Svētdien TV3 rādīs šova “Sava svara vergs” noslēguma sēriju. Tajā par labāko dalībnieci tiks pasludināta smilteniete Arnita Ķemme.
Svētdien TV3 rādīs šova “Sava svara vergs” noslēguma sēriju. Tajā par labāko dalībnieci tiks pasludināta smilteniete Arnita Ķemme.
Tiem lasītājiem, kuri neseko līdzi dažādo televīzijas šovu norisēm, paskaidrosim, ka “Sava svara vergs” ilga četrus mēnešus, kuru laikā šova dalībnieki, izmantojot “Svara vērotāju” pieredzi un gudrības, centās atbrīvoties no liekajiem kilogramiem. Konkursanti bija dažādu profesiju pārstāvji, viņu vidū arī smilteniete skolotāja Arnita Ķemme. Viens no pazīstamākajiem šova dalībniekiem bija rīdzinieks sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumu īpašnieks Elmārs Tannis.
Tā nav diēta, bet dzīvesveids
“Februārī sameklēju “Svara vērotāju” grupu, jo iepriekš jau biju tajā piedalījusies un zināju, ka šī programma ir iedarbīga,” savu ceļa sākumu, kas noveda līdz šovam, atceras Arnita. Jaunajai sievietei pēc bērnu piedzimšanas svars bija sasniedzis 120,5 kilogramus, un viņa sapratusi — viss! Ja var mācīties, darboties un visādi būt forša, tad arī no liekā svara var atbrīvoties.
Arnita piezvanījusi uz Rīgu, tur ieteikuši pašai veidot svara vērotāju grupu Smiltenē un piedāvājuši apmeklēt mācību kursu. “Martā sāku strādāt ar savu grupu,” saka smilteniete.
Šobrīd grupā ir aptuveni 20 cilvēku. Viņi sevi neierobežo ēdiena baudīšanā, tikai mācās pa jaunam gatavot. Būtiski, ka tā nav diēta, bet vienkārši dzīvesveids. Tas nozīmē — ja atgriezīsies pie iepriekšējiem ieradumiem, rezultātu nebūs.
Nebiju gatava uzvarēt
Augustā Smiltenes grupa saņēma uzaicinājumu uz konkursu. Tajā varēja pieteikties ikviens, kuram ir liekā svara problēmas un kurš būtu gatavs četrus mēnešus iesaistīties šova darbībā. Arnita pieteicās un izturēja atlases konkursu, kurā piedalījās ļoti daudz pretendetu no visas Latvijas “Svara vērotāju” grupām. No smilteniešiem neviens cits nav vēlējies pieņemt šādu izaicinājumu.
“Tas noderēja stimulam, jo man kā grupas vadītājai kontrole notiek tikai Rīgā, kur jāuzraksta zaudētie kilogrami. Pietrūkst darba grupā, kur var aiziet, noklausīties ieteikumus un tad kaut ko darīt,” komentē Arnita.
Brīdī, kad Arnitu apstiprināja dalībai šovā, viņa kopš februāra jau bija zaudējusi 15 liekos kilogramus. Četri mēneši šovā bija ļoti interesanti.
“Aizbraucu nedroša, kaut gan man nekad nav bijušas problēmas komunicēties. Nebiju gatava uzvarēt. Teicu, ka atbraucu, jo vienkārši vajag, lai mani ik pa brīdim kontrolē. Tā tas sākās, līdz sapratu, kam patiesībā jānotiek. Tad sāku sevi sakārtot: zobus, matus un nagus — pilnīgi visu,” atceras Arnita.
Viņa atstāsta Valtera Krauzes atziņu, kurš teicis, ka tad, kad krīt liekā svara kilogrami, tad liekas, ka arī galvā kaut kas notiek. Šķiet, ka arī tur bijis tauku slānis, un tas plūst ārā.
Esmu izcīnījusi uzvaru pār sevi
“Darīju visu ļoti uzcītīgi, bet bija krīzes un kritumi. Reizi mēnesī devos uz Rīgu, kur notika aktivitātes, kas redzamas televīzijas raidījumos,” stāsta konkursante. Viņa gan atzīst, ka televīzijā parādīts ļoti nedaudz, tāpēc cilvēkiem ir grūti izprast notiekošo.
Pēdējā intervija būs redzama šosvētdien. “Tas bija decembrī, kas bija ļoti grūts laiks manā dzīvē, un tā nebūs patīkama cilvēkam, kurš man kādreiz bija mīļš, bet tā es jutos. Komanda, kas piedalījās šovā, mani ļoti atbalstīja. Kopā ar viņiem es jau decembrī iekšēji jutos kā uzvarētāja, jo sapratu, ka esmu izcīnījusi uzvaru pār sevi. Būtiski, ka beidzot domāju par sevi. Vienmēr bija tā, ka vispirms jāpalīdz bērniem, tad vienam, tad — otram, līdz sapratu, ka neko labu citiem nevarēšu iedot, ja pati sevi nesakopšu. Visas negācijas, kas nāca, radīja neapmierinātību,” vērtē Arnita un secina, ka tagad ir forši un viss notiek.
Sievietēm vajadzētu piešķirt ordeņus
Vai bija viegli ļaut savā dzīvē ielūkoties tūkstošiem cilvēku, tas ir neizbēgami šova dalībniecei?
“Jā, viegli! Vienmēr ir bijis tā, ka, provincē dzīvodama, lai vai kādas problēmas bijušas, esmu gājusi ar paceltu galvu. Mani tas nav spējis ietekmēt. Tas ir mantojumā no maniem senčiem. Mans vecpaps ar vecomammu tādi bija. Viņi bija brīnišķīgi cilvēki un daudz devuši arī Smiltenes kultūras dzīvei. Tāda ir mana mamma. Viņa ir pierādījusi, ko sieviete var sasniegt dzīvē. Tāpat arī mani nebaida, jo es zinu, kas esmu. Mazpilsētā tāpat viena daļa teiks, ka esmu traka, bet otra — tas ir forši!” novērojusi Arnita. Viņa uzver, ka šī bija iespēja tieši viņai. Daudzas sievietes mokās laulības dzīvē un meklē konsultantu palīdzību. Arnitai sociālo zinību studijās iegūtā pilnā buķete psiholoģijas zināšanu, kā arī svara vērotāju pieredze deva spēku un palīdzēja sakārtot dzīvi.
“Dažbrīd šķiet, ka Latvijā sievietēm vajadzētu piešķirt ordeņus par to, ka viņas visu paspēj,” pasmaida Arnita.
Nekad nav sagādājis grūtības
Arnita ir pirmsskolas skolotāja. Katru dienu jau 11. gadu strādā Plāņu pamatskolā. “Katru rītu darbinu auto, aizvedu savus bērnus uz skolu un braucu uz Plāņiem. Jau ceturto gadu nedēļu mēnesī veltu studijām. Vēl vadu vienu projektu Strenču domē,” komentē Arnita. Viņa zina, ka diennaktī ir tikai 24 stundas, bet brīžiem liekoties, ka nedēļā ir astoņas dienas.
“Mūs, trīs bērnus, mamma izaudzināja viena pati. Panākumu atslēga ir tas, ka visi esam ļoti labsirdīgi un atvērti. Tāpēc varam dzīvē kaut ko sasniegt. Kad cilvēks notic sev — jā, es varu — tad paveras iespējas tikt tālāk,” uzsver Arnita.
Šovs beidzies. Arnitas vēlamais svars ir 70 kilogramu, tas nozīmē, ka atlicis pieveikt vēl nieka 19 kilogramus.
“Tagad varu pasmaidīt. Kad uzsāku ar 120,5 kilogramiem, domāju — pa kuru laiku to varēšu izdarīt? Bet tas viss notika pats no sevis. Jā, es izpildu programmas nosacījumus, bet varu apgalvot, ka tas man nekad nav sagādājis grūtības. Daru to ar prieku,” saka Arnita.
Plāno sākt citu nodarbošanos
Kas notiks turpmāk? “Jāpabeidz augstskola, jānoslēdz projekts. Pagaidām paliek pamatdarbs, jo tajā ir stabils atalgojums,” saka smilteniete. Viņa plāno nākamajā gadā sākt pilnīgi citu nodarbošanos, jo Strenču dome piedāvājusi darbu.
“Žēl, ka Smiltenē esam kūtri sociālajā darbā. Šobrīd studējām vairāk nekā desmit cilvēku, spēcīga komanda, kurai būs augstākā izglītība un prasme komandas darbā. Nevar neatzīt, ka Smiltenē sociālais darbs tiek veiks 40 procentu apjomā. Vaicājot dienestā, kādas pilsētā ir problēmas, tur īsti nevar atbildēt. Mums nav ne vardarbībā cietušu bērnu, ne alkoholiķu. Inta Siliņa ir mūsējā, bet — viens nav cīnītājs. Arī šajā pilsētā visam ir jāsakārtojas, kā tas notiek Valkā, Valmierā vai Strenčos, kur ir patversmes, krīžu centri un tamlīdzīgi. Šeit tā nav. Mūsu labklājība ir uzpūsta. Šis iedzīvotāju slānis mums pastāv, un tas ir jāatzīst,” uzskata Arnita.
Darbs ar sevi jāturpina nemitīgi
Runājot par svara vērotāju ideju, Arnita uzsver, ka darbs ar sevi ir jāturpina nemitīgi. “Nebaidos teikt, ka tas ir līdzīgi kā alkoholisms. Tikai cilvēks ir atkarīgs no ēšanas. Alkoholiķi satiekas savās grupās, lai neturpinātu dzert, tāpat svara vērotājiem vajadzīgs atbalsts. Arī tiem cilvēkiem, kuri sasniedz vēlamos kilogramus, jāturpina tikties. Ja pazudīsi, tad agri vai vēlu atklāsi, ka viens neesi cīnītājs,” pārliecināta šova uzvarētāja. Viņa arī turpmāk vadīs savu svara vērotāju grupu Smiltenē, jo jūtas atbildīga gan par sevi, gan par pārējiem.
