Aukstajā laikā daudzu smilteniešu dzīvokļos bija neomulīgi. Nebija arī siltā ūdens. Šobrīd situācija normalizējusies.
Aukstajā laikā daudzu smilteniešu dzīvokļos bija neomulīgi. Nebija arī siltā ūdens. Šobrīd situācija normalizējusies.
“Virtuvē nepārtraukti dedzinu gāzi, bet istabas sildu ar elektrību, tad telpās ir 15 grādu temperatūra. Kāds mēneša beigās būs rēķins, nezinu. Uz radiatora uzliktais termometrs rāda 27 grādus. Deputāti tagad varēs sev piešķirt ordeņus, ka cīnījušies ar stihiju,” komentē smiltenietis Ivars Pelēcis. Viņš dzīvo daudzdzīvokļu ēkā Peldu ielā 18 un jau vairākus gadus nesekmīgi cenšas atrisināt problēmas, ko ziemas mēnešos rada mājas nepietiekamā apkure. To, ka siltumdevējs nespēj nodrošināt šai ēkai nepieciešamo siltumu, viņam vairākkārt atzinis pašvaldības uzņēmuma SIA “Namu un komunālo uzņēmumu pārvalde” valdes priekšsēdētājs Raitis Melderis, kura uzņēmums ir iepriekšminētās daudzdzīvokļu mājas apsaimniekotājs. “Ja reiz nespēj nodrošināt, tad lai atļauj mums mūrēt skursteņus un krāsnis, lai par siltumu varam rūpēties paši,” secina I. Pelēcis.
Bargais sals, kas radīja problēmas ne vienā vien dzīvoklī un mājā, arī šoreiz negāja secen Peldu ielai 18. To apstiprināja arī Raitis Melderis.
Katli uzvārījās, un radās sprādzienbīstamība
Smiltenē, sākoties bargajam salam, izveidojās īpaši bīstama situācija. “Ziemeļlatvija” uz sarunu aicināja akciju sabiedrības “8CBR” katlumājas un siltumtīklu iecirkņa vadītāju Jāni Sīklēnu.
“Smiltenes Kultūras un sporta centrā ventilācijas iekārtai pārsala vai nu radiators vai pievads. Tas notika naktī no trešdienas uz ceturtdienu ap puspieciem no rīta. Noplūde notika līdz pulksten 9.30, kad centra darbinieki noslēdza ūdeni un mēs beidzot varējām piepildīt siltumtrasi,” notikumu gaitu atceras J. Sīklēns.
Ūdens pa nogāzi aizplūdis uz Mētras ielu un tālāk uz novadgrāvi. Savukārt siltumražotāji visu laiku nevarēja atrast bojājuma vietu un glāba apkures katlus. “Tajā brīdī svarīgākais bija glābt katlus, kuros nevarēja nodrošināt ūdens cirkulāciju, nevis pārbaudīt siltumtrasi, kuru visu laiku nespēja piepildīt ar ūdeni. Visi trīs katli uzvārījās, un izveidojās sprādzienbīstamība,” stāsta J. Sīklēns. Divus malkas katlus nodzēst ir viegli, tas parasti tiek praktizēts gadījumos, kad nav elektrības, bet trešo — katlu “Komforts”, kas arī uzvārījās — noteikumi liedz pildīt, ja tajā nav ūdens. Līmenis nav precīzi zināms, un, ja tajā iepildīs aukstu ūdeni, var sekot sprādziens. Šo katlu nācās dzesēt divas dienas.
Tuvākajiem patērētājiem siltuma pietiek
“Ap pulksten 11.00 pēkšņi noplūde bija pazudusi, sapildījām trasē ūdeni, iekurinājām vienu katlu, ap 13.00 — otru. Mēs tikai ap 16.00 uzzinājām, kur ir bijis bojājums. Ja tas būtu atklāts pirmo desmit minūšu laikā, palīdzētu, bet šajā gadījumā tas vairs nebija tik svarīgi,” komentē J. Sīklēns. Visbeidzot tika iekurināts arī trešais katls, sestdien un svētdien situācija normalizējās.
Svētdien atklājās problēma daudzdzīvokļu mājā Gaujas ielā 6. Strādnieki kļūmi novērsa vakar pa dienu.
Liksta katlu “Komforts” piemeklēja arī naktī no svētdienas uz pirmdienu, kad sabojājās dūmsūkņa motors. No ierindas izgāja gultnis, un rezultātā noķīlējās motors.
“Plānojam, ka naktī uz otrdienu atkal strādāsim parastajā režīmā,” saka iecirkņa vadītājs. Šādos laika apstākļos būtu jāražo aptuveni 7,5 megavati, bet pirmdien ar diviem malkas katliem tika saražoti tikai 5,6. Tas nozīmē, ka tuvākajiem patērētājiem siltuma pietiek, bet tālākajiem nākas salt.
Vēlāk mobilie tālruņi klusējuši
“Var rasties dažādas situācijas, bet kāpēc par tām neinformē iedzīvotājus?” neizpratni pauž I. Pelēcis. Viņš nesekmīgi centies sazināties gan ar NKUP, gan ar “8CBR” darbiniekiem. Sākumā viņi atbildējuši, bet vēlāk mobilie tālruņi klusējuši. “Mums mājās uzlikta zīmīte, kuram speciālistam jāzvana, bet arī viņš necēla klausuli,” sarūgtināts patērētājs. Neliela skaidrība situācijā radusies, kad Smiltenes televīzijā norādīts Jāņa Sīklēna tālrunis. “Mēs maksājam par siltumu NKUP, tāpēc domāju, ka tieši viņiem vajadzētu sniegt skaidrojumus,” pārliecināts I. Pelēcis.
“Ziemeļlatvijai” piezvanīja arī kāda Rīgas ielas iedzīvotāja, kura bija izbrīnīta par situāciju, kad pāris daudzdzīvokļu mājās Smiltenē ir siltais ūdens, bet citās — nav. Sieviete domā, tas tāpēc, ka tajās dzīvo NKUP darbinieki.
R. Melderis kategoriski iebilst šādam pieņēmumam. Mājai Rīgas ielā 3 siltumtīkliem ir augšējā sadale un caurules novietotas bēniņos. Ja šajā namā netiks nodrošināta siltā ūdens cirkulācija, cauruļvadi aizsals. Savukārt otrs gadījums ir īpašs — siltā ūdens ventili kāds darbinieks bija atgriezis patvarīgi. “Tiklīdz pārkāpums tika konstatēts, ventili aizgriezām. Siltais ūdens šai mājai bija tikai pāris stundu,” paskaidro R. Melderis.
Kritiskas situācijas neveidojas bieži
Abi iepriekšminētie iedzīvotāji ir vienisprātis, ka šādās situācijās nepieciešams kontaktālrunis, pa kuru cilvēki varētu uzzināt atbildes uz dažādiem jautājumiem.
“Šādas kritiskas situācijas neveidojas tik bieži, lai mēs speciāli algotu cilvēku, kurš atbildētu uz tālruņa zvaniem,” saka domes priekšsēdētājs Ainārs Mežulis. Šim cilvēkam ir jābūt zinošam, lai varētu sniegt cilvēkiem nepieciešamos skaidrojumus. Tāpēc pieņemts lēmums, ka šādos gadījumos atbildība jāuzņemas iestādes vadītājam un jānorīko atbildīgais vai arī pašam jāsniedz skaidrojumi. “Arī uz domi ir zvanījuši vairāki iedzīvotāji, mēs izskaidrojām situāciju,” saka A. Mežulis.
To, ka nepieciešams speciāls dežurants, kurš sniegtu informāciju iedzīvotājiem, apšauba arī NKUP valdes priekšsēdētājs. Nereti esot gadījumi, kad pat viņš aktuālāko informāciju uzzina novēloti. Tā bijis ar pēdējo likstu, kad siltumražotāja katlam sabojājies dūmsūknis. Līdzīgas problēmas rodas arī “8CBR” speciālistiem, kuri savukārt laikus nesaņem informāciju par bojājumiem dzīvojamo māju iekšējos siltumtīklos.
Ir daudz situāciju, kuras nav pat izskaidrojamas. Piemēram, Gaujas ielas 6. namam siltums nepienāca tāpēc, ka ventilī gluži kā korķis bija iesprūdis … putuplasta gabals. Kā tas tur gadījies un cik ilgi klīdis pa trases cauruļvadiem, skaidrojuma nav nevienam.
Jācenšas informēt atbildīgos speciālistus
Kritiska situācija aukstajā laikā veidojusies arī Smilšu ielas 4.a nama kāpņu telpā, kur NKUP darbiniekiem nācies sekot, lai neaizsalst stāvvadi. “Savulaik kāda aktīviste panāca, ka kāpņu telpā tika atslēgta apkure. Ja tagad viņai nāktos par saviem līdzekļiem segt izdevumus, kas radušies, attieksme būtu gluži cita,” uzskata R. Melderis.
Gan NKUP vadītājs, gan siltumražotāju pārstāvis uzsver, ka ir ļoti svarīgi, lai iedzīvotāji laikus informētu par kritiskām vai avārijas situācijām, kas radušās siltumapgādes vai ūdensapgādes sistēmās. Jo ātrāk kļūme tiks konstatēta un novērsta, jo mazāk būs zaudējumu. “Ja darba steigā kāds no darbiniekiem neceļ mobilo tālruni, centieties informēt kādu citu. Kopējiem spēkiem problēmas risināsim,” pārliecināts J. Sīklēns.
