Sestdien 20. dzimšanas dienu svinēja Sedas pilsēta Strenču novadā. Dienas pirmajā pusē svētkus nomāca lietus padebeši, tomēr tie sedēnieši, kuri vēlējās savas pilsētas jubileju svinēt kopā, no agra rīta līdz naktij baudīja gana plašu svētku programmu.
Svētku atklāšanā Strenču novada dome īpaši sumināja 15 vietējos jauniešus, kuriem šobrīd ir 20 gadu, – tikpat, cik Sedas pilsētai. Viņiem uzdāvināja speciāli pagatavotu nozīmīti, kas apliecina: esmu vienaudzis ar Sedas pilsētu.Seda – vismīļākā pilsētaNozīmītes saņēma arī studentes Irina Koroļkova un Jeļena Mališeva. Jaunietes studē Rīgā, taču sirds joprojām velkot atpakaļ uz dzimto pilsētu. “Seda ir vismīļākā pilsēta, uz kuru gribas atbraukt, atpūsties pie radiem. Te ir svaigs gaiss, skaista daba, nav tādu trokšņu kā Rīgā,” labumus uzskaita I. Koroļkova. Taču jaunietes saredz arī mīnusus, no kuriem lielākais, – Sedā jauniešiem nav ko darīt, jo atrast darbu ir grūti. Vieni jaunieši tāpēc aizbrauc uz ārzemēm, citi pēc studijām atpakaļ neatgriežas. Līdz ar to pilsēta lēnītēm noveco. “Mēs pēc 9. klases mācījāmies Valkas ģimnāzijā, jo Sedas skolā 10. klase togad neveidojās,” atceras Irina un Jeļena.Jaunietes ļoti gaida, kad Sedā durvis apmeklētājiem atkal vērs pilsētas kultūras nams, jo arī savā dzimtajā pilsētā vēloties apmeklēt atpūtas un izklaides pasākumus.“Sedēnieši vairāk uzturas savā vidē. Pilsēta it kā nav norobežojusies no bijušā Valkas rajona, bet redzams, ka tomēr ir atsevišķi. Tāpēc, ka krievu pilsētiņa,” spriež I. Koroļkova un J. Mališeva. Tas, ka Sedā dzīvo daudzu tautību cilvēki, atspoguļojās arī pilsētas svētkos. Uzrunas un apsveikumi tika teikti latviešu un krievu valodā. Degustēt varēja latviešu virtuvei netradicionālus pīrāgus, tautā dēvētus par “kurņiku” (ar vistas gaļas, rīsu, olu, sēņu un sīpolu pildījumu) un “kapustņiku” (ar kāpostu pildījumu).Apvaicātie vecākās paaudzes sedēnieši gan atzīst, ka pilsētā pēdējos gados latviešu kļuvis vairāk. Tas skaidrojams arī ar nekustamā īpašuma tirgu, jo Sedā esot gana daudz tukšu dzīvokļu, ko varot nopirkt salīdzinoši lēti.Kūdrinieki vizina ar vagoniņuSedēnieši savas pilsētas ziedu laikus saista ar kūdras ieguvi Sedas purvā. Ciemats Sedas tīreļa malā sāka veidoties 1953. gadā reizē ar kūdras fabrikas būvniecību, un uz Sedu tika uzaicināti kūdras ieguves speciālisti no visas plašās Padomju Savienības.1954. gadā Sedai piešķīra strādnieku ciemata statusu. Statuss “Sedas pilsēta ar lauku teritoriju” ir iegūts 1991. gadā.Kūdras ražotāja, akciju sabiedrība “Seda” joprojām ir sedēniešu darba devēja. Pilsētas svētkos šis uzņēmums sarūpēja sedēniešiem un pilsētas viesiem divas dāvanas: salūtu un trijus vagoniņa reisus uz Sedas purvu pa vietējo šaursliežu dzelzceļu. Šis vagoniņš jau 30 gadus ved strādniekus uz darbu kūdras purvā un atpakaļ.Strenču novada domes izveidotā pilsētas svētku organizēšanas darba grupa (sedēnieši Dmitrijs Tomaševics, Lidija Soldatenkova, Nadežda Rudzīte, a/s “Seda” valdes priekšsēdētājs Andis Gredzens, Strenču novada domes priekšsēdētājs Jānis Pētersons, pašvaldības speciālistes Arta Šomase un Liene Krūmiņa) bija sagatavojusi daudzpusīgu svētku programmu, uzaicinot gan novada pašdarbības kolektīvus, gan viesus. Bija koncerti, atrakcijas bērniem, teātris, sportiskas aktivitātes, diskotēka, sedēniešu vaļasprieku un rokdarbu izstāde un citi pasākumi. “Par vaļasprieku un rokdarbu izstādi liels paldies sedēnietei Nadeždai Parļukai par atbalstu,” pateicas A. Šomase.Vairāk fotogrāfiju no Sedas pilsētas svētkiem var apskatīt interneta portālā www.ziemellatvija.lv
