“Ziemeļlatvija” uzrunāja sabiedriski aktīvus, zinošus un arī tādus jaunus cilvēkus, kuri dzīvo ārpus Latvijas, lai noskaidrotu viņu viedokli uz jautājumiem: kāda ir jūsu attieksme pret Latviju; vai esat iepazinuši partiju priekšvēlēšanu programmas; kā vērtējat partiju solījumus, kas saistīti ar jaunatnes lietām; kas šobrīd rada lielāko satraukumu un par ko balsosiet 11. Saeimas ārkārtas vēlēšanās.Kristaps Elstiņš, nodarbojas ar velotriālu, interneta veikala trialparts.net menedžeris Godīgo mērķi tiek apslāpēti pārējo vidūPret valsti man ir neitrāla attieksme, jo ne jau tā ir vainīga, ka esam tik dziļā bedrē, bet gan Latvijas vadītāji. Protams, no tā arī izriet visa nesakārtotā infrastruktūra, vide un tā tālāk. Kā mēdz teikt, paši esam to nolaiduši un tāpēc daudzi pamet Latviju, jo citviet ir daudz tīkamāk, vieglāk un labāk dzīvot. Ar nepatiku varu izteikties pret politisko sistēmu. Lielākoties pret politiķiem man ir negatīva attieksme Tomēr daži ir ar patiesiem un godīgiem mērķiem, bet tie tiek apslāpēti pārējo vidū. Esmu papētījis partiju programmas, kuras diemžēl ir vājas un ar neizpildāmiem solījumiem. Neticu, ka nākamie deputāti spēs panākt to, lai jauniešiem pēc augstskolu beigšanas būtu darbs iegūtajā specialitātē un nozarē. Cilvēki laikam ir idioti, ka kāpj uz vieniem un tiem pašiem grābekļiem, jo politiķi sola gandrīz vienu un to pašu. Rodas sajūta, ka mums Latvijā vēlēšanas pārāk bieži saveidojušās.Neesmu izlēmis, par ko ārkārtas vēlēšanās atdošu savu balsi, jo vēl ir laiks visu kārtīgi apsvērt. Man svarīgākais, lai manai ģimenei Latvijā būtu stabila un droša dzīve uz visa šī fona, kas patlaban te notiek.Monta Glāzere, dzīvo Īrijā un audzina dēluLatvijā cilvēki ir sadalījušies slāņosUz Īrijas pilsētu Ballinu kopā ar vīru un divus gadus un septiņus mēnešus veco dēliņu pārcēlāmies pagājušā gada novembrī. Iemesls pavisam vienkāršs – labāku dzīves apstākļu meklēšana. Protams, Latvija ir mana dzimtā valsts, kura saistās ar emocionāli patīkamām atmiņām, taču, ja runa ir par manu attieksmi pret tajā notiekošo, tad tā ir visnotaļ nosodoša. Latvijā cilvēki ir sadalījušies slāņos – bagātie kļūst bagātāki, bet nabagie – nabagāki. Neatbalstu to, kas jums Latvijā notiek.Agrāk interesējos par politiskajiem procesiem, sekoju līdzi politiķu ikdienai, bet šobrīd uzskatu, ka nav vērts. Ne manos spēkos ir kaut ko būtisku izmainīt. Tāpat jau viss ir norunāts un augstākstāvošie ir nodrošinājušies jebkādiem vēlēšanu rezultātiem. Ar 11. Saeimas deputātu kandidātu solījumiem neesmu iepazinusies un to arī necenšos darīt. Gadu gaitā ir pierādījies, ka politiķu kandidāti solījumus gatavo priekšvēlēšanu kampaņām, nevis pildīšanai. Tas arī ir iemesls, kāpēc vēlēšanās nepiedalīšos. Tā kā šobrīd dzīvoju Īrijā, kur valsts attieksme un palīdzība ir labā līmenī, pabalstu sistēma ir sakārtota, mani nekas neuztrauc. Varam tikai sapņot, ka reiz dzimtenē būs šāda attieksme pret iedzīvotājiem.Solveiga Pocēviča, studē Vidzemes AugstskolāSkumji noskatīties, kā valdība iznīcinaVienmēr dziļi sirdī esmu bijusi Latvijas patriote, un tas tikai tāpēc, ka zinu, par ko reiz cīnījās mana vecvecmāmiņa un vecvectētiņš. Manī ir ieaudzinātas jūtas, ka ir jāmīl zeme, sava tauta, no kurienes es nāku. Ir skumji noskatīties, kā valdība pamazām iznīcina to cīnītāju garu, kas reiz mita katra latvieša sirdī. Protams, šajos apstākļos ir grūti saglabāt pozitīvas jūtas pret valsti, zinot to, kāda šeit ir valdošā attieksme pret pensionāriem un studentiem. Skumji noskatīties uz omītēm un opīšiem, kuri nevar atļauties pilnvērtīgi pavadīt savas vecumdienas, vai tā ir atmaksa par to, ka viņi reiz bija tie, kuri rūpējās par valsts labklājību. Tāpat arī studēt gribošie jaunieši, viņi vienkārši fiziski nevar to atļauties, jo maksas augstskolās ir astronomiski lielas, nemaz nerunājot par dzīvošanu un uztura naudu. Ko lai dara bērni, kas nāk no bērnunamiem, kādas viņiem ir iespējas iegūt labāku izglītību? Un ko dod izglītība, ja nav darba piedāvājuma! Ne jau labprāt tik daudzi izbrauc no valsts, tas viss ir piespiedu kārtā, tikai tāpēc, ka valsts mums nespēj nodrošināt kvalitatīvu dzīvi šeit. Vēlēšanas man vairāk atgādina sacensības, tāpēc arī uz politiķiem skatos ar tādu kā humoru, jo nu tā vietā, lai risinātu problēmas, viņi izvēlas savā starpā kašķēties, viens otru nomelnojot, un tas viss tikai tāpēc, lai uzvarētu vēlēšanās. Ja kādreiz pienāks brīdis, kad politiķi pirmajā vietā noliks tautas labklājību un tikai pēdējā vietā savu „kabatu”, tad mana attieksme pret viņiem mainītos. Jo ne jau tautas dēļ Latvija tagad ir tādā stāvoklī, kādā viņa ir. Es vēl neesmu izdarījusi savu galīgo izvēli, par ko balsot, bet pagaidām sliecos vairāk uz Zatlera Reformu partiju, jo mani apmierina kandidātu saraksts, kā arī es esmu par to, lai valstī būtu tautas vēlēts prezidents.
