreiz par viņiem būtu jābalso, kā arī lūdza minēt, ar kādiem politiskajiem spēkiem katra partija strādātu koalīcija un ar kādiem nesadarbosies.A. Pabriks izteicās, ka “Vienotība”, kaut ar smagu sirdi, tomēr atbalstīja ārkārtas vēlēšanas, jo līdzīgi Zatleram uzskatīja, ka tautai jādod vārds. Tomēr viņš oponēja Zatleram, minot, ka Saeimas sastāvs četru gadu laikā ir nomainījies par 30 procentiem, bet iepriekšējā Saeimā no 100 deputātiem pirmo reizi tika ievēlēti 60.“Tātad vaina nav tikai vecajos vēžos, kas daudzos gadījumos nemaz tādi nav. Mani satrauc, vai mums nebūs pietiekami gudri un pieredzējuši cilvēki, kas pratīs strādāt valdībā,” savas bažas neslēpa A. Pabriks.I. Pavlovskis skaidroja, ka LSDSP nav bijis kļūdu, jo šī partija ļoti ilgi nav bijusi pie varas. Viņš piekrita, ka Saeimā jābūt arī pieredzējušiem politiķiem, tomēr nepareizi esot, ka par deputātiem grib kļūt atlaistie. “Kādreiz bija tā – ja atlaida Augstākās padomes deputātu, viņš pēc tam vairs nedrīkstēja būt pat ciema padomes deputāts,” informēja I. Pavlovskis. Sociāldemokrāti uzskatot – ja deputāts ir atlaists no darba, tad viņam parlamentā vairs nav ko meklēt. Lai nāk jaunie, pieredze radīsies ar laiku.J. Dombrava neslēpa gandarījumu, ka Saeima atlaista, jo tajā valdījis cinisms un neesot bijusi jūtama ieklausīšanās tautas interesēs. Viņš cerot, ka nākamajā Saeimā nebūs tik daudz pašapmierināto kā atlaistajā. R. Broks skaidroja, ka ZZS visus šos gadus esot strādājusi smagās nozarēs, tādēļ viegli neklājies. Bijis grūti noturēt puslīdz normālu budžetu pie daudzajiem samazinājumiem, lai cilvēki neciestu. Saeimas atlaišana radīšot ne visai labas sekas, jo tagad 2012. gada budžeta izstrādāšanai būs ļoti maz laika. Tā arī atbildētāji īsti neuzskaitīja savas pieļautās kļūdas un nepareizības un izvairījās no iespējamo sabiedroto nosaukšanas.Attīstība – nodokļu politikāNākamais jautājumu bloks bija par ekonomiku. Kas Latvijā jādara, lai tā zeltu, lai cilvēki pēc dažiem gadiem teiktu – jā, tagad dzīvojam labāk? Kā veidot nodokļu politiku un kā radīt darbavietas, lai cilvēki nebrauktu projām?A. Pabriks atzina, ka valsts jau ir krietni pavirzīta uz priekšu un “Vienotībai” vairs nav atlicis daudz manevru iespēju. “Mums atliek tikai turpināt, ko premjers Dombrovskis iesāka. Nav jēgas pagriezt ratus atpakaļ, atgriezties krustcelēs un sākt visu no jauna,” apliecināja A. Pabriks.I. Pavlovskis stāstīja, ka ekonomikas attīstību sekmēs principa – “Preci ārā, naudu iekšā!” – nodrošināšana. Šodien notiekot otrādi – primārā ir tirdzniecība. Jāattīsta lauksaimniecība, jo Latvija būtībā ir agrāra valsts. Agrāk Latvija ar pārtiku nodrošināja visu Ļeņingradas apgabalu Krievijā, bet tagad mums esot tikai Eiropas Savienības aizliegumi. Visa pamatā ir uzņēmējdarbība, kas jāveicina.Savukārt V. Zatlers uzskata, ka, lai ekonomika attīstītos, ir jāsamazina darbaspēka nodoklis. Tas esot labākais instruments pret ēnu ekonomiku. Tā ir jāizskauž, jo neļauj maziem uzņēmumiem kļūt lieliem un atņem naudu pensijām. Valdībai jāvienojas ar uzņēmējiem, ka pirmajā pusgadā, piemēram, nodokļi tiks samazināti par procentu. Ja valsts pēc tam nesaņems mazāk ieņēmumu uz aplokšņu naudas sarukšanas rēķina, tad nodokļu samazināšana turpināšoties. Tā uzņēmējdarbība spēs attīstīties.J. Dombrova kā vienu no prioritātēm apvienības darbā minēja progresīvā ienākumu nodokļa ieviešanu, kā arī palielināt neapliekamo minimumu atkarībā no bērnu skaita. Jo vairāk ģimenē būs bērnu, jo lielāks kādam no vecākiem būs ar nodokļiem nepaliekamais algas minimums. Vēl apvienība plāno uzņēmumiem par pieciem procentiem samazināt nodokli, kas jāmaksā par reģistrēto peļņas daļu ar nolūku tā veicināt ražotņu attīstību. J. Grasis kā ekonomikas bremzējošu faktoru minējā pārlieku lielo PVN. Eiropas valstīs tas esot krietni mazāks. Piesaucot lielo konkurenci pasaules tirgos, ZZS pārstāvis uzsvēra, ka jāmeklē visas iespējas, lai latviešu uzņēmēji atrastu savu vietu starptautiskajā tirgū, un neslēpa prieku, ka no Latvijas preču kravas jau ceļojot uz Afganistānu.Pensijas sola neaizskartNākamais jautājums attiecās uz pensijām. Pensionāri vēlas skaidru atbildi – ko katra partija nolēmusi darīt ar pensijām – tās palielinās, atstās neskartas vai samazinās?J. Grasis atzina, ka ieņēmumi sociālajā budžetā patiešām samazinājušies, jo 40 procentu iedzīvotāju saņem minimālo algu, bet ZZS pieļaujot, ka 30 procenti no tiem vēl iegūst aplokšņu algu. Tādēļ jācīnās, lai visi kārtīgi maksātu nodokļus, tad arī nebūs jāsamazina pensijas.J. Dombrava pensiju palielinājumu nesolīja, bet apliecināja, ka nacionālā apvienība darīšot visu iespējamo, lai mazās un vidējās pensijas nesamazinātu. Viņš pieļāva, ka iespējama lielo pensiju samazināšana, bet apvienība domājot palielināt to vecāku pensijas, kuri izaudzinājuši Latvijai uzticīgus bērnus. Vecākiem šis palielinājums iznāktu no daļas bērnu maksāto nodokļu.S. Freiberga apliecināja, ka tuvākajā nākotnē pensijas nebūs iespējams paaugstināt, bet Zatlera Reformu partija tās negrasās arī samazināt. Arī J. Siliņš atzina, ka “Vienotībai” nav projekta par pensiju samazināšanu. Savukārt J. Pavlovskis uzskata, ka mirušo pensionāru pensijas vajadzētu mantot viņu bērniem, jo vecāki savu pensiju ir pilnībā nopelnījuši.Par oligarhiem visasākie strīdiPēc tam kandidātiem vajadzēja atbildēt uz jautājumu, kā viņi izprot cīņu ar oligarhiem, lai viņi nespētu ietekmēt dzīvi valstī?A. Pabriks izteicās, ka šīs vēlēšanas varētu mazināt oligarhu ietekmi, jo, viņaprāt, Latvijā ir trīs ietekmīgi politiķi, kurus mēdz saukt par oligarhiem. A. Pabriks domā, ka divus no viņiem tauta vairs neievēlēs Saeimā, bet par trešo viņš neesot drošs. Uz atkārtotu pieprasījumu minēt viņu vārdus Pabriks beidzot tos nosauca – Šķēle, Šlesers un Lembergs. “Vienotība” piedāvājusi finansēt partijas no valsts budžeta, bet šis priekšlikums tika noraidīts, turklāt populistisku iemeslu dēļ, uzskatot, ka šitie, kas visu jau pievākuši, tagad grib savākt arī budžetu. “Ir jāsaprot, ka demokrātiskie procesi maksā naudu!” strikti nobeidza A. Pabriks.Savukārt no ZZS pārstāvjiem “Ziemeļlatvija” vēlējās uzzināt, kādēļ viņi iet kopā ar Lembergu un izvirzījuši viņu pat par premjera kandidātu, kaut viņš ir apsūdzēts vairākos smagos noziegumos. J. Grasis atbildēja, ka viņš kā bijušais VID darbinieks labi zinot, kas ir Lembergs un kādas pret viņu izvirzītas apsūdzības. Ventspilī vispār esot septiņi bagāti cilvēki, bet viens ir slikts, pārējie labi. Nez kādēļ ļaunais esot tikai Lembergs (nav gan dzirdēts, ka pārējie seši censtos ietekmēt valsts politiku – A.Z.). “Es pats, kad iestājos ZZS, domāju, nu būs labi, nebūs jāmaksā nekāda nauda, jo visu nosegs oligarhs Lembergs. Nekā, izrādās, prasīja gan biedru naudu pašam maksāt, gan visu pārējo. Tā ka nevajag runāt, ja īsti nav zināma patiesība. Es pats gaidu, kad ātrāk Lemberga tiesāšanās beigsies, tad būs zināms – ir viņš vainīgs vai nav. Un vai vispār kāds var iedomāties, kas notiks, ja Lembergu attaisnos,” retoriski nobeidza J. Grasis.J. Dombrava atgādināja, ka bez minētajiem trim oligarhiem ir arī vairāki ietekmīgi krievvalodīgie bagātnieki, kā Belokoņs, Stepanovs, Kargins un citi. Arī viņus nedrīkst aizmirst. V. Zatlers izteica izbrīnu, ka vēl joprojām politiķi ir mazdūšīgi, kad jānosauc visu oligarhu vārdi. “Visu cieņu “Vienotībai”, bet tā joprojām nav publiski paziņojusi, ka neveidos sadarbību ar ZZS, aiz kuras stāv Lembergs. Mēs to jau sen esam paziņojuši, pasakot skaidru nē cilvēkiem, kuri par naudu grib nopirkt mūsu prātus. Tagad Lemberga lieta ir Anglijas tiesā un viņš tiks tiesāts,” apliecina V. Zatlers.
