Vakar Latvijā atkal atzīmēja Latviešu leģiona dienu. Kā parasti beidzamajos gados, tas notika klusi un bez augstu amatpersonu piedalīšanās. Cik daudz šķēpu nav lauzts un vēl nelūzīs par to, vai šī leģiona veidošana un darbība bija noziedzīga.
Vakar Latvijā atkal atzīmēja Latviešu leģiona dienu. Kā parasti beidzamajos gados, tas notika klusi un bez augstu amatpersonu piedalīšanās.
Cik daudz šķēpu nav lauzts un vēl nelūzīs par to, vai šī leģiona veidošana un darbība bija noziedzīga. Krievijas pusei, kura visu redz tikai baltā vai melnā krāsā, nostāja ir viennozīmīga — leģionāri ir esesieši un fašisti, bet viņu rīkotie saieti ir nacisma atdzimšana Baltijā. Tie vēsturnieki, kuri ir centušies iedziļināties procesu būtībā, saprot, ka “Waffen SS” nav gluži tas pats, kas SS. Latviešu leģionā lielākoties cilvēkus iesauca piespiedu kārtā. Tie, kuri tur iestājās brīvprātīgi, vadījās tikai pēc viena motīva — neļaut atkārtoties 1940. gada notikumiem Latvijā, kad te varmācīgi ienāca padomju karaspēks, pastrādāja neticamas zvērības un deportēja gandrīz visus labākos cilvēkus.
Lielajos Otrā pasaules kara notikumos latviešu leģions bija sīka vienība, ko noteica kara gaita. Par leģiona pastāvēšanu nevienam nav jājūtas vainīgam, bet nevajag arī glorificēt un idealizēt tā darbošanos. Cik nu vairs Latvijā ir palicis to cilvēku, kuri dienēja leģionā? Jaunākās un vidējās paaudzes ļaudis latviešu piedzīvojumus leģionā zina tikai pēc nostāstiem. Jā, par latviešu karavīru varoņdarbiem ir ne mazums leģendu, un jāatzīst, ka viņi bija izcili karotāji. Kāds noziegums, ja tagad šie vīri sanāk kopā un atceras savu jaunību. Visiem jaunībā zāle šķita zaļāka, meitenes skaistākas un debesis zilākas. Droši vien, ka karš ir viens no spilgtākajiem viņu pārdzīvojumiem. Diemžēl politiķi pamanās šīs jūtas izmantot ne visai tīkamās politiskās spēlēs.
Latviešu leģionāriem neizdevās īstenot savu sapni — nepieļaut Latvijas okupāciju. Viņi par to samaksāja ne tikai ar dzīvību, bet ar daudzām pilnīgi izkropļotām dzīvēm un pazemojumiem, īpaši tie, kuri nevēlējās samierināties ar komunistu iekārtu arī pēc kara beigām.
Vadošie Latvijas vēsturnieki jau sen ir rūpīgi apkopojuši un izpētījuši ar leģionu saistītos notikumus, bet kurš gan lielajā politikā to dzird, jo uzvarētājam vienmēr ir taisnība. Kvalitatīvu lēcienu Latvijas vēstures notikumu skaidrošanā starptautiskajā arēnā ir veikusi Latvijas prezidente Vaira Vīķe-Freiberga, un tagad daudzi ārzemju politiķi sāk saprast, ka uzvara Otrajā pasaules karā Latvijai nozīmēja ilgstošu okupāciju.
