Centrālajai vēlēšanu komisijai pirmā savu kandidātu sarakstu Saeimas ārkārtas vēlēšanām ir iesniegusi politiskā apvienība “Saskaņas centrs”. Jaunumu nav. Izņemot atlaistā parlamenta deputātu Valēriju Kravcovu, kurš beidzot atzinis, ka patiešām maz saprot no parlamentā runātā un atteicies kandidēt nākamajās vēlēšanās, pārējie kandidāti ir tie paši, kas bija sarakstā uz iepriekšējām vēlēšanām. Nule sarakstu apstiprinājusi apvienība “Visu Latvijai!”-”Tēvzemei un brīvībai!”/LNNK. Arī tajā ar nelielām izmaiņām redzams tas pats. Vairāk vai mazāk tāpat rīkojas citu partiju sarakstu veidotāji.Savukārt tā saucamajām jaunajām partijām visi kandidāti vēl nav zināmi, bet, cik ļauj uzzināt informācija presē, jaunpartiju līderi sarunas par pieņemšanu savā pulkā risina ar jau pazīstamiem politiķiem. Ja no mājas kā nederīgu izmet ārā kādu lietu, bet pēc tam to atkal ienes iekšā kā vēl pietiekami labu, tad tā tik un tā paliks tāda pati kā bijusi – gan pēc formas, gan satura. Tā nemainīsies arī tad, ja to sauks citā vārdā. Galvenais mērķis, kādēļ vajadzēja rīkot referendumu un ārkārtas vēlēšanas, ir panākt izmaiņas Latvijas politiskajā un ekonomiskajā dzīvē, kas veicinātu valsts izaugsmi. Ar līdzšinējās sistēmas politisku restartēšanu tādas neizdosies panākt. Pēc restarta atjaunojas vien tās pašas vecās funkcijas. Gaidāmajās vēlēšanās ir jāatver jauna lappuse valsts dzīvē. Lai māksliniekam Dainim Ozoliņam ar savu domubiedru Edgaru Rozentālu nebūtu caur pusi Latvijas uz Rīgas lidostu jāvelk zārks, protestējot pret cilvēku aizbraukšanu no dzimtenes. Citādi tiešām zārks var kļūt par mūsu nākotnes simbolu.
