Meža nozares 2005. gada balvas nominācijā «Par ieguldījumu ilgtspējīgas meža apsaimniekošanas veicināšanā» apbalvots akciju sabiedrības «Latvijas valsts meži» Austrumvidzemes mežniecības Strenču meža iecirkņa vadītāja vietnieks Vilis Krūmiņš.
Meža nozares 2005. gada balvas nominācijā “Par ieguldījumu ilgtspējīgas meža apsaimniekošanas veicināšanā” apbalvots akciju sabiedrības “Latvijas valsts meži” (LVM) Austrumvidzemes mežniecības Strenču meža iecirkņa vadītāja vietnieks Vilis Krūmiņš.
“Man šis apbalvojums ir liels pārsteigums, jo tādi cilvēki kā es parasti paliek neievēroti. Diemžēl jaunajos Latvijas laikos meža darbiniekus neapbalvo ar valsts nozīmes apbalvojumiem. Ja līdz Otrajam pasaules karam meža darbiniekus regulāri apbalvoja ar Triju Zvaigžņu ordeni, Atzinības Krustu un vēlāk arī ar Viestura ordeni, tad tagad nekas tāds nenotiek. Vai nu slikti strādājam, vai arī kaut kādu iemeslu dēļ mūs neievēro,” it kā sev saka V. Krūmiņš. Meža speciālists piebilst, ka izteikta atzinība ikvienam cilvēkam ir patīkama, arī viņam.
Meža gaitas V. Krūmiņam sākās Lauksaimniecības akadēmijas Mežsaimniecības fakultātē 1950. gadā. Kopš augstskolas absolvēšanas ar nelielu pārtraukumu meža nozarē nostrādāts līdz šodienai. Pirmā darba vieta viņam bija Alūksnes mežsaimniecībā par mežzini. Tā kļuva par mežrūpsaimniecību (MRS), bet V. Krūmiņš — par galveno inženieri un direktora vietnieku. 1970. gadā viņš sāka strādāt Strenču MRS, bet pēc pieciem gadiem, notiekot kārtējai mežu apsaimniekošanas reorganizācijai, devās strādāt uz Mazsalacas MRS. 1997. gadā V. Krūmiņu darba gaitas atkal atveda atpakaļ uz Strenčiem (virsmežniecībā), bet kopš 2000 gada viņš strādā akciju sabiedrībā “Latvijas valsts meži”.
“Mežs nav tāds veidojums kā lauksaimniecība, kad pavasarī iesēj graudus, bet rudenī novāc ražu un darba augļi redzami tūlīt. Piemēram, priedi (pēc pašreizējiem noteikumiem) drīkst nocirst pēc 101 gada kopš, tā iestādīta. Tas ir laiks, kurā izaug trīs cilvēku paaudzes. Mēs strādājam tikai nākotnei, jo rezultāts būs redzams pēc ļoti ilga laika,” uzskata V. Krūmiņš. Veidot jaunas mežaudzes, turklāt piemērotas augšanas apstākļiem, ir pūles nākotnes vārdā.
Jautāts par attieksmi pret meža reformām jeb optimizāciju, kā to pašlaik dēvē, V. Krūmiņš atbild, ka tiem cilvēkiem, kuri mežā strādā reālu darbu, tas nav nekas patīkams, jo zūd stabilitātes sajūta. Valkas virsmežniecībā optimizācija notiek kopš 1. janvāra, bet visticamāk, ka drīz gaidāms tās turpinājums, jo teritoriālā reforma ieviesīs jaunas korekcijas. V. Krūmiņš domā, ka no nozares cilvēkiem ir grūti gaidīt darbu ar pilnu atdevi. “Manā pārziņā ir apmēram 15 tūkstoši hektāru. Tie ir jāapzina. Tas nav iespējams īsā laika sprīdī. Vai meža darbinieks to darīs godprātīgi, ja nezinās, kur viņš atradīsies rīt?” spriež mežu speciālists. Viņš tic Latvijas mežu nākotnei, jo valsts mežos situācija ir laba: ir atjaunotas nocirstās platības un arī vējgāžu postījumi gandrīz pilnībā likvidēti. Par Valkas rajona mežiem nekādas bažas nevar būt, jo lielākās ir valsts mežu platības.
V. Krūmiņš ir pateicīgs Austrumvidzemes mežsaimniecībai par to, ka viņam dod iespēju strādāt, turklāt augstu novērtē padarīto. Pagājušā gada decembrī mežsaimnieks nosvinēja 75 gadu jubileju. V. Krūmiņš ir sabiedriski aktīvs cilvēks. Viņš allaž sastopams dažādos projektos, kas saistīti ar mežu. Vēl viņš ir aizrautīgs fotogrāfs.
Pavisam apbalvojumus pasniegs septiņās nominācijās. Vairāki ministri un Saeimas deputāti apbalvojumus pasniegs 27. janvārī Kongresu namā Rīgā.
