Pirms kāda laika rakstīju par Valkas pilsētas teritorijas apsaimniekošanas nodaļas paveikto pilsētas sakopšanā. Viena no nodaļas darbiniecēm stāstīja, ka ikdienā bieži nākas atjaunot salauztus un aprakstītus soliņus, no jauna nokrāsot saķēpātas namu sienas. Šī iemesla dēļ šovasar atpūtas takā pie Pedeles upes vairākas reizes vajadzējis atjaunot arī lapeni Putras kalnā. Atbildīgie par teritorijas sakopšanu tērē līdzekļus un laiku, lai izpostīto atjaunotu, kaut tajā laikā varētu turpināt pilsētas labiekārtošanu. Turklāt nav nekādas garantijas, ka drīz vien atjaunotais atkal netiks sagandēts. Pirms pāris dienām no Valgas Valkā atgriezos pa atpūtas taku un uz dažiem soliņiem atkal redzēju uzšņāptus uzrakstus. Kādam par katru cenu gribējies darīt zināmu citiem, ka “Vova mīl Janu”. Dažkārt dzirdu cilvēkus izsakāmies, ka šādus kaitniekus vajag bargāk sodīt. Itin bieži tiek adresēti pārmetumi arī policijai, ka tā neko neredz. Domāju, ka ar tādām metodēm vien vides postītājus nevar apturēt. Arī policistu nav iespējams nolikt pie katra soliņa. Kā pretstatu šai bēdīgajai ainai vēlos minēt Kārķus. Tas ir ciemats, kurā iedzīvotāji lielu vērību pievērš apkārtējai videi. Par tās sakoptību rūpējas gan veci, gan jauni. Šāda attieksme bērnos tiek ieaudzināta jau no 1. klases. Vietējai pamatskolai ir savs dārzs ar ābelītēm, iestādīti pīlādži un citi koki, pašiem savi bišu stropi, un par šo saimniecību rūpējas ne tikai pieaugušie, bet arī bērni. Turklāt mācību iestāde noteikusi sev mērķi kļūt par ekoskolu. Vandalisma un kaitējuma apkārtējai videi nav. Tāds ir pareizākais ceļš, kas ejams.
