Aija Ābena Lūgums Ar neredzamām ledus aukstām rokām, Drūmos padebešus ja spētu izgaismot. Es vēlētos cilvēkus atbrīvot no mokām, Sāpes atņemt un gaišu laimi pretī dot. Sirmai māmuļai tad neskanētu lūgums: “Iedod, lūdzu, cerību un domu baltu!” Viņas acīs vien vilšanās un rūgtums, Jo stāstu šodien es par priedi staltu. Šo sirmo māmuļu caur garo dzīves nastu Māc nespēks liels, ko jaunie nesaprastu. Vai tiešām vecumā vairs viņai neatrastu Mēs naudu, cerību un mieru neparastu!
