Valkas pilsētas domes Plānošanas un attīstības nodaļas vadītāja Līga Mieze gadu dzīvoja un mācījās Nīderlandē, lielākajā Eiropas ostas pilsētā Roterdamā.
Valkas pilsētas domes Plānošanas un attīstības nodaļas vadītāja Līga Mieze gadu dzīvoja un mācījās Nīderlandē, lielākajā Eiropas ostas pilsētā Roterdamā.
Valcēniete studēja Erasmus universitātes Pilsētvides un būvniecības institūtā maģistrantūras programmā. Līga ieguva maģistres grādu pilsētvides attīstībā.
Iegūst Nīderlandes valdības stipendiju
Latvijā nav iespēju studēt šajā jomā, tāpēc Līga piekrita uzaicinājumam studēt Nīderlandē. Valcēniete ieguva arī Nīderlandes valdības stipendiju no īpaša fonda “MATRA”. Tas izveidots speciāli mazattīstīto valstu studentiem. Pirms aizbraukšanas viņa Erasmus universitātes mājaslapā atrada informāciju par stipendijas iegūšanas iespējām, sniedza nepieciešamo informāciju un saņēma mācību maksu.
“Bez iegūtās stipendijas diezvai es varētu mācīties. Visas studiju un dzīvošanas maksas sedza Nīderlandes valdība. Līdzvērtīgi finansējumu iespējams iegūt, studējot Zviedrijas augstskolās, bet Anglijā gan par to ir jāpacīnās,” stāsta Līga. Viņa noskaidrojusi, ka nākamgad fonds “MATRA” studentiem no Latvijas stipendijas vairs nepiešķirs, jo pēc Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā mūsu valsts vairs neskaitās mazattīstīta.
Aizraujas ar ģeogrāfisko ekonomiku
Atskatoties uz paveikto, Līga nenožēlo, ka uz gadu aizgāja no darba un aizbrauca no saviem tuviniekiem. Viņa uzskata, ka ieguvusi sev nozīmīgu zināšanu bagāžu, turklāt visas lekcijas notika tikai angļu valodā.
“Atbraucot mājās, sākumā domāju angliski un latvisko tekstu prātā tulkoju. Kad uztraucos, neko latviski nevarēju pateikt. Tagad jau tas ir pārgājis,” smejas maģistre.
Pirmajā pusgadā Līga kopā ar vēl 70 studentiem apguva vispārīgos priekšmetus, bet otrajā viņa esot aizrāvusies ar ģeogrāfisko ekonomiku. Studentus ieinteresējusi pasniedzējas mācību metode — tā neesot bijusi sausa teorijas apgūšana, bet vairāk pētnieciska un izzinoša. Lekcijās studenti pētījuši, kā no valsts uz valsti pārvietojas darbaspēks, kā tas ietekmē ekonomikas attīstību. Līga pētījusi Kolumbiju, kur studiju laikā, viesojoties pie draugiem, nodzīvoja veselu mēnesi.
“Pašlaik notiek darbaspēka aizplūšana no Latvijas uz Īriju. Vieta tukša nepaliks, pie mums ieradīsies strādnieki no Ukrainas,” secina Līga.
Studiju laikā, strādājot grupās, pārējie ar Līgas viedokli esot rēķinājušies un ņēmuši vērā. Valcēniete lepojas, ka satikusi izcili gudrus studentus no Kolumbijas un Rumānijas.
Līgai maģistres darbs bija jāuzraksta uz 60 lapām. Pasniedzēji to novērtēja kā labu.
Plānošanas un attīstības nodaļas vadītāja uzskata, ka pēc studijām skatījums un sapratne par darba lietām ir izmainījusies.
“Pie mums pilsētvide tikai veidojas. Vairākām Latvijas pilsētām nav pat izstrādāta detālplānojuma,” spriež Līga. Kā izcilu piemēru pilsētvides plānošanā viņa min Roterdamu. Pilsētu pilnībā nopostīja 2. pasaules kara laikā un vēlāk uzcēla no jauna. Šobrīd tur dzīvo 600 tūkstoši iedzīvotāju, bet valcēniete ne brīdi nav jutusi, ka Roterdamā valda pārapdzīvotība. Pilsētā svarīga telpa paredzēta cilvēkam un viņu vajadzību apmierināšanai.
“Es nevaru dzīvot Rīgā, bet man patika Roterdamā. Pilsētā sabiedriskā transporta satiksme sakārtota augstā līmenī, un cilvēkiem ir patīkami ar to pārvietoties,” secina valcēniete. Diemžēl pārvietošanās ar sabiedrisko transportu nav lēta. Vilciena biļetes ir pat ļoti dārgas, tāpēc darbojas dažādas atlaižu sistēmas. Nīderlandes īpatnība ir tā, ka valsts iedzīvotāju, sākot no maziem bērniem līdz sirmgalvjiem, dzīvesstils ir pārvietošanās ar velosipēdu. Nīderlandiešu mīlestība pret velosipēdiem sākusies jau 19. gadsimta sākumā. Riteņbraucējiem visā valstī ir izveidoti kvalitatīvi veloceliņi.
Eiropā lielākā osta Roterdamā izveidota nevis Ziemeļjūras krastā, bet valsts iekšienē.
“Nīderlandieši ir naska tauta, kas spējusi attīstīt milzīgu ostu valsts iekšienē. Nīderlandē ir maz zemes, bet daudz ūdens, tomēr tas nekavē valstij attīstīties. Amsterdamas centrs ir līdzīgs Venēcijai, kur jau kursē ūdenstransports,” stāsta Līga. Nīderlandiešiem esot joks: vienu rītu angļi pamodīsies un ieraudzīs Nīderlandi, jo nīderlandieši no jūras dzelmes rok zemi.
Piedzīvo zādzību
“Gada laikā ar mani notika viss iespējamais,” smejoties secina Līga. Studentu kopmītnēs, kur katram bijusi sava istaba, Līgai un viņas kaimiņienēm, pārzāģējot durvju slēdzeni, zagļi nozaga visu elektroniku, sākot ar datoru un beidzot ar pleijera austiņām. Nīderlandē ir diezgan augsta kriminālā situācija, bet policija par to īpaši nesatraucoties. Ejot pa ielu, noteikti jāuzmana sava rokassomiņa. Ja arī notiek zādzība, policija uzrakstot protokolu un neliekoties vairs ne zinis. Apzagtajām studentēm policijā teikts, ka nozagto diez vai atradīs, jo, iespējams, mantas jau ir pārvestas pāri robežai. Pateicoties apdrošināšanas sistēmai, studentes atguvušas 80 procentus no nozagto mantu vērtības.
Sākotnēji kopmītnēs Līga dzīvojusi kopā ar rumāņiem, kuri esot jauki cilvēki. Joprojām draudzīgas attiecības viņai ir ar ugandiešiem, kolumbiešiem un etiopiešiem.
“Āfrikas valstu iedzīvotāji ir tik atšķirīgi no eiropiešiem, ka sākumā man bija ļoti grūti ar viņiem saprasties,” atzīst Līga. Viņa nav izpratusi, kāpēc paziņa no Jemenas visu laiku grib viņai pieskarties. Tas Līgu ne pa jokam uztraucis, un viņa vīrietim aizrādījusi. Izrādās, teiktais jemenieti bija aizvainojis, jo tā viņi izrādot savu draudzību. Laika gaitā studente pieradusi pie savstarpējo attiecību īpatnībām un tās pieņēmusi.
Līga nedaudz iepazinusi arī nīderlandiešu dzīvi. Tur, līdzīgi kā pašlaik Vācijā, parādījusies jaunu cilvēku kategorija, kuri nevēlas sevi apgrūtināt ar strādāšanu. Viņi lieliski var izdzīvot no valsts maksātajiem sociālajiem pabalstiem. Viena daļa jauno cilvēku nemitīgi sevi attīsta un izglīto. Līga novērojusi, ka nīderlandieši ir diezgan knauzerīgi, bet strikti un punktuāli. Piemēram, rumāņiem absolūti neesot laika izjūtas. Ja viņi tikšanos norunā pēc pusstundas, tad tomēr nav problēmu nokavēt pat stundu.
Nīderlandiešiem pirmajā vietā esot ģimene un bērni Viņi nekad kādas savas vājības dēļ nepametīs tuvus un mīļus cilvēkus.
“Nīderlandieši nav tik smalki kā beļģi. Viņi ir kā īsteni jūrnieki. Bāri un klubi nav iekārtoti estētiskās telpās. Viņi mierīgi var sēdēt bārā izbijušas rūpnīcas telpās,” novērojusi Līga.
Pārtiek no jūras veltēm
Mājās Līgai pietrūkst daudzveidīgo Nīderlandes zivju ēdienu. Tur viņa nogaršojusi visas pieejamās jūras veltes un atzinusi tās par gana garšīgām.
“Brokastīs nīderlandieši gandrīz neko neēd, pusdienās apēd garšīgu maizi ar dažādiem pildījumiem. Vakariņo gan viņi pamatīgi,” atceras valcēniete. Veikalos nopērkama arī bioloģiskā pārtika, kas ir daudzreiz dārgāka par parastajiem produktiem. Arī Līga izvēlējusies bioloģiskos ražojumus, jo parastā pārtika garšojusi pēc sintētikas. Latvijas veikalos nopērkamie produkti ir daudz kvalitatīvāki un garšīgāki. Vienīgais, kas Līgai pietrūcis no mājām, bijis biezpiens.
“Mājās man pietrūkst Nīderlandes sakārtotības, cilvēku atvērtības un optimisma,” atklāj Līga.
