Pēc aukstā laika iestāšanās Valkas rajonā ugunsdzēsēji jau trīs reizes devušies dzēst degošus sodrējus skursteņos.
Pēc aukstā laika iestāšanās Valkas rajonā ugunsdzēsēji jau trīs reizes devušies dzēst degošus sodrējus skursteņos.
Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) Valkas brigādes komandieris Andris Vējiņš informē, ka divi tādi gadījumi bijuši Smiltenē, bet viens — Launkalnē. “Sodrēju aizdegšanās notika no pārkurinātām krāsnīm. Dūmeņi nebija iztīrīti, un, pastiprināti kurinot krāsnis, apkures sistēmās strauji paaugstinājās temperatūra, līdz sodrēji uzliesmoja,” saka A. Vējiņš. Viņš piebilst, ka aukstā laikā, ilgāk apsildot telpas, iedzīvotāji nereti aizmirst piesardzību. “Visbiežākais ugunsdrošības noteikumu pārkāpums ir degošu krāšņu atstāšana bez uzraudzības. Cilvēki vakaros iekurina krāsnis un aiziet gulēt, atstājot malku degam. Tad var notikt nelaime,” brīdina A. Vējiņš.
VUGD Preses un sabiedrisko attiecību nodaļa ir apkopojusi noteikumus, kādi jāievēro, lai mājā neizceltos ugunsgrēks.
Nodaļas priekšniece Solveiga Smiltene informē, ka vispirms jāparūpējas par dūmvada iztīrīšanu. “To vajag izdarīt pirms katras apkures sezonas. Mūsdienās, kad sadārdzinājušies transporta izdevumi, sertificētu skursteņslauķi izdevīgāk ir izsaukt vairākiem kaimiņiem kopā. Ja saimnieks nolēmis pats tīrīt skursteni, viņam jāiegādājas šim darbam atbilstoši instrumenti. Tos var nopirkt saimniecības preču veikalos un ugunsdrošības servisa firmās.
Pie krāsns vai kamīna jābūt 50×70 centimetru lielai metāla plāksnei. Kurināšanai ieteicams izmantot tikai sausu malku. Ar slapju malku krāsns jākurina ilgāk, tādēļ tās virsma var pārkarst. Priekšmetus un apģērbus nedrīkst novietot tuvāk par 1,20 metriem no krāsns. Liela daļa cilvēku pieļauj kļūdu, noliekot sev līdzās pie gultas sildītājus. Tā var ātri aizmigt un nepamanīt gultas veļas aizdegšanos.
Sevišķi uzmanīgiem jābūt, telpu apsildīšanai izmantojot vietējās katlumājas un kurtuves. Tajās apkures krāsnis jāuzstāda un jāizmanto tikai saskaņā ar attiecīgām instrukcijām. Latvijā ir bēdīga pieredze ar nepareizas konstrukcijas dīzeļdegvielas kurtuvju izmantošanu tā saucamajās Līvānu mājās. Aizdegšanās gadījumā tās nevar izslēgt un ēka liesmās sadeg 25 minūtēs. Telpu apsildīšanai nedrīkst izmantot paštaisītus vai pašlabotus elektrosildītājus. Tagad cilvēki bieži māju apkures sistēmas papildina ar kamīniem. Pirms tos pērkat, vispirms pārliecinieties, vai attiecīgais kamīns atbilst mājas dūmvadu sistēmai. Nav ieteicams jauna kamīna dūmvadu pievienot veicam un bojātam skurstenim.
Ir vēl daži sīkumi, kuru neievērošana briesmu gadījumā var izrādīties liktenīga. Piemēram, durvju atslēgai vienmēr jāatrodas slēdzenē vai arī noteiktā vietā tuvumā, lai ugunsgrēka gadījumā durvis ātri varētu atslēgt. Ja tas tā nav, apjukuma brīdī būs grūti atcerēties, kura apģērba kabatā ielikta atslēga. Pārdomātai jābūt mēbeļu izvietošanai dzīvokļos. Durvīm jābūt brīvi atveramām. Ar mēbelēm nedrīkst daļēji aizsegt durvis. Jāatceras, ka ikvienā sadzīves elektroierīcē vai aparātā var būt kāds saimniekam nezināms defekts. Aizejot no mājas, pat televizoru nevajadzētu izslēgt tikai ar pulti, bet tas jāatvieno no elektropadeves kontakta. Jāatceras — lielāka uzmanība pasargās no ugunsgrēka,” atgādina S. Smiltene.
