Teju nedēļu pirms vēlēšanām 10. Saeimas deputāte, smilteniete Ilze Vergina kopā sasauca Vidzemes novada izglītības jomas profesionāļus un Valsts izglītības satura centra speciālistus, lai diskutētu par valsts pārbaudes darbiem un to izvērtēšanu. Uz tikšanos otrdien Smiltenē deputāte līdzi atveda savu partijas “Vienotība” biedreni, 10. Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētāju Inu Druvieti.
Abas deputātes “Vienotības” sarakstā kandidē arī 11. Saeimas vēlēšanās Vidzemes apgabalā. I. Vergina noliedz, ka Smiltenē rīkotā diskusija ir saistīta ar gaidāmajām Saeimas vēlēšanām, jo tiek turpināts iesāktais darbs, taču skolotāji, jautāti, ko par to domā, nosmīn un saka: “Neesam jau muļķi”.Solīto vajag izpildītKopumā skolotāji priecājas par katru iespēju apspriest izglītībā svarīgus jautājumus un cer, ka arī pēc vēlēšanām kāds tos atcerēsies un vēlēsies īstenot. Piemēram, valsts pārbaudes darbos ir ļoti vajadzīga atgriezeniskā saikne starp skolām un Valsts izglītības satura centru, jo pedagogi un skolēni vēlas uzzināt centralizēto eksāmenu rezultātus vairāk par viņiem nosaukto līmeni (A, B vai C) un zināšanu vai prasmju procentiem. Tas ir viens no daudzajiem priekšlikumiem, kas otrdien Smiltenē izskanēja diskusijā “Valsts pārbaudes darbi – labas izglītības mēraukla?”. Par šo tēmu savus viedokļus Valsts izglītības satura centra (VISC) amatpersonām izteica Vidzemes reģiona skolu direktori, skolotāji un izglītības pārvalžu speciālisti. I. Vergina apkopos diskusijā Smiltenē saņemtos priekšlikumus par valsts pārbaudes darbiem un nosūtīs uz Izglītības un zinātnes ministriju, prasot atbildi, kādi uzlabojumi un cik ilgā laikā šajā jomā tiks veikti. “Jau vasarā šos jautājumus izskatīja Saeimā, Izglītības un kultūras komisijas sēdē un tika nolemts rīkot tikšanos ar skolu direktoriem un skolotājiem, aicinot viņus uz profesionālu sarunu,” saistību ar vēlēšanām, rīkojot sanāksmi, noliedz I. Vergina. Pagaidām citos Latvijas reģionos viņa šādas sanāksmes neesot rīkojusi.Sabiedrības par atklātību “Delna” politikas analītiķe Līga Stafecka šādas politiķu aktivitātes tomēr saista ar 11. Saeimas vēlēšanām, šajā gadījumā arī tāpēc, ka abas deputātes kandidēs Vidzemes apgabalā un acīmredzot viņas interesē tieši šī apgabala vēlētāju atbalsts.“Ja deputātes interesē konkrēti apspriestā tēma, tad viņas varēja to risināt drīz vien pēc ievēlēšanas 10. Saeimā. Tagad nav zināms, vai viņas atkārtoti ievēlēs un vai viņas varēs iesākto darbu turpināt,” saka L. Stafecka.Viņa nenoliedz, ka diskusijas jebkurā gadījumā ir laba lieta, taču norāda, ka skolotājiem priekšvēlēšanu laikā vajadzētu sekot līdzi politiķu solījumiem un vēlāk – to izpildei. Tas, ka valsts pārbaudes darbu organizēšana un saturs, kā arī sasniegtā izvērtējums Latvijas skolās ir ļoti aktuāla tēma, Smiltenē apliecināja daudzie jautājumi. Diskusijai atvēlētās pusstundas bija par maz, lai visi klātesošie izglītības darbinieki varētu izteikties. Smiltenes Valsts tehnikuma – profesionālās vidusskolas skolotāja Vineta Roskoša cer, ka tiks īstenots priekšlikums par jau minēto atgriezenisko saiti. “Skolotājam ir būtiski gan kopā ar audzēkņiem, gan vienam izvērtēt centralizēto eksāmenu darbus un rezultātus, jo reāli viņš, tāpat kā audzēknis, redz tikai to, ka darbs izpildīts, piemēram, par 70 procentiem un ir burtiņš A, B vai C. Taču skolotājs neredz savu darbu, savas kļūdas un lietas, pie kurām nākotnē vairāk vajadzētu strādāt,” saka V. Roskoša. Piekrīt skolotāju priekšlikumamSkolotāji uzskata, ka sākumā vismaz kādā mācību priekšmetā izlabotajiem valsts pārbaudes darbiem jābūt pieejamiem gan skolotājiem, gan skolēniem. Tam, ka šis jautājums ir risināms, piekrita VISC vadītājs Guntis Vasiļevskis. Tas ir pat obligāti vajadzīgs, vienisprātis ir visi aptaujātie vidusskolu absolventi. “Tagad es zinu savu eksāmenu līmeni un procentus, bet neredzu pieļautās kļūdas un nevaru no tām mācīties. Tas nozīmē, ka vēlāk studējot pieļaušu tās atkārtoti,” spriež Smiltenes ģimnāzijas absolvente, tagad Rīgas Tehniskās universitātes Arhitektūras fakultātes studente Eva Kukurīte.V. Roskoša ar nožēlu atzīst, ka diskusijā novārtā palika vidējā profesionālā izglītība. Ja šo skolu audzēkņu mērķis nav studijas augstskolā, bet pēc iespējas ātrāk sākt strādāt, tad viņiem vajadzētu dot iespēju izvēlēties, kārtot centralizētos eksāmenus vai arī ne. Diskusijā uzstājās arī Valkas ģimnāzijas direktore Lilita Kreicberga, runājot par jau minētās atgriezeniskās saites nepieciešamību, gan atgādinot, ka izglītības standarts nav akmenī iecirsts, kā arī sniedza ieskatu Igaunijas izglītības sistēmā.Igaunijā pirmo centralizēto eksāmenu skolēni kārto jau aprīlī un rezultātu zina līdz Jāņiem, bet par visu eksāmenu rezultātiem katram skolēnam, ja viņs vēlas, stāsta L. Kreicberga.Viņa atzinīgi vērtē diskusiju Smiltenē, jo tā skolu un Izglītības pārvalžu pārstāvjiem un VISC darbiniekiem bija iespēja pārrunāt jautājumus, kas šoreiz saistīti ar pārbaudes darbiem. “Varējām pateikt to, kas uztrauc, un priecāties par to, kas tiek izdarīts. Cerams, ka būs reāli rezultāti, kurus skolas un skolotāji izjutīs savā darbā. Šādas tikšanās noteikti jāturpina. Lai kaut ko mainītu, ir jārunā, jāvienojas un daudz jāstrādā, jo pats no sevis nekas nemainīsies,” piebilst L. Kreicberga.
